Par pienākumu saglabāt latviskumu

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Dzīve nebeidzas ar iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, jautājums ir, kā Latvijas tauta izmantos šīs jaunās iespējas. Vai mēs visus līdzekļus tērējam tikai labklājībai vai daļu novirzām arī dažādības saglabāšanai Eiropā. Īstenībā latviskuma saglabāšana ir ne tikai mūsu uzdevums, bet pat pienākums pret citām valstīm. Krievu valodu mēs neapdraudam, tai ir labas iespējas attīstīties visā lielajā Krievijā.

Man liekas, ka filozofs Šuvajevs ir teicis, ka “latvietis ir latvietis”. Īstenībā to ir ļoti grūti noformulēt, jo arī paši latvieši ir tik dažādi. Ir arī dažas lietas, ko var redzēt no pirmā acu uzmetiena un kas ir svarīgas lielākajai tautas daļai. Gandrīz visai tautai svarīga ir valoda, tās saglabāšana un attīstība. Ja mēs neattīstīsim valodu, nestrādāsim pie terminoloģijas, mēs daudz neko nesasniegsim. Es negribu pievienoties ES un NATO, lai pazustu. Es gribu, lai latvieši šajās organizācijās izdzīvotu kā tauta. Tas galīgi nav vērsts pret krieviem, ukraiņiem vai kādiem citiem, lai kāds nepārprastu.

Es uzmanīgi lasu gan izdevumus latviešu, gan krievu valodā un ar nožēlu secinu, ka Latvijā ir izveidojušies divi informatīvie lauki. Es negribētu mest pār vienu kārti visus Latvijas krievu izdevumus. Starp tiem ir arī eiropeiskas avīzes, kurās ir nopietni raksti. Diemžēl krievvalodīgā prese bieži ir noskaņota negatīvāk pret integrāciju un latviešu valodas apgūšanu nekā nospiedošais vairākums krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju. Prese zināmā mērā ir līderis, kas iet pa priekšu un rāda gaismu. Ja šis virziens ir pretējs pozitīvajām tendencēm, tur pat vairs nav ko komentēt. Var paskatīties, kā Podkolzinas lietas iznākumu aprakstīja latviešu avīzes un kā krievu. Secinājumi bija pilnīgi pretēji, kaut gan spriedums ir viens.

Es esmu pārliecināts, ka attiecībās ar Krieviju mums viss labais vēl priekšā. Ņemot vērā mūsu sarežģīto pagātni un to, ka Krievija pagaidām nav atzinusi okupācijas faktu, mums ir bijis grūti veidot attiecības, bet es negribētu to visu dramatizēt. Pēc Latvijas iestāšanās NATO mūsu attiecības varētu krietni uzlaboties, to pierādīja Polijas piemērs. Polijas prezidents Kvašņevskis izteicās, ka pēc valsts iestāšanās NATO esot mainījušās divas lietas – strauji pieaugušas investīcijas un attiecības ar Krieviju kļuvušas labākas nekā jebkad.

“LAUKU AVĪZE”