Vai maza valsts spēj ietekmēt Eiropas Savienības attīstību

Mazas valstis, iestājoties Eiropas Savienībā, ir neapšaubāmas ieguvējas. Tās iegūst ES kā milzīga ekonomiskā spēka aizstāvību un to ietekme pasaulē ievērojami palielinās. Mazām valstīm dalība ES ir lētāka un izdevīgāka, bet tām sekmīgi jāpielieto savs intelektuālais potenciāls, lai spētu izmantot visas tās iespējas, ko sniedz savienība.

Šādu viedokli 9. aprīlī Ārlietu ministrijā notikušajā diskusijā par Latvijas kā mazas valsts ietekmes iespējām, iestājoties ES, pauda politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Kā spilgtāko piemēru tam, cik spēcīga var būt maza valsts, izlemjot ES kopējo politiku, politoloģe minēja pagājušajā gadā Īrijā notikušo referendumu par Nicas līguma ratifikāciju. Kā zināms, šajā referendumā Īrijas iedzīvotāji izrādīja ļoti zemu politisko aktivitāti, bet vairākums no tiem, kas tomēr piedalījās, nobalsoja pret Nicas līguma ratifikāciju. Lai gan īsi pēc referenduma vairākas augstas ES institūciju amatpersonas pauda viedokli, ka šis referendums nekādā ziņā netraucēs ES tuvākajā laikā uzņemt jaunas dalībvalstis, tomēr, sīkāk analizējot šī referenduma iespējamās politiskās sekas, ir skaidrs, ka bez Nicas līguma ratifikācijas Īrijā gaidāmā ES paplašināšanās var tikt aizkavēta.

Ž.Ozoliņa norādīja, ka tieši pēdējo gadu laikā, tuvojoties brīdim, kad Eiropas Savienībā tiks uzņemta Latvija un vēl gandrīz desmit mazas valstis no Viduseiropas un Austrumeiropas, lielo un mazo ES valstu intereses sāk šķelties. Parādās reāli draudi 50 gadus ilgajai lielo un mazo valstu draudzīgajai sadzīvošanai ES ietvaros.

Pēdējo gadu laikā, padziļinoties integrācijai, ES arvien aktīvāk sāk iejaukties dalībvalstu nacionālās politikas kompetencē tādās jomās kā drošības politika, jautājums par abortiem u.c. Vairākas mazās dalībvalstis šo notikumu attīstību uztver kā arvien lielāku nacionālās suverenitātes ierobežošanu, un līdz ar to pieaug sabiedrības negatīvā nostāja pret ES politiku. Kā pastāstīja Ž. Ozoliņa, saskaņā ar pētījumu, kas tika veikts pēc Īrijas referenduma, divas trešdaļas no Īrijas referendumā balsojušajiem tā arī pilnībā nesaprata, par ko ir šis referendums. Pētījumu rezultāti liecina arī, ka tikai katrs desmitais Īrijas iedzīvotājs interesējas par ES jautājumiem, bet divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas par ES ir ļoti vājas.

Ž. Ozoliņa pauda viedokli, ka iedzīvotāji Īrijā, līdzīgi kā Latvijā, izsakot savu attieksmi pret ES jautājumiem, nebalstās uz objektīvu informāciju, bet gan uz aizspriedumiem un nereti “pret” balsojums ir balsojums pret valdību un lēmumu pieņemšanas procesu, kas ir pārāk sarežģīts un “necaurspīdīgs”.

Prognozējot iespējamos rezultātus referendumā par Latvijas iestāšanos ES, Ž. Ozoliņa uzskata, ka, neraugoties uz to, ka pēdējā laikā ievērojami pieaudzis eiroskeptiķu skaits, referenduma iznākums ar nelielu pārsvaru, tomēr būs labvēlīgs Latvijas dalībai ES. Savu viedokli politoloģe pamatoja ar to, ka referendums iecerēts nākamā gada otrajā pusē, kad būs pagājis zināms laiks pēc iestāšanās sarunu pabeigšanas (sarunas iecerēts pabeigt līdz šī gada beigām) un sabiedrības viedoklis būs nostabilizējies pēc dažādu jutīgu jautājumu caurskatīšanas. Šādu tendenci pierāda pašreizējā lauksaimnieku visnotaļ pozitīvā nostāja pret sākotnēji tik ļoti noraidoši uzņemto EK piedāvājumu par finansu nosacījumiem lauksaimniecības sektorā.

Ž. Ozoliņa norādīja, ka pašlaik sabiedrībā ir noticis lūzums un iedzīvotāji ir sapratuši, ka dalība ES nav tikai “svētki”, bet gan smags darbs. Politoloģe prognozēja arī to, ka sarunas kļūs vēl sarežģītākas un smagākas un iedzīvotāju attieksme pret ES vēl vairāk pasliktināsies tad, kad tiks runāts par finansu jautājumiem un reģionālo politiku.

Politoloģe norādīja, ka pirms referenduma arvien biežāk un skaļāk vajadzētu izvirzīt jautājumu par to, kas notiks ar Latviju, ja tā neiestāsies ES. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka, neiestājoties ES, situācija nesaglabāsies nemainīga. Tāpat ir jāsaprot, ka nav iespējams palikt “kaut kur pa vidu” un Latvijai kā mazai valstij ir jāizvēlas iet uz rietumiem vai uz austrumiem.

Atgriežoties pie jautājuma par mazo valstu iespēju ietekmēt politisko procesu attīstības gaitu Eiropas Savienībā, Ž. Ozoliņa norādīja, ka arvien lielāka nozīme nākotnē būs mazo valstu savstarpējai sadarbībai, jo gandrīz visas kandidātvalstis (izņemot Poliju), kuras varētu iestāties ES pēc pāris gadiem, uzskatāmas par mazām. Tādēļ Latvijai jau pašlaik jāmeklē sadarbības partneri dažādās jomās, ar kuriem sadarboties, nokļūstot ES dalībvalsts statusā. Kā labu vietu savstarpējo kontaktu dibināšanai Ž.Ozoliņa minēja ES Konventu, kurā kopš šī gada marta sākuma kopā pulcējas gan ES dalībvalstu, gan kandidātvalstu parlamentārieši un valdības pārstāvji.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors