Par pirmo īstenoto SAPARD projektu

SIA “Palsa” vadītājs Jānis Krasņickis; Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere, Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Sudraba un zemkopības ministrs Atis Slakteris Foto: Juris Logins

Ir pagājuši tikai četri mēneši, kopš Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludināja pieteikšanos uz Eiropas Savienības (ES) speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) sešām atbalsta apakšprogrammām.

Pirmā projektu iesniegšanas kārta beidzās pērnā gada nogalē — 28. decembrī. Dienu pirms noteiktā dokumentu pieņemšanas beigu termiņa LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldē projektu atbalsta līdzekļu saņemšanai SAPARD apakšprogrammas “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija” ietvaros iesniedza Valkas rajona Variņu pagasta SIA “Palsa” vadītājs Jānis Krasņickis. Tādējādi viņš cerēja sasniegt pasen izvirzīto mērķi — iegādāties tik jaudīgu tehniku, kas spētu jau šopavasar apsēt visus saimniecības tīrumus. Cerēja, bet tā īsti neticēja, ka to patiešām būs iespējams paveikt tik drīz, tagad atceras J. Krasņickis, tāpēc jo lielāks ir prieks par izdošanos. Viņš pastāstīja, ka projekts tapis apmēram desmit dienās. Pirms tam tikušas veiktas cenu aptaujas, bet tās izrādījušās nederīgas, jo par derīgām atzīstamas tikai tās, kas veiktas pēc projekta izsludināšanas. Nebija tā, ka projekts jau gatavs stāvētu uz galda un gaidītu iesniegšanas brīdi. Bet, zinot, ka agrāk vai vēlāk būs iespēja pretendēt uz SAPARD atbalsta līdzekļiem, SIA “Palsa” mērķtiecīgi krāja naudu, lai varētu maksimāli drīz īstenot projektu.

15. aprīļa pēcpusdienā, kad pirmo SAPARD projekta īstenotāju Latvijā bija ieradušies sveikt zemkopības ministrs Atis Slakteris, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs, LAD direktore Irina Pilvere, Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Sudraba un citas amatpersonas, jaunais traktors “Case Mix – 170 Maxxum” un četrus metrus platā sējmašīna “Rapid 400C Super” SIA “Palsa” mehānisko darbnīcu pagalmā dižojās spoži un iespaidīgi. Kā pastāstīja J. Krasņickis, sējmašīna bijusi nolūkota jau senāk, lauksaimniecības tehnikas izstādē. “Bijām apbraukājuši tās firmas, kas strādā ar līdzīgu tehniku, konsultējušies ar speciālistiem un nonācām pie secinājuma, ka mums vajag tieši šīs firmas un tieši šādu sējmašīnu. Traktora izvēlē galvenais noteicošais faktors bija firmas attieksme pret dažādu nosacījumu izpildi,” sacīja J. Krasņickis.

Pasniedzot uzņēmējam maksājumu dokumentus atbalsta līdzekļu saņemšanai, A. Slakteris novēlēja SIA “Palsa” ļaudīm īstenot vēl ne vienu SAPARD projektu vien. “Tas, ka jūs pirmie esat nokļuvuši līdz finišam, ir gan jūsu, gan arī LAD veiksmīga darba rezultāts un nopelns,” atzina zemkopības ministrs. “Latvijas laukos parādās modernas tehnoloģijas un tāda tehnika, ka latviešu zemniekiem, aizbraucot uz citām Eiropas valstīm vai Ameriku, vairs nav par ko brīnīties. Viss labākais Latvijas laukos jau ir redzams. Modernizācija Latvijas laukos tiek atbalstīta kopš 1997. gada, kad šim nolūkam tika radīta iespēja saņemt nacionālās subsīdijas. Lai gan subsīdijas tiek aprēķinātas tikai 25% apmērā no lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijas pasākumos izlietoto līdzekļu summas, šo iespēju izmanto daudzi zemnieki. SAPARD programmas ietvaros piedāvātais atbalsta apjoms ir divtik liels, tāpēc ir paredzams, ka šogad Latvijas laukos būs lielākais investīciju pieplūdums kopš neatkarības atjaunošanas. Rosība gan lauksaimniecības tehnikas pircēju, gan tirgotāju vidū ir milzīga, to šopavasar varēja vērot arī izstādē Rāmavā. Ceru, ka investīcijas Latvijas laukos ieplūdīs jo gadus, jo lielākas,” sacīja A. Slakteris. Viņš atzina, ka sarunās par lauksaimniecību ar ES reizēm iet smagi, bet šī noteikti ir reize, kad sadarbība ar ES ir lieliska.

Ar SAPARD palīdzību iegādātais traktors “Case” un sējmašīna “Rapid” Foto: Juris Logins

E. Rasbašs pauda gandarījumu par to, ka piecus gadus gaidītie SAPARD līdzekļi beidzot ir nonākuši pie projektu īstenotājiem Latvijā. Bija domāts, ka trīs gadus ilgs sagatavošanās periods, bet 2000. gadā nauda sāks “kustēties”. Par to, ka nauda nu ir nonākusi šā uzņēmuma rīcībā, pilnībā jāpateicas Latvijas pusei, sacīja E. Rasbašs. LAD ar Zemkopības ministrijas un Finansu ministrijas palīdzību ir veicis milzīgu darbu. Kopīgi viņi ir panākuši to, ka SAPARD programma Latvijā darbojas, kas vēl arvien nenotiek piecās citās ES kandidātvalstīs. SAPARD līdzekļi šajās valstīs vēl nav saņemti nevis tāpēc, ka tur trūktu spējīgu zemnieku, kas prot izstrādāt stingrajiem nosacījumiem atbilstošus projektus, bet gan tādēļ, ka valsts administratīvā kapacitāte tur nav pietiekama, uzskata E. Rasbašs. Latvijā atbildīgo valsts institūciju kapacitāte atbilst šīs programmas administrēšanas prasībām un izveidotais mehānisms darbojas. Ir ļoti svarīgi prast ES piedāvātās iespējas efektīvi izmantot, jo pēc dažiem gadiem, kad Latvija būs ES dalībvalsts, palīdzības apjomi krietni pieaugs.

SIA “Palsa” vadītājam E. Rasbašs vēlēja, lai jaunā tehnika sekmīgi strādātu arī daudzas sezonas Eiropas Savienībā.

I. Sudraba, uzrunājot svinīgajā pasākumā pulcējušos ļaudis, atzina: “Mēs patiešām ieguldījām lielu darbu, strādājot dažādos kabinetos gan Latvijā, gan Briselē, tāpēc ļoti gribējās redzēt, ka arī dabā kaut kas notiek pēc tam, kad esam saražojuši tūkstošiem un tūkstošiem lapaspušu, esam tikušies un runājuši stundām, dienām un mēnešiem ar dažādiem ierēdņiem un pierādījuši savu gatavību administrēt SAPARD programmu. Prieks par to, ka dabā lietas notiek. Novēlu, lai tehnika strādā labi un šiem panākumiem seko nākamie!”

I. Pilvere atgādināja, ka pirmo avansa maksājumu Latvija no ES saņēma šā gada janvāra sākumā. Trijās pieteikšanās reizēs, kas noslēdzās 28. decembrī, 1. februārī un 1. martā, LAD ir saņēmis pavisam 259 projektus. Tas ir liels notikums, ka nauda četru mēnešu laikā kopš programmas izsludināšanas ir uzņēmēja kontā, uzskata LAD direktore.

I. Pilvere pastāstīja, ka finansu dokumenti sāk ienākt arī no citiem projektu realizētājiem. Turpmāk SAPARD līdzekļu pārskaitījumi par īstenotiem projektiem tiks veikti regulāri. Vislielākais iesniegto projektu skaits ir atbalsta programmā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”, turklāt lielākā daļa no tiem paredz tehnikas iegādi. Otrajā vietā ar 53 iesniegtiem un 48 apstiprinātiem projektiem ir apakšprogramma “Lauksaimniecības zemju apmežošana”. Liela interese ir arī par apakšprogrammu “Lauku ekonomikas dažādošana” — iesniegti 46 projekti. Pilnveidot lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādi un mārketingu vēlas 16 projektu iesniedzēji, bet uzlabot lauku infrastruktūru – tikai trīs. I. Pilvere cer, ka līdz 1. jūnijam, kad noslēdzas nākamais pieteikšanās termiņš, arī šajās programmās būs vairāk projektu pieteikumu. LAD direktore norādīja, ka naudas jaunu projektu apstiprināšanai šobrīd vēl pietiek.

Pēc apsveikumu un veiksmes vēlējumu saņemšanas no valsts amatpersonām J. Krasņickis savukārt pateicās Ziemeļvidzemes lauksaimniecības pārvaldes priekšsēdētāja vietniecei Ilgai Karpovai, jo tieši viņa iedrošinājusi šo projektu sākt, kad trūcis pārliecības par to, vai maz ir vērts sākt ko darīt, ja līdz dokumentu iesniegšanai atlikušas tikai desmit dienas.

I. Karpova pastāstīja, ka sešpadsmit gadus viņa strādājusi Valkas rajonā par Lauksaimniecības departamenta direktori, tāpēc ir zināms, ko katra saimniecība rajonā var izdarīt. Kādā speciālistu apspriedē viņa retoriski jautājusi SIA “Palsa” vadītājam: ja jūs nevarēsit projektu izstrādāt, kurš tad to varēs? I. Karpova augstu vērtē uzņēmuma mērķtiecību — viņi tehniku iegādājās bez kredīta, par saviem līdzekļiem.

Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde ir lielākā Latvijā, tajā ietilpst četri rajoni: Valkas, Limbažu, Cēsu un Valmieras. Projektu līdz ar to ir visvairāk. Par to, ka Ziemeļvidzemē dzīvo darbīgi un aktīvi zemes apsaimniekotāji, liecina skaitļi: no 259 LAD struktūrvienībās iesniegtajiem projektiem šajā reģionālajā pārvaldē tika iesniegti 68. I. Karpova atzina, ka šajā reģionā vienlīdz liela ir interese kā par tehnikas iegādi, tā par tūrisma attīstīšanas iespējām.

Pirmais Latvijā īstenotais SAPARD projekts izmaksājis kopumā piecdesmit piecus tūkstošus latu. 45% no šīs summas ir atmaksāti. Tas ir ļoti liels atbalsts, tomēr J. Krasņickis uzskata, ka nav pareizi līdzekļu piešķiršanu diferencēt atkarībā no projekta iesniedzēja vecuma: saimniekiem, kas vecāki par 40 gadiem, atmaksā 45% no kopējās summas, kamēr jaunākiem tiek atmaksāti 50%. “Tāpēc, ka man sirma galva, es saņemu mazāk. Ja īsteno projektu par simt tūkstošiem latu, nākas zaudēt piecus tūkstošus latu. Tā ir pietiekami liela summa, lai būtu pamats neapmierinātībai,” sacīja J. Krasņickis.

Taču daudz lielāks ir gandarījums par to, ka modernā tehnika ļaus palielināt darba ražīgumu. To pašu platību, ko līdz šim apsēja ar trim četrām sējmašīnām, tagad apsēs viena. Labību SIA “Palsa” sēj sešsimt hektāru platībā. Rudzus pārdod intervencē, bet pārējo labību izmanto lopbarības ražošanai, jo galvenā nozare, kurā līdztekus olu ražošanai un graudkopībai specializējas saimniecība, ir piena lopkopība.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore