Ar finansiālu atbalstu, kas ietekmēs valsts attīstību

Par Eiropas Savienības finansu līdzekļu apguvi Latvijā transporta un vides sektora attīstībai

Kopš 2000. gada sākuma, kad tika sākta Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās strukturālās politikas programmas ISPA darbība Latvijā, apstiprināts 21 projekts par kopējo finansējumu 340 444 818 eiro. Vairāk nekā divas trešdaļas (70,43 %) no šā finansējuma ir ISPA līdzekļi, bet pārējie 100,7 miljoni eiro jeb 29,57 procenti no kopējās summas ir Latvijas puses līdzfinansējums.

Par to vakar, 18. aprīlī, ISPA Uzraudzības komisijas preses konferencē informēja īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle.

Līdz šim apstiprināto ISPA projektu finansējums sadalījies gandrīz vienlīdzīgās daļās transporta (50,81 %) un vides sektoram (48,83 %). Līdz 2001. gada beigām Latvijai bija apstiprināti 19 ISPA projekti, no tiem astoņi transporta sektorā, astoņi vides sektorā un trīs horizontālie projekti (nelieli projekti, kas saistīti ar darba semināru un Uzraudzības komisijas sēžu rīkošanu). Šo projektu ISPA finansējums bija 220 156 889 eiro, bet projektu kopējā vērtība — 314 278 389 eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Komisija apstiprinājusi divus Latvijas iesniegtos projektus (“Austrumu — Rietumu dzelzceļa koridora modernizācija: sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija” un “Ūdenssaimniecības attīstība Jūrmalā”). Šo projektu kopējais finansējums — 26 166 429 eiro.

Kā preses konferencē informēja Eiropas Komisijas (EK) Paplašināšanās ģenerāldirektorāta ISPA un pievienošanās jautājumu direktorāta nodaļas vadītājs Frīdemans Algeijers, no finansējuma līdzekļiem, kas ISPA programmas ietvaros paredzēts Latvijai no 2000. līdz 2007. gadam, 80 procenti ir dažādu konkrētu projektu finansēšanai. Tādējādi ISPA līdzekļu apguvē Latvija apsteigusi daudzas citas ES kandidātvalstis, un, raksturojot Latvijas panākumus, F. Algeijers teica: “Jūs esat labākie tērētāji.”

Tāpat EK pārstāvis atzina, ka visi ISPA Uzraudzības komisijai iesniegtie dokumenti, kas saistīti ar Latvijas projektu sagatavošanu un izstrādi, ir sagatavoti ļoti augstā līmenī un šajā ziņā Latvija ir labākā no piecām kandidātvalstīm, pār kurām pārraudzību veic F. Algeijers.

Latvija ir arī pirmā ES kandidātvalsts, kurā pabeigti darbi kāda ISPA infrastruktūras projekta īstenošanā. 2001. gada novembrī tika pabeigts projekts “VIA Baltica” — ceļa uzlabojumi no 13. līdz 21,1. km posmā “Rīga–Ainaži”.

Ir beidzies konkurss par lidostas “Rīga” pievadceļa izbūvi, Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukciju un par “Via Baltica” ceļa posma Rīga–Ādaži uzlabošanu. Paredzams, ka šo projektu sāks īstenot jau pavisam drīz šajā pavasarī un vasarā. Vides sektorā patlaban izsludināti konkursi uz deviņu dažādu projektu realizāciju, un tos varētu sākt šā gada nogalē vai nākamajā gadā.

Šā gada programmas ietvaros plānots, ka Latvijai tiks apstiprināti vēl pieci ISPA projekti: 1) “VIA Baltica” autoceļa uzlabojumi 21.—41. km (Lilaste–Skulte) uz valsts galvenā autoceļa A1 un Saulkrastu apejas izbūve, 2) Dienvidlatgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts, 3) Austrumlatgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts, 4) Malienas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts, 5) Rēzeknes pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekts.

F. Algeijers pastāstīja, ka šajā ISPA Uzraudzības komisijas sēdē runāts ne tikai par kārtējo projektu sagatavošanu un realizāciju, bet arī par strukturālās palīdzības fondu iespējamo attīstību nākotnē. EK pārstāvis norādīja, ka pašreiz ISPA un ES strukturālo fondu līdzekļu finansu plānošana sniedzas līdz 2007. gadam, bet tālākajā strukturālo fondu līdzekļu sadalījumā ES finansu plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam varētu būt arī zināmas izmaiņas. Šo fondu plānojums un sadalījums nenoliedzami būtiski ietekmēs arī Latvijas attīstību. Diskusijas par strukturālo fondu tālāku attīstību, iespējams, sāksies jau pavisam drīz, 2003. un 2004. gadā, tādēļ Latvijai jau pašlaik jādomā par šo jautājumu un skaidri jāformulē sava pozīcija, uzsvēra F. Algeijers.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors