Par līdztiesīgu nāciju Eiropu

Eiropas Kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants:

Eiropas Kustība Latvijā nepārprotami prasa nacionālo valstu Eiropu ar spēcīgām federatīvām iezīmēm. Tā, piemēram, gribam panākt, lai ES Konstitucionālajā pamatlīgumā tiktu noteiktas īpašas garantijas nacionālo kultūru un valodu attīstībai. Primāri par Eiropas kultūras un valodu daudzveidību atbildīgas paliek dalībvalstis, bet arī ES piemērotā veidā to veicina. Pastiprināmas ES kompetences, it sevišķi ārlietu, aizsardzības, tieslietu un iekšlietu politikas jomā. Jāizvērš sociālā politika, lai veicinātu līdzsvarotas sociālās telpas izveidošanos ES. Jāintensificē sadarbība iekšlietu jomā ar mērķi apkarot noziedzību. Izveidojami Eiropas Kriminālās izmeklēšanas birojs un Eiropas Prokuratūra ar pietiekošiem resursiem (datu bāzi u.c.) un pilnvarām.

Nosakāms, ka ar vienbalsīgu ES padomes lēmumu ES nodotās kompetences var tikt uz laiku vai pavisam nodotas atpakaļ dalībvalstu kompetencē, ja to centralizācija vairs nav nepieciešama. Tādā pašā veidā reiz dalībvalstīm atpakaļ nodotās kompetences var atkal tikt nodotas ES kompetencēs.

Katrai dalībvalstij jābūt pārstāvētai Eiropas Komisijā. Tas ir ļoti būtisks princips, no kā nedrīkst atteikties. Eiropas Komisijas prezidents netiek tieši vēlēts, bet to no vairākiem kandidātiem izrauga ES Padome (tātad valstu un valdību vadītāji) un apstiprina Eiropas Parlaments. Vajadzības gadījumā EK prezidents var izveidot EK Prezidiju ar 4–6 komisāriem. EK Prezidijam var tikt deleģētas tiesības pieņemt lēmumus steidzamos gadījumos. Komisāri kļūst par Prezidija locekļiem rotācijas kārtībā, to pilnvaru ilgums – 1 gads.

Tā ir tikai daļa no filigrāni izstrādātiem priekšlikumiem, kurus veidoja labākie Latvijas eksperti – Egils Levits, Pēteris Zilgalvis u.c. Kāpēc šie priekšlikumi nevarētu kļūt par Latvijas nostājas pamatu ES Konventā? Tad nebūtu jāsāk ar ābeces patiesību noskaidrošanu, kas atstāj nenopietnu iespaidu par mūsu valsti un līdz ar to kaitē nacionālajām interesēm.

Citādi var sanākt tāpat kā ar straujo eiroskeptiķu skaita pieaugumu, kas nav izskaidrojams tikai ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem par kopējo lauksaimniecības politiku attiecībā uz kandidātvalstīm. Tikpat labi tās ir sekas vājajai Latvijas valdības komunikācijai ar sabiedrību par Eiropas integrāciju.

“DIENA”