Par priekšlikumiem ēnu ekonomikas izgaismošanai

Vakar, 17.aprīlī, Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē tika apspriests ziņojums par pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī ir aptuveni 17 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Finansu ministrija prognozē, ka ēnu ekonomikas apjoms sasniedz pat 40 procentus no IKP – šādu informāciju sniedz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba grupas sagatavotais konceptuālais ziņojums par pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai, kas tika apspriests vakar, 17.aprīlī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Ziņojumā minēts, ka, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2001. gada 1.jūlijā kopējais nodokļu parāds valsts kopbudžetam bija 418,5 miljoni latu, tajā skaitā valsts pamatbudžetam – 218 miljoni latu, pašvaldību budžetam – 77,8 miljoni latu. Konceptuālā ziņojuma autori uzskata, ka nelegālā nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē līdzsvarota valsts budžeta pastāvēšanu, taču vienlīdz būtiskas ir arī tādas nelikumības kā nodokļu nemaksāšana vispār vai to nomaksa tikai no minimālās darba algas, starpību izmaksājot aploksnēs, tāpat plaši izplatīta ēnu ekonomikas pazīme ir darījumu apliecinošu čeku neizsniegšana, dubultā grāmatvedība u.c.

Piedāvātos risinājumus ziņojuma autori iedalījuši trīs grupās – kontroles organizāciju pilnveide, izmaiņas normatīvajos aktos un sabiedrības informēšanas pasākumi. Lai panāktu lielāku nodarbinātības un nodokļu plūsmas kontrolējošo institūciju darbības efektivitāti, ziņojuma autori piedāvā veidot koordinējošu datu bāzi starp vairākām atbildīgām institūcijām (Valsts policiju, Finansu policiju, Pašvaldību policiju, Ekonomikas policiju, Valsts imigrācijas policiju, muitas iestādēm, Kontrabandas apkarošanas centru, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts kontroli, Valsts darba inspekciju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru utt.). Tāpat ziņojuma autori norāda uz, viņuprāt, vājajām vietām dažādos kontroles mehānismos un piedāvā iespējas tos novērst. Piemēram, lai efektīvi veiktu kontroli pār darba tiesisko attiecību likumdošanas ievērošanu, tiek piedāvāts palielināt valsts darba inspektoru skaitu. Ja pašreiz, saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, vienam inspektoram ir jāpārrauga vidēji 700 uzņēmumi, tad nākotnē būtu jāpanāk, lai viena darba inspektora darbības zonā būtu ne vairāk kā 300 līdz 500 uzņēmumu, kas ļautu vismaz reizi divos vai trijos gados veikt uzņēmumā pārbaudi.

Ziņojumā uzskaitīta arī virkne likumu, kuros būtu nepieciešami grozījumi vai papildinājumi. Tā darba likumu būtu nepieciešams papildināt ar normu par darbinieka darba apliecību, kas darbiniekam tiek izsniegta, slēdzot darba līgumu, un kas vienmēr jānēsā līdzi un jāuzrāda pēc valsts uzraudzības institūciju amatpersonu pieprasījuma. Lai pastiprinātu darba devēju atbildību par darba likumdošanas neievērošanu, tiek piedāvāts grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nosakot naudas sodu darba devējiem – par dažādiem pārkāpumiem no 250 līdz 500 latiem.

Grozījumi plānoti arī likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu”, kas dotu tiesības Valsts ieņēmumu dienestam realizēt kontroli jautājumā par darba līgumu noslēgšanu, kad tas ir nepieciešams nodokļu aprēķināšanai. Savukārt likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, pēc ziņojuma autoru domām, būtu iestrādājama norma, kas paredzētu konkursos, cenu aptaujās vai sarunu procedūrās priekšroku tiem uzņēmumiem, kas ievēro sociālā dialoga pamatprincipus, kas ir iekļāvušies darba devēju organizācijā, kur darbojas arodbiedrības un ir noslēgti darba koplīgumi.

Lai veicinātu nodokļu ieņēmumu palielināšanu, būtu jāgroza likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, paredzot soda naudas un obligāto maksājumu iekasēšanu gadījumos, ja darba devējs ir maksājis darbiniekam mazāku algu par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru. Ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159. panta jaunu reakciju tiek piedāvāts noteikt soda naudu līdz 250 latiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai samaksas termiņu neievērošanu. Par gadījumiem, ja no darbinieka algas ir ieturēts ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet šie ieturējumi nav pārskaitīti valsts un pašvaldību budžetos, ziņojuma autori piedāvā paredzēt kriminālatbildību.

Lai ierobežotu fiktīvu uzņēmumu reģistrāciju un pastiprinātu jau strādājošo uzņēmumu kontroli, būtu jāmaina likums “Par uzņēmējdarbību”, aizliedzot personām, kuru vadītie uzņēmumi ir bankrotējuši vai kļuvuši maksātnespējīgi, reģistrēt jaunus uzņēmumus, līdz nav nomaksāti parādi. Ziņojuma autori piedāvā arī aizliegt uzņēmumu reģistrāciju dzīvokļos un par obligātu noteikt reģistrāciju tajā pašvaldībā, kuras teritorijā uzņēmums vēlas darboties.

Par ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanu būs jālemj valdībai. Savukārt sociālie partneri vakardienas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē nolēma nedēļas laikā izveidot darba grupu, kurai divu mēnešu laikā būtu jāveic ziņojuma pilnveidošana izskatīšanai Ministru kabinetā. Darba grupā bez darba devēju, arodbiedrību un valdības pārstāvjiem paredzēts iekļaut pašvaldību un par darba likumdošanu un nodokļu plūsmu atbildīgo un kontrolējošo institūciju pārstāvjus.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore