Saikne starp mūsu nācijām ir stabilizējoša

Ir sākusies Latvijas Valsts prezidentes triju dienu valsts vizīte Slovēnijā

Foto: Juris Krūmiņš Vakar, 17.aprīlī, Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā: Imants Freibergs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans un Stefka Kučana (augšējā attēlā); Vaira Vīķe–Freiberga un Milans Kučans

Vakar, 17. aprīļa rīta stundā, ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju Ļubļanā pie Prezidenta pils sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kunga valsts vizīte Slovēnijas Republikā.

Pie pils bija nostādīta Slovēnijas bruņoto spēku 12. gvardes bataljona godasardze. Augsto viešņu sagaidīja Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans. Policijas orķestris atskaņoja Latvijas un Slovēnijas valsts himnu. Abi prezidenti godināja militāro karogu. Stiprais lietus nespēja mazināt sagaidīšanas sirsnīgo gaisotni. Atbilstoši valsts vizītes protokolam Prezidenta pils Lielajā zālē notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Slovēnijas Republikas prezidenta Milana Kučana kopēja fotografēšanās. Prezidenti apmainījās ar dāvanām. Pēc tam Zelta salonā notika Latvijas Valsts prezidentes un Slovēnijas prezidenta saruna.

Abi prezidenti sarunā atzīmēja, ka abām valstīm ir daudz kopīga gan vēsturē, gan šodienas mērķos un nākotnē. M.Kučans atcerējās savu jauko vizīti Rīgā 2000.gadā un uzsvēra, ka šobrīd abām valstīm ir absolūti svarīgi vienot pūliņus savu mērķu īstenošanā. Abi prezidenti vienojās par to, ka šobrīd, kad valstis ieiet zināmā finiša taisnē Eiropas Savienības (ES) un NATO integrācijas sarunās, ir būtiski apvienot pūliņus un solidarizēties kandidātvalstu interešu aizstāvībā, īpaši ES, un, protams, arī NATO. Kā atzīmēja prezidente, šībrīža attiecības liecina par to, ka ģeogrāfiskā distance nav barjera savstarpējai izpratnei un sadarbībai. Prezidenti runāja, ka jaunajā Eiropā ir nepieciešams, lai arī kandidātvalstu balsis tiktu vienlīdz sadzirdētas, tā kā šobrīd tiek pieņemti daudzi tādi lēmumi, kas ilglaicīgi noteiks jaunās Eiropas nākotni. Prezidente arī atzīmēja, ka ES lēmumu pieņemšanas procesam jābūt pēc iespējas caurspīdīgākam, lai arī kandidātvalstīm būtu iespējas gan sekot līdzi, gan arī piedalīties šo lēmumu pieņemšanā.

Prezidente vēlreiz apsveica Slovēniju ar to, ka tās pārstāvis ir ievēlēts Eiropas Konventa prezidijā, un atzīmēja, ka tas arī apliecina kandidātvalstu solidaritāti šajā jautājumā par dalībvalstu un kandidātvalstu dialoga veidošanu.

“Eiropas Konventa darbība šobrīd ir vienlīdz svarīga gan Latvijai, gan Slovēnijai,” atzīmēja M. Kučans. Viņš arī uzsvēra, Konventam ir jāizveidojas par efektīvu instrumentu, ne tikai par formālu padomi. Konventa ietvaros jātiek uzklausītiem arī kandidātvalstu viedokļiem. Abi prezidenti runāja par to, kāda būs Eiropas kontinenta loma nākotnes pasaulē. Jau šobrīd Eiropa veidojas tikai par vienu no t.s. civilizāciju asīm, un gan ekonomiskajā, gan drošības jomā ir jānosaka Eiropas nākotnes loma.

Tika runāts arī par darbaspēka plūsmu, lauksaimniecības jautājumiem, kā arī citām jutīgām tēmām, kas šobrīd ir ES degpunktā. Abas puses vēlreiz apņēmās ministru un citu institūciju līmenī apmainīties ar informāciju, kā norit šīs pēdējās iestāšanās sarunu sadaļas un kā valstis aizsargā savas intereses, ar mērķi, lai nākotnē kandidātvalstis nebūtu zemāka līmeņa lomā jaunajā Eiropā, bet lai tās vienlīdzīgi varētu atrasties līdzās jau esošajām dalībvalstīm.

Abas puses bija vienisprātis, ka nacionālā identitāte un t.s. eiropieša identitāte nevar atrasties pretstāvē, bet var papildināt viena otru, tikai rūpīgi jāraugās, kādas iespējas tiek garantētas jaunajā Eiropā nacionālo identitāšu attīstībai.

Prezidente uzsvēra, ka drošības jomā šodien neviens cilvēks pasaulē nevar justies kā vientuļa sala un neviena valsts nevar justies kā vientuļa drošības sala. Šāda ilūzija par vientuļu drošības salu pasaulē vairs nevar eksistēt, un šodienas realitāte pierāda tikai to, ka kopīgiem pūliņiem ir iespējams garantēt drošību, vides, aizsardzības jomā vai kā citādi. M.Kučans atzīmēja, ka tā ir arī Slovēnijas pārliecība, un novelēja Latvijai sasniegt to pašu, ko Slovēnija vēlas sev, proti, iestāšanos ES un NATO.

Sabiedrības attieksme pret ES un NATO ir viens no aktuāliem sarunu tematiem. M. Kučans konstatēja, ka šobrīd pastāv zināma spoguļattēla situācija par sabiedrības atbalstu ES un NATO abās valstīs. Latvijai ir lielāks sabiedrības atbalsts NATO, bet Slovēnijā ir otrādi — atbalsts ES ir lielāks un ne tik liels — NATO.

Vakar notika arī atsevišķas delegāciju sarunas, kuras vadīja abu valstu aizsardzības ministri. Antons Grizalds un Ģirts Valdis Kristovskis. Abas puses runāja par to, cik aktuāla šobrīd kļūst reģionālā sadarbība drošības projektos. Slovēnijas ārlietu ministrs informēja par sadarbību ar Balkānu reģiona valstīm, bet Ģ.V.Kristovskis — par Baltijas valstu sadarbību. Abi ministri secināja, ka valstis ir partneres, nevis sāncenses Eiropas un transatlantiskajā drošībā.

“Salonā 70” notika abu valstu delegāciju sarunas. Pēc tam tika parakstīti divi starpvalstu līgumi. Latvijas un Slovēnijas līgumu par sadarbību aizsardzības jomā parakstīja mūsu valsts aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Slovēnijas aizsardzības ministrs Dr. Antons Grizolds. Latvijas un Slovēnijas konvenciju par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu parakstīja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Slovēnijas Finansu ministrijas valsts sekretārs Darko Končans.

Dienas vidū notika abu valstu prezidentu preses konference

Tās ievadā, uzrunājot latviešu un slovēņu žurnālistus,

Vaira Vīķe–Freiberga pauda prieku par iespēju apmeklēt Slovēniju un atgādināja prezidenta Milana Kučana sekmīgo vizīti pirms diviem gadiem Latvijā. “Mūsu valstu sakari kļūst aizvien intensīvāki,” teica Valsts prezidente, paužot pārliecību, ka šo sadarbību sekmēs arī divi nule noslēgtie līgumi. “Šajā vēsturiskajā 2002. gadā mūsu valstis ir partneres un sabiedrotās, un, ja viss norisināsies veiksmīgi, šis gads iezīmēs radikālas pārmaiņas Eiropā, pieņemot, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriede pozitīvi lems par ES paplašināšanu un NATO valstu vadītāju Prāgas apspriede — par NATO paplašināšanu,” sacīja V. Vīķe–Freiberga, uzsverot, ka Latvija un Slovēnija ir virzībā uz šiem mērķiem. Latvijas Valsts prezidente teica, ka abi prezidenti neredz nekādus šķēršļus Latvijas un Slovēnijas uzņemšanai ES un NATO. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija NATO lomu redz lielāku nekā jebkad agrāk: “Nevis tāpēc, ka mēs redzētu kādu konkrētu apdraudējumu vai konfliktu perēkli Eiropā, bet tāpēc, ka pats briesmu raksturs ir radikāli mainījies kopš pērnā gada septembra.” V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka Latvija un Slovēnija vēlas dot savu ieguldījumu kopīgo draudu novēršanā.

Slovēnijas prezidents

Milans Kučans teica, ka Latvijas Valsts prezidentes vizīte notiek ļoti nozīmīgā laikā, kad ES un NATO durvis ir atvērtas un kad Slovēnijai un Latvijai dota vēsturiskā iespēja īstenot savas ārpolitikas stratēģiskos mērķus. “Mūsu sarunas apstiprināja manu pārliecību, ka mums jāturpina cieši sadarboties ceļā uz ES un NATO, tam, ka iemesli, kādēļ mēs vēlamies iestāties šajās organizācijās, varbūt dažās pozīcijās ir dažādi. Taču šodienas pasaulē neviena izolēta valsts nevar sevi uzskatīt par drošības salu, nevar būt droša, palikdama izolācijā, jo pasaulē aktuāli kļuvuši globālie draudi,” uzsvēra Slovēnijas prezidents. “Šodien valsts drošību vairs nesargā bruņots karavīrs uz robežas. Mieru un drošību šodienas pasaulē iespējams nosargāt vienīgi globālā mērogā.” Slovēnijas prezidents pauda viedokli, ka abas valstis centienos iestāties ES un NATO domā ne vien par saviem nacionālajiem mērķiem, to rūpes sniedzas daudz tālāk, ietverot arī rūpes par kopējo situāciju Eiropā un pasaulē.

“LV” jautājums:— Ekselences, vai pēc savas šīsdienas sarunas jūs uz iespējamiem NATO valstu vadītāju Prāgas apspriedes rezultātiem raugāties vēl optimistiskāk?

V.Vīķe–Freiberga: — Es uzskatu, ka gan Latvija, gan Slovēnija var būt apmierinātas ar sasniegto, jo noteikti virzāmies uz saviem stratēģiskajiem mērķiem. Mēs konsekventi pildām prasības, ko NATO izvirza savām kandidātvalstīm. Runājot par Latvijas virzību uz NATO, var teikt, ka mēs noteikti soli pa solim virzāmies uz NATO. Mēs konsekventi pildām savu Rīcības plānu dalībai NATO. Mēs turpinām pārkārtot savus Nacionālos bruņotos spēkus un turpināsim šo darbu arī pēc tam, kad būsim uzaicināti iestāties NATO. Būtībā Latvija jau uzņēmusies arī politiskas saistības nākotnei, apņemoties līdz 2008. gadam palielināt savus izdevumus aizsardzībai līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas ir mūsu vērtējums, ka mūsu attieksme ir nopietna un ilgstoša. Ka mēs negrasāmies būt tikai drošības ņēmēji, bet esam gatavi arī būt drošības devēji. Būt pilnvērtīgi partneri, dodot savu ieguldījumu drošības stiprināšanā, ko mēs jau darām. Mēs piedalāmies NATO programmā “Partnerattiecības mieram”. Latvija ir sūtījusi un sūta savus karavīrus miera misijai Balkānos. Tagad esam gatavi sūtīt savu kontingentu tādā pašā starptautiskā misijā uz Kirgizstānu, kolīdz šī valsts būs gatava uzņemt Dānijas bataljonu. Tādējādi piedaloties miera spēku aktivitātēs, Latvija demonstrē savu gatavību kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Visi signāli, ko mēs Latvijā esam saņēmuši par NATO nākotni, ir ļoti pozitīvi, tādēļ mēs arī ļoti ceram uz pozitīvu lēmumu NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē.

 

M. Kučans: — Jā, mums patiešām ir daudz iemeslu būt optimistiem un sagaidīt, ka abas mūsu valstis tiks ielūgtas iestāties NATO. Ja jautātu, ko Slovēnija un Latvija var dot NATO, tad atbilde ir vienkārša: lielāku drošību. Jo neviena valsts nespēs nosargāt sevi, nedodot savu ieguldījumu arī kopīgajā drošībā. NATO paplašināšana nozīmēs arī paplašinātās vērtības, kuru vārdā NATO tika nodibināta.

Šīm vērtībām jāieņem pasaulē nozīmīgāka vieta, nekā tas bijis līdz šim. Slovēnijas pozīcija ir tāda, ka neviena valsts Eiropā nedrīkst tikt atstumta no iespējas piedalīties kopīgās drošības veidošanā.

 

Valsts prezidente tikās ar Slovēnijas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu

Abas puses bija vienisprātis, ka attiecības starp valstīm ir lieliskas, mērķi un centieni — vienādi. V.Vīķe-Freiberga un D.Rupels vienojās, ka Latvijai un Slovēnijai jāsadarbojas, īpaši ņemot vērā to, ka abas valstis ir iegājušas Eiropas Savienības (ES) un NATO integrācijas procesa sava veida noslēguma posmā. D.Rupels atzīmēja, ka Slovēnijai ir ļoti svarīgi zināt Latvijas pieredzi Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanā, kā arī ES integrācijas procesa sarunās.

“Mūsu cilvēkus interesē tas, kas notiek jūsu reģionā, mēs sekojam tam līdzi, un citu valstu stāsts ir noderīgs arī tāpēc, lai labāk aptvertu to nozīmi, ko dod valsts dalība ES un NATO,” sacīja Slovēnijas ārlietu ministrs.

Runājot par NATO paplašināšanās jautājumiem, V.Vīķe–Freiberga informēja par Latvijas uzdevumiem, ko valsts plānojusi paveikt šī gada laikā līdz Prāgas sanāksmei. Viens no tiem būtu iespējamie grozījumi vēlēšanu likumā. D.Rupels norādīja, ka, pēc viņa pārliecības, Latvijai ir jābūt Ziemeļatlantijas aliansē un tāda, šķiet, ir šībrīža realitāte, ņemot vērā Latvijas dinamisko progresu.

V.Vīķe–Freiberga un D.Rupels pārrunāja arī Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības. D.Rupels pauda pārliecību, ka nākotnē Latvija un Slovēnija sadarbosies vēl ciešāk, jo abām valstīm ir absolūti līdzīgi mērķi, un to centieni ir solidāri.

Pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Slovēnijas ārlietu ministrs atbildēja uz Latvijas žurnālistu jautājumiem.

 

“LV” jautājums: — Ministra kungs, kādus rezultātus jūs gaidāt no NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes?

D.Rupels: — Te būtu jārunā par to, ko mēs sagaidām un ko mēs jūtam. Mēs sagaidām ļoti daudz. Mēs sagaidām, ka Slovēnija tiks uzņemta NATO līdz ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm. Bet, ja runājam par sajūtām, tad mums ir arī mazliet bail, ka kaut kas varētu noiet greizi. Taču domāsim to labāko.

 

“LV” jautājums: — Kā jūs raksturotu šo tikšanos?

D.Rupels: — Tas ir lieliski, ka Latvijas prezidente ir Ļubļanā. Mūsu valstīm ir tik daudz kopīga. Latvija un Slovēnija abas ir NATO un ES kandidātes. Es domāju, Latvijas prezidente mums, vispirms jau mūsu prezidentam, varēs pastāstīt par jūsu ļoti vērtīgo pieredzi šajā virzībā — uz ES un NATO.

Preses konferencē Ļubļanā 17.aprīlī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans; parakstot vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā: Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Slovēnijas Republikas aizsardzības ministrs Antons Grizolds; vizīti sākot, pie Slovēnijas prezidenta pils: Vaira Vīķe–Freiberga un Milans Kučans Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Slovēnijas aizsardzības ministrs Antonu Grizolds parakstīja vienošanos par sadarbību aizsardzībā

Vienošanās paredz abu valstu aizsardzības ministriju un bruņoto spēku divpusējo dialogu aizsardzības jomā par aizsardzības koncepcijām un bruņojuma kontroli, pieredzes apmaiņu bruņoto spēku apmācībā, militārajā izglītošanā, personāla administrēšanā un vadīšanā, sadarbību starp militārajām un civilajām varas iestādēm, tostarp izglītošanu un apmācību miera uzturēšanā.

Tikšanās laikā abu valstu ministri pārrunāja arī divpusējo sadarbību un NATO paplašināšanu, kā arī abu valstu ieguldījumu globālajā cīņā pret terorismu.

Ģ. V. Kristovskis norādīja uz nepieciešamību abām valstīm dalīties pieredzē aizsardzības sistēmas attīstības jautājumos. Abu valstu ministri pauda uzskatu, ka par svarīgāko aizsardzības sistēmas attīstībā ir uzskatāma kvalitāte, kas ir būtiska gan katrai valstij individuāli, gan visai Eiropas drošības sistēmai kopumā.

Slovēnijas aizsardzības ministrs pauda uzskatu, ka valsts drošībai garants var būt tikai dalība kopīgā drošības sistēmā. “Šādu drošības modeli mums var sniegt tikai NATO,” norādīja A. Grizolds.

Ministri pārrunāja iespēju jau tuvāko mēnešu laikā Slovēnijas aizsardzības ministram ierasties vizītē Latvijā, kā arī iespēju abu valstu pārstāvjiem tikties ekspertu līmenī.

Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Latvijas žurnālistiem

— Mēs apstiprinājām savu mērķu vienotību un gatavību atbalstīt vienam otru šīs vēsturiskās izdevības priekšā, kas ir abām mūsu valstīm, — kļūt par visas apvienotās Eiropas dalībvalstīm, ES un arī NATO loceklēm. Mēs konstatējām, ka, vērtējot tautas atbalstu šiem mērķiem, veidojās spoguļattēls: Latvijā NATO ir lielāks atbalsts nekā ES, un Slovēnijā ir gluži pretēji. Viņu sabiedrībā ir augsts atbalsts ES, bet par iestāšanos NATO daļā sabiedrības rodas zināmas šaubas un notiek debates. Es teicu: tā ir mūsu priekšrocība, ka Slovēnijai kā jaunai, neatkarīgai valstij un mums kā atjaunotai neatkarīgai valstij ir iespēja debatēt par šiem jautājumiem un izvēlēties labāko variantu. Ka visiem ir iespēja piedalīties šajās debatēs un izteikt dažādus viedokļus. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu izvēlētais ceļš ir pareizs, un, ja vēl tautas vidū ir šaubas vienā vai otrā jautājumā, tad politiķiem ir jāstrādā, lai izskaidrotu situāciju un pārliecinātu tautu par šīs izvēles pareizību. Man šķiet, kad tauta iepazīsies ar visām niansēm un detaļām gan attiecībā uz ES, gan NATO, tad sabiedrība sapratīs, ka tur ir mūsu nākotne.

 

“LV” jautājums: — Prezidentes kundze, vai jūs ar prezidentu Kučanu apspriedāt arī šī spoguļattēla rašanās cēloņus?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā. Man šķiet, Latvijā patlaban daudzus prātus satraukuši tieši lauksaimniecības jautājumi. Es esmu pārliecināta, kad noskaidrosies detaļas par mūsu situāciju, ko Latvija var iegūt vai zaudēt, iestājoties ES vai paliekot ārpus tās, sabiedrības noskaņojums pret ES noteikti uzlabosies. Es par to esmu pilnīgi pārliecināta. Vēl notiek tikai sarunas. Vēl jau galīgi nekas nav izlemts. Mums jau neviens pāri nav nodarījis. Slovēnijai situācija ar NATO ir tāda, ka viņi bija gatavi iestāties jau iepriekšējā NATO paplašināšanās kārtā, un tagad Slovēnijā valda zināms aizvainojums, ka toreiz viņi netika uzaicināti. Līdz ar to Slovēnijas sabiedriskajā domā šajā ziņā vērojams tāds kā pagurums. Viņu gatavība ir ļoti augstā līmenī. Protams, arī viņiem jāpilda [NATO] mājas darbi, piemēram, viņu armijas pārstrukturēšana, karavīru skaita samazināšana un pāreja uz profesionālu armiju. Bet tās ir debates, kas turpinās. Un Ļubļanā visi — gan prezidents, gan parlamenta spīkers, gan pārējie politiķi — izteica pozitīvu, optimistisku pārliecību, ka abas valstis — Slovēnija un Latvija — drīz būs gan ES, gan NATO dalībvalstis.

Valsts vizītes pirmā diena noslēdzās ar Slovēnijas prezidenta rīkotām valsts vakariņām Prezidenta pilī par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam.

Attiecības starp Slovēnijas Republiku un Latvijas Republiku ir teicamas

Slovēnijas valdības Sabiedrisko attiecību un mediju birojs Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes sakarā izplatījis paziņojumu, kurā uzsvērts, ka “attiecības starp Slovēnijas Republiku un Latvijas Republiku ir teicamas, abas valstis saista tradicionāla draudzība un savstarpējs atbalsts kopš laika, kad abas valstis cīnījās par savu neatkarību un starptautisku atzīšanu. Pēdējos gados tās saistītas arī ar kopējiem centieniem iestāties ES un NATO”. Paziņojumā arī uzsvērts, ka Latvijas un Slovēnijas attiecības ar katru gadu attīstās un nostiprinās.

Latvijas Valsts prezidentes vizītei bija pievērsta plaša Slovēnijas plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Jau pirmajā vakarā pēc ierašanās Ļubļanā Vairu Vīķi–Freibergu intervēja Slovēnijas televīzija. Slovēnijas lielākā avīze “Delo” jau pagājušajā nedēļā sāka publicēt rakstu sēriju par Latviju. Plaša analīze bija veltīta mūsu valsts ārpolitikai. Trešdien, 17. aprīlī, “Delo” publicēja interviju ar Latvijas Valsts prezidenti, kurā Vaira Vīķe–Freiberga sniegusi arī labu ieskatu mūsu valsts sarežģītajā vēsturē. Mūsu prezidente arī uzsvērusi — ES un NATO kontekstā — ka valstu kvantitatīvajiem parametriem ir relatīva nozīme, jo arī šo organizāciju mazajām dalībvalstīm ir līdzvērtīgas balsstiesības.

Šis apstāklis ir īpaši nozīmīgs Slovēnijai, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Latvijā — 2 miljoni cilvēku, no tiem galvaspilsētā Ļubļanā dzīvo tikai 276 tūkstoši. Teritorijas ziņā Slovēnija ar 20 tūkstošiem kvadrātkilometru ir trīsreiz mazāka par Latviju. Ne velti Slovēnijas ārlietu ministrs Dmitrijs Rupels, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, uzsvēra, ka mūsu valsts ir “daudz lielāka” par Slovēniju. Taču, neraugoties uz to, tieši Slovēnija profesionāļu aprindās tiek uzskatīta par visdrošāko ES un NATO kandidātvalsti. Sarunās ar ES Slovēnija jau pērn bija noslēgusi divdesmit sešas sarunu sadaļas. Slovēnija citu ES kandidātvalstu vidū izceļas ar savu relatīvi augsto dzīves standartu. Slovēnijas iekšzemes kopprodukts pērn veidoja 75 procentus no vidējā iekšzemes kopprodukta ES dalībvalstīs. Tāpat kā Latvijā, arī Slovēnijā galīgais lēmums par iestāšanos ES tiks pieņemts pēc referenduma. Pērn decembrī sabiedriskās domas aptaujā atbalstu savas valsts dalībai ES izteica 56 procenti slovēņu, un tikai 22 procenti bija pret. Atbalstu Slovēnijas dalībai NATO šogad janvārī pauda 48 procenti respondentu, pret bija 36,8 procenti. Salīdzinot ar 2001. gada decembri, NATO atbalstītāju īpatsvars bija samazinājies par 1,7 procentiem.

Slovēnijas aizsardzības budžets 2001. gadā bija 275 miljoni ASV dolāru jeb 1,46 procenti no iekšzemes kopprodukta. Slovēnijas armijā pērn bija 47 tūkstoši karavīru.

Valsts prezidente vakar Ļubļanā tikās arLatvijas uzņēmējiem, kā arī Vidzemes Augstskolas prorektoru Rihardu Berugu, kuri pavada prezidenti valsts vizītē Slovēnijā.

Prezidente pateicās par atsaucību, ko uzņēmēji ir izrādījuši, lai dotos līdzi šajā vizītē un veidotu jaunus sakarus ar Slovēnijas partneriem. “Energoceltnieka” pārstāvis Mārtiņš Pūce informēja prezidenti, ka pagājušajā gadā ir jau veicis vienu no projektiem Slovēnijā un viņa interesēs ir turpināt iesākto labo sadarbību.

Zivrūpniecības firmas “Gamma A” pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd uzņēmums noieta tirgu īsteno galvenokārt Krievijā, taču tiek meklēti jauni partneri ASV, Izraēlā, Čehijā un citur pasaulē un viņi vēlētos paplašināt noietu arī citās Viduseiropas valstīs.

“Nordic Technology Park” pārstāvis Juris Ulmanis uzsvēra, ka viņu interesē augsto tehnoloģiju pieredze un pētījumi Slovēnijā, kas ir slavena ar savu augsto jauno tehnoloģiju apguves līmeni.

Rihards Berugs uzsvēra, ka Bledas universitāte, uz kuru vizītes laikā dosies arī Valsts prezidente, varētu būt laba partnere Vidzemes Augstskolai, jo tā ir jauna reģionāla augstskola ar augstu prestižu Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, šajā universitātē jau darbojas maģistra programmas. Vidzemes Augstskola būtu ieinteresēta pārņemt pieredzi šādu programmu ieviešanā, kā arī pārņemt Bledas administrācijas skolas pieredzi sadarbības veidošanā ar uzņēmējiem.

Valsts prezidenta preses dienests, AM preses nodaļa,

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītē Slovēnijā

 

Pirms dāvanu apmaiņas: Milans Kučans, Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freibergs un Stefka Kučana; Latvijas delegācija divpusējo sarunu laikā: Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, vēstniece Slovēnijā Elita Kuzma, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”