Rīgā 2002.gada 16.aprīlī (prot. Nr.16 13.§)
un kodoldrošību” 27.panta ceturto daļu
3.1. iedzīvotāji un vide ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanas brīdī un nākotnē;
3.2. jonizējošā starojuma avotu izmantošana (piemēram, medicīnā, tautsaimniecībā, zinātnē) neapdraud nākamo paaudžu dzīves kvalitāti (piemēram, iespēju izmantot radioaktīvi nepiesārņotu vidi, pārtiku un būvmateriālus), un tiek nodrošināta vides ilgtspējīga attīstība;
3.3. tiek nodrošināts abpusējs izdevīgums Latvijai un valstij, no kuras radioaktīvos atkritumu ieved. Novērtējot izdevīgumu, ņem vērā visus tiešos un netiešos izdevumus, kas saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai pārvaldību;
3.4. radioaktīvo atkritumu ekvivalenci nosaka tikai tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kas satur radionuklīdus, kuru pussabrukšanas periods ir ilgāks par 100 dienām, vai radionuklīdus, pēc kuru sabrukšanas rodas radionuklīdi, kuru pussabrukšanas periods ir ilgāks par 100 dienām.
4.1. radiācijas avārijas iespējamības un tās kaitīgo seku (ko rada radioaktīvo atkritumu radioaktivitāte un toksiskums) reizinājums (turpmāk — risks iedzīvotājiem un videi);
4.2. laikposms, kurā radioaktīvo atkritumu kopējā un īpatnējā radioaktivitāte radioaktīvās sabrukšanas dēļ samazināsies līdz radioaktivitātei, kas noteikta Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.288 “Noteikumi par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja” (turpmāk — radioaktīvo atkritumu bīstamības periods);
4.3. izdevumi, kas saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai pārvaldību un kurus aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām izmaksām ekvivalences noteikšanas brīdī (tiešās izmaksas par iekārtām un pakalpojumiem) un attiecinot tās uz visu radioaktīvo atkritumu bīstamības periodu.
5.1. tiktu ievērotas Latvijā un attiecīgajā ārvalstī noteiktās normatīvo aktu prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem, kā arī 1997.gada 5.septembra Vīnes Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijas prasības;
5.2. risks iedzīvotājiem un videi nepārsniegtu vidējo līmeni valstī un tiktu veikti tikai reāli nepieciešamie radiācijas drošības un citi piesardzības pasākumi;
5.3. līdz minimumam samazinātu radiācijas drošību ietekmējošo parametru nenoteiktību;
5.4. maksimāli paaugstinātu radiācijas drošību ietekmējošo parametru novērtēšanas ticamību;
5.5. tiktu ievēroti radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi.
7.1. radioaktivitāte, pussabrukšanas periods, radionuklīda fizikālā un ķīmiskā forma, jonizējošā starojuma avota veids (slēgts starojuma avots vai vaļējs starojuma avots) un radioaktīvo atkritumu iepakojums;
7.2. radioaktīvo atkritumu glabāšanas un apglabāšanas apstākļi, kā arī aizsardzības barjeras, lai nepieļautu vides radioaktīvo piesārņojumu;
7.3. barjeras, kas aiztur vai traucē radionuklīdu iespējamo migrāciju no radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vietas, un paredzētais barjeru drošas izmantošanas periods;
7.4. radionuklīdu iespējamā izplūde vidē, ņemot vērā apglabāto radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa drošības novērtējumu;
7.5. izplūdušo radionuklīdu radītais paredzamais vides radioaktīvais piesārņojums un jonizējošā starojuma doza iedzīvotāju kritiskajai grupai. Jonizējošā starojuma dozas aprēķina 10000 gadu periodam, nosakot, kāda būs jonizējošā starojuma doza pēc 50, 100, 1000, 5000 un 10000 gadiem, bet ne ilgāk par laikposmu, kad tā ir lielāka par 100 µSv gadā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs