Par linu audzētāju cerībām

Lai gan linu sējumu platības pēdējo gadu laikā arvien samazinās, novākto linu stiebriņu daudzums no viena hektāra, salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, ir trīskāršojies. Latvijā linus audzē jau izsenis, taču pēdējos gados ar šo kultūru neapsēj vairāk par 2000 hektāriem, pagājušajā gadā tie auga vien 1400 hektāros, 2000. gadā – 1600 hektāros, 1999. gadā – 2000 hektāros, bet 1998. gadā 2200 hektāros, lai gan kādreiz linus Latvijā novāca pat no 20 000 hektāriem. Viens no iemesliem, kāpēc pērn ar liniem tika apsēts tik maz, bija 2000. gadā par 25 procentiem samazinātais subsīdiju apjoms par tonnu nodoto linu stiebriņu. Turklāt lini, pēc pašu linkopju teiktā, ir samērā kaprīza kultūra, kuru ļoti ietekmē laika apstākļi, un tāpēc linu audzēšanai ar roku katru gadu atmet kāds zemnieks.

Ar linkopību Latvijā patlaban nodarbojas apmēram 70 zemnieku, lielākoties Latgalē. Tikai daži linu entuziasti ir Vidzemē un Kurzemē. Ar linu audzēšanu turpina nodarboties lielākoties tādas saimniecības, kurās linus sēj vismaz dažos desmitos hektāru, pāris hektāru linu entuziasti pamazām atsakās no šīs nodarbes. Aptuveni 90 procentu linu sējumu pieder tādiem zemniekiem, kuriem šī kultūra aug vismaz 30 hektāros.

Šogad no subsīdijām linkopības attīstībai Latvijā atvēlēti 220 000 latu – tas ir tikpat, cik pērn. Linu audzētāji var pretendēt uz 40 latiem par katru sējuma hektāru un no 40 līdz 60 latiem par katru pirmapstrādes uzņēmumam nodoto tonnu linu stiebriņu atkarībā no kvalitātes. Subsīdiju nolikumā ir iestrādāts linu stiebriņu ražības kritērijs, lai varētu pretendēt uz subsīdijām. Šogad tāpat kā pagājušogad tas ir noteikts ne mazāk kā divas tonnas no hektāra. To, ka bez subsīdijām linu nozare nevarētu pastāvēt, atzīst arī paši linu audzētāji

Lai linu audzēšana atmaksātos, no viena hektāra ir jānovāc vismaz trīs tonnas linu stiebriņu. Pretējā gadījumā pavasarī ieguldītā nauda labākajā gadījumā rudenī atgriezīsies, bet sliktākajā – būs zaudēta. Ja no viena hektāra var noņemt četras tonnas linu stiebriņu, var rēķināties pat ar 30 latu peļņu. Prasmīgi saimniekojot, labvēlīgos laika apstākļos rentabilitāte var sasniegt pat 30 procentus.

No Latvijas kopējām linu sējplatībām var iegūt aptuveni 1000 tonnas linu šķiedru. Eiropas Savienības (ES) piedāvātā ražošanas kvota – 1487 tonnas. Linu audzētāji ES subsīdijās saņem mazāk nekā pašlaik mūsu linu audzētāji – tikai 40 latu par nodoto linu stiebriņu tonnu – un nesaņem subsīdijas par apsēto hektāru. Tāpēc mūsu linu audzētājiem nāksies cīnīties, lai tad, kad Latvija iestāsies ES, linu audzētāji līdzās subsīdijām no Eiropas saņemtu arī nacionālās subsīdijas, lai viņu ienākumi nemazinātos.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”