Tiekoties ar Slovēnijas premjerministru

V.Vīķe-Freiberga 17.aprīlī Ļubļanā tikās arī ar Slovēnijas premjerministru Janezu Drnovšeku.

Abas puses, sarunu sākot, atzīmēja, ka šī valsts vizīte ir lieliska iespēja, lai tiktu koncentrēti pūliņi uz abu valstu ciešu dialogu politiskajā, ekonomiskajā un arī kultūras līmenī. V.Vīķe–Freiberga interesējās par Slovēnijas pieredzi ES iestāšanās sarunās, vienlaikus apsveicot Slovēniju ar lieliskajiem panākumiem eirointegrācijas procesā. Viņa arī uzsvēra, ka mazām Eiropas valstīm ir lieliska iespēja attīstīt savu ekonomiku, iesaistoties ES, tā kā paveras daudz lielāks tirgus, nekā tas ir bijis pieejams līdz šim. Abas puses uzsvēra veiksmīgās Eiropas mazo valstu prezidentūras ES, kuru laikā ir pierādījies, ka arī ne tik lielas dalībvalstis var efektīvi risināt dažādas ar organizāciju saistītas reformas un nākotnes izaicinājumus. Apspriesti jautājumi, kas šobrīd ES kandidātvalstīs ir degpunktā saistībā ar valsts integrāciju šajā organizācijā. Prezidente uzsvēra, ka Latvijai nav pieņemams šobrīd izteiktais piedāvājums, kas attiecas uz lauksaimniecības jomu, jo valsts vēlas panākt tādu līmeni, kas ļautu ražot preces kaut vai savas valsts iedzīvotājiem.

“Tas ir principiāls jautājums, un šeit mums ir jāspēj aizstāvēt savas intereses,” sacīja V.Vīķe–Freiberga.

Tāpat abas sarunu puses pievērsās jautājumam par administratīvo kapacitāti un veidiem, kā efektīvi risināt visas tās birokrātijas funkcijas, kas ir jāuzņemas valstij, iesaistoties ES.

Slovēnijas premjerministrs uzsvēra, ka drošības politikā valsts konsekventi virzās uz to, lai palielinātu budžetu aizsardzības jomai līdz 2%, lai pilnvērtīgi varētu iesaistīties gan miera uzturēšanas, gan NATO pasākumos. Abas puses bija vienisprātis, ka šodienas pasaulē tikai kopīgiem spēkiem iespējams garantēt drošību.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts Slovēnijas prezidenta Milana Kučana rīkotajās vakariņās Ļubļanā 2002. gada 17. aprīlī

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods apmeklēt jūsu skaisto un draudzīgo zemi. Esmu jums pateicīga par viesmīlību un laipnību, ko kopā ar delegāciju šeit izjūtu ik uz soļa.

Latvijai un Slovēnijai ir lemts atrasties reģionos, kuru vēsture bijusi dažādu notikumu bagāta. Pārāk bieži lēmumus par Baltijas un Viduseiropas valstu nāciju likteņiem ir pieņēmušas svešas varas. Neraugoties uz to, mūsu valstu iedzīvotāji ir spējuši saglabāt savu identitāti, nosargāt un kopt valodu un tradīcijas un, nezaudējot drosmi, cīnījušies par savām pašnoteikšanās tiesībām. Šobrīd mēs piedzīvojam kārtējo pārvērtību pilno laikmetu. Taču šajā reizē mums ir dota vienreizēja iespēja ietekmēt tā ritējumu. Kopš Latvija atguva savu uz pusgadsimtu zaudēto neatkarību un kopš Slovēnija pievienojās Eiropas valstu saimei kā suverēna valsts, ir pagājuši vienpadsmit pārmaiņu pilni gadi. Grūtais darbs ir nesis augļus. Mūsu valstis ir guvušas ievērojamus panākumus, nostiprinot un aizstāvot demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, strādājot tautsaimniecības attīstībai un veicinot savu iedzīvotāju labklājību un drošību.

Latviju un Slovēniju šodien raksturo stabila demokrātija, funkcionējoša tirgus ekonomika, veiksmīgi īstenotas strukturālās reformas. Sekmīgi attīstās Latvijas un Slovēnijas politiskā sadarbība. Cieši kontakti izveidojušies kā valsts institūciju un nevalstisko organizāciju, tā arī darījumu un kultūras aprindu pārstāvju vidū.

Arvien spēcīgāk mēs sevi piesakām starptautiskajā arēnā, kur esam kļuvuši par uzticamiem un vērā ņemamiem partneriem. Pirms diviem gadiem, kad tikāmies Rīgā, mūsu valstis atradās ceļa sākumposmā uz dalību Eiropas Savienībā (ES), taču tagad esam apņēmības pilni pabeigt iestāšanās sarunas ES līdz šī gada beigām.

Man ir patiess prieks, ka plecu pie pleca varam sadarboties ES Konventā, lai lemtu par to, kāda būs nākotnes Eiropa, kurā pavisam drīz būsim dalībvalstis.

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”
Trešdien, 17.aprīlī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, tiekoties ar Slovēnijas Republikas premjerministru Janezu Drnovšeku (attēlā pa kreisi), ar Slovēnijas Republikas Nacionālās sapulces spīkeru Borutu Pahoru (augšējā attēlā), ar Ļubļanas pilsētas mēru Viktoriju Patočniku (apakšējā attēlā)
Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans — “Par mūsu tautu labklājību! Par plašu Latvijas un Slovēnijas sadarbību!” Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Prezidenta kungs!

Vēlos izteikt jums Latvijas atzinību par jūsu personīgo ieguldījumu Slovēnijas politiskās stabilitātes un tautsaimniecības atdzimšanas veicināšanā. Tieši jūsu prezidentūras laikā Slovēnija ir kļuvusi par vienu no stabilākajām un bagātākajām valstīm visā Viduseiropas reģionā. Daudz darba esat veltījis arī Latvijas un Slovēnijas attiecību stiprināšanā. Mēs Latvijā joprojām glabājam siltas atmiņas par to sirsnīgo gaisotni, kas valdīja jūsu vizītes laikā Rīgā 2000. gadā. Šis notikums man personīgi bija īpaši nozīmīgs, jo jūs bijāt pirmais ārvalstu vadītājs, kuru oficiāli pieņēmu valsts vizītē kā jaunievēlētā Latvijas Valsts prezidente.

Esmu pārliecināta, ka saiknei starp mūsu nācijām, kas balstīta uz mūsu reģionu kopīgo pieredzi, tradīcijām, sadarbību un nākotnes redzējumu, būs stabilizējoša loma rītdienas paplašinātajā Eiropā. Tāpat esmu pārliecināta par to, ka Latvijai un Slovēnijai ir vēl nebijusi iespēja piešķirt Eiropai jaunu ekonomisko un politisko dimensiju. Intelektuālais potenciāls, stratēģiski izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī pieredze starptautiskās sadarbības jomā ir faktori, kas mūsu valstis padara pievilcīgas un interesantas šodienas Eiropā un kas varētu veidot savdabīgu tiltu starp Baltijas un Adrijas jūru.

Latvija nākotnes Eiropu redz kā demokrātisku, tiesisku un multikulturālu valstu savienību, kuru vieno kopējas vērtības, kopīgs mantojums un kopīgs nākotnes redzējums. Transatlantiskajai integrācijai vajadzētu radīt priekšnoteikumus izaugsmei, stabilitātei un drošībai visā Eiropas kontinentā.

Traģiskie 11.septembra notikumi ASV parādīja, ka valstīm jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem un apdraudējumiem, kurus novērst iespējams vienīgi kopīgiem spēkiem. Mums jābūt modriem un vienotiem, lai nosargātu drošību Eiropā un pasaulē. Drošība ir patvērums, zem kura jumta var tālāk attīstīties valstu stabilitāte un labklājība.

Latvija aktīvi strādā, lai palielinātu savas aizsardzības spējas, un cer saņemt uzaicinājumu iestāties NATO šī gada rudenī Prāgā. Kā apliecinājums tam kalpo Rīcības plāna izpilde dalībai NATO, kopīgie Baltijas valstu projekti drošības jomā un Latvijas karavīru dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Dienvidaustrumeiropā un tuvākajā laikā arī Centrālāzijā.

Esam gatavi ne tikai izmantot drošības garantijas, bet arī sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu cīņā ar starptautisko terorismu un citiem mūsu drošības apdraudējumiem. Šajā kontekstā šodien parakstītā Latvijas un Slovēnijas Aizsardzības ministriju vienošanās par militāro sadarbību ir nozīmīgs impulss mūsu valstu militāri politiskās sadarbības nostiprināšanā.

Pieaugošā abpusējā interese, kas vērojama pēdējo gadu laikā Latvijā un Slovēnijā, ir jāattīsta un jānostiprina pēc iespējas vairākās tautsaimniecības nozarēs. Kā atbalstāmus un prioritārus sadarbības virzienus vēlos izcelt tiešu kontaktu veicināšanu starp Latvijas un Slovēnijas uzņēmējiem, investoriem un tūrisma jomā strādājošajiem. Jāveicina arī modernās tehnoloģijas ieviešana un zinātniskās pētniecības iestāžu sadarbība.

Prezidenta kungs!

Nekas tā nevieno valstis un tautas kā iedzīvotāju savstarpējie kontakti, tradīciju, kultūras un valodas iepazīšana.

Latviešu lasītājiem ir bijusi iespēja iepazīt Otona Zupančiča, Edvarda Kocbeka, Mateja Bora, Veno Taufera un Lojzes Krakara dzeju, Kirila Kosmača romānu, slovēņu tautasdziesmas un pasakas, kas tulkotas latviešu valodā. Latvijā ir arī viesojies slovēņu literāts Tomažs Šalamūns.

Arī slovēņu lasītājiem bijusi iespēja gūt ieskatu latviešu literatūrā Vilemicas literārajā festivālā, kur ar priekšlasījumiem vairākkārt uzstājušies Latvijas dzejnieki un prozaiķi Knuts Skujenieks, Nora Ikstena un Uldis Bērziņš.

Konvenciju par dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršanu paraksta: Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Slovēnijas Finansu ministrijas valsts sekretārs Darko Končans

Pēdējā laikā kultūras jomā starp mūsu valstīm atrodam arvien vairāk saskares punktu. 2001.gadā daudzus interesentus Rīgā pulcināja Eiropas kultūras mēneša un festivāla “Māksla+komunikācija” ietvaros notikusī slovēņu mākslinieka Marko Peljhana mākslinieciskā akcija. Toties šīgada Berlīnes kinofestivālā vienu no tā balvām dalīja Latvijas-Igaunijas un Slovēnijas-Vācijas kopražojuma filmas, ar ko kļūstam arvien atpazīstamāki Eiropā un pasaulē. Viena no lielākajām Eiropas vērtībām ir kultūrvēsturiskās pieredzes un valodu dažādība, jo īpaši spēja izprast citas kultūras.

Gan Latvija, gan Slovēnija ir uzsvērušas kultūras daudzveidības saglabāšanas nozīmi kā unikālu vērtību Eiropā. Latvija, noslēdzot savu pirmo prezidentūru Eiropas Padomē pērngada maijā, lika galveno uzsvaru uz mazu tautu un valodu nozīmi jaunas, vienotas Eiropas veidošanā.

Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Slovēnijas tautu sadarbība, balstīta uz līdzīgu vēsturisku pieredzi, kopējām vērtībām un kopēju skatu uz nākotni, turpinās attīstīties daudz straujāk un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai.

Tādēļ atļaujiet man uzsaukt šo tostu par jums, prezidenta kungs, un jums, prezidenta kundze! Par mūsu tautu labklājību! Par plašu Latvijas un Slovēnijas sadarbību vienotā, stabilā un drošā Eiropā!

Tiekoties ar Slovēnijas Nacionālās sapulces spīkeru

Valsts prezidente 17.aprīlī tikās ar Slovēnijas Nacionālās sapulces spīkeru Borutu Pahoru.

Tikšanās laikā galvenokārt runāts par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem. B.Pahors informēja prezidenti par to, kā Slovēnija pārņem ES likumdošanu, kādi ir aktuālākie jautājumi Nacionālajā sapulcē saistībā ar ES dažādām sarunu pozīcijām, ar kurām saskaras Slovēnija. Abas puses pārrunāja Eiropas Konventa nozīmi jaunās Eiropas veidošanā un pauda cerību, ka tajā arī kandidātvalstu viedokļi tiks ņemti vērā. B.Pahors informēja V.Vīķi–Freibergu par to, ka tikko ir izveidots Slovēnijas Nacionālais konvents, kurā ir tie deputāti, kas pārstāv Slovēniju Eiropas Konventā. Nacionālās sapulces spīkers arī atzīmēja, ka līdz šim valstī vairāk diskusiju izvērties par dažādām ES sarunu pozīcijām, taču šobrīd vairāk nepieciešams runāt par ES lomu Eiropas kontinenta nākotnes veidošanā.

Tiekoties ar Ļubļanas pilsētas mēru

Valsts prezidente 17.aprīlī apmeklēja Ļubļanas mēriju un tikās ar pilsētas mēru Viktoriju Potočniku.

V. Potočnika raksturoja Slovēnijas galvaspilsētu kā kultūras, sporta un izglītības pilsētu, kas arvien cenšas ar saviem panākumiem ierakstīt Ļubļanas vārdu Eiropas kartē. Viņa arī pauda interesi veicināt attiecības ar Latvijas pusi un lūdza nodot sveicienu Latvijas galvaspilsētas domei. Prezidente novēlēja sekmes Ļubļanas pilsētai, kuras viena no priekšrocībām ir gleznainā daba un izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, un apliecināja Latvijas interesi sadarboties ciešāk ar Ļubļanu.

“Šodienas Eiropa lielā mērā ir arī kultūras Eiropa, tāpēc ir patīkami, ja divas galvaspilsētas var veidot ciešākus kontaktus un bagātināt Eiropu ar saviem panākumiem mākslas un kultūras dzīvē,” sacīja prezidente, stāstot par pagājušajā gadā aizvadīto Rīgas astoņsimtgadi un turpmākajiem Rīgas plāniem kultūras jomā.

Apmeklējot Bledas administrācijas augstskolu

18.aprīlī no rīta Valsts prezidente un personas, kas viņu pavada valsts vizītē Slovēnijā, no Ļubļanas izbrauca uz teiksmainajām Postojnas stalaktītu alām, kas visā pasaulē pazīstamas kā viens no visneparastākajiem un kolorītākajiem dabas veidojumiem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar apmeklēja Slovēnijas reģionālo Bledas Administrācijas augstskolu, kurā maģistra programmās studē cilvēki no visas pasaules, šo augstskolu ir beiguši arī vairāki desmiti studentu no Latvijas. Augstskolas ietvaros darbojas arī Viduseiropas un Austrumeiropas administrācijas skolu asociācijas, kurās aktīvi iesaistījušies Latvijas pārstāvji, veicinot administrācijas izglītību un pētījumus šajā jomā. Jo nozīmīgāku augstskolas apmeklējumu vērta Vidzemes Augstskolas prorektora Riharda Beruga klātbūtne. Bledas augstskolas pārstāvji ar gandarījumu atzina, ka ir panākta vienošanās ar Vidzemes Augstskolu par iespējamām vasaras skolu apmaiņām ar Vidzemes Augstskolas studentiem un pasniedzējiem. Prezidente augstu novērtēja Bledas Administrācijas skolas sasniegumus, kas ir slavena ne tikai savas valsts robežās, bet visā Viduseiropā un Austrumeiropā kā augsta prestiža un kvalitātes augstskola. Prezidente pauda arī gandarījumu par to, ka 29.aprīlī augstskola iepazīstinās ar savām programmām arī interesentus Rīgā.

Prezidentei tika lūgts stāstīt par to, kā tapt par līderi un kādas īpašības ir nepieciešamas nākotnes līderim. Prezidente uzsvēra, ka galvenais ir mērķa apzināšana un skaidrs savas nākotnes darbības redzējums. Viņa arī atzīmēja, ka līderim ir jāspēj aizmirst par sevi un jāraugās uz tām nepieciešamībām, kādas ir apkārtējiem cilvēkiem, ar kuriem kopā šis formulētais mērķis ir sasniedzams. Viņa uzsvēra arī pārliecināšanas mākslu kā vienu no līdera kvalitātēm.

Prezidente informēja studentus par Latvijas nākotnes izaicinājumiem un tiem mērķiem, kas valstij nepieciešami. Viņa uzsvēra, ka nākamais uzdevums savas valsts izaugsmei ir panākt iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu. Līdzšinējo attīstību jau ir slavējusi Eiropas Savienība, atzīmējot to, ka Latvija ir spējusi panākt tās kandidātvalstis, kas iestāšanās sarunas sāka agrāk. Prezidente stāstīja par tiem psiholoģiskajiem aspektiem, kas apspieda uzņēmējdarbības iniciatīvu padomju gados Latvijā, kā arī par nepieciešamību pārorientēt cilvēku domāšanas veidu uz uzņēmējdarbības vērtībām un principiem.

“Mēs vēlamies jaunu līderu paaudzi, tai skaitā administrācijā un uzņēmējdarbībā, un tie ir jāaudzina līdzīgi kā bērni, kas kādreiz piedalīsies olimpiskajās spēlēs, — agri ir jānosaka mērķi un jādod visas iespējas, lai sevi papildinātu un izkoptu savus talantus,” sacīja prezidente.

Studenti, kas pirms tam jau ir ieņēmuši atbildīgus amatus administrācijas un uzņēmējdarbības jomā savās valstīs, vēlējās uzzināt prezidentes argumentus un viedokli par Latvijas integrāciju NATO un iespējamo ietekmi uz ekonomiku, ja valsts būs NATO sastāvdaļa. Prezidente uzsvēra, ka šobrīd atbalsts NATO dalībai ir stabils un tas pamatojas Latvijas sarežģītajā vēsturē, pozitīvs piemērs ir arī jauno dalībvalstu Polijas, Čehijas un Ungārijas piemērs, kur pēc iestāšanās NATO investoru uzticība ir nopietni palielinājusies, tādējādi veicinot arī kopējo ekonomisko izaugsmi valstī.

Pēc tam slavenajā Brdo pilī notika Slovēnijas Republikas Nacionālās sapulces prezidenta Boruta Pahorarīkotasdarba pusdienas.

Pievakarē Ļubļanā, Slovēnijas Nacionālajā galerijā, notika Latvijas vēstnieces Elitas Kuzmas rīkota pieņemšana par godu Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga valsts vizītei. Šeit notika arī koncerts, kurā uzstājās Latvijas Nacionālās operas soliste Antra Bigača un klarnetists Mārcis Kūlis. Vakarā Vaira Vīķe–Freiberga Prezidenta pils Zelta salonā vēl tikās noslēguma sarunās ar Slovēnijas prezidentu Milanu Kučanu. Pēc tam Prezidenta pilī notika atvadu ceremonija, un Latvijas Valsts prezidente ar savu delegāciju izlidoja uz Rīgu.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītē Slovēnijā