Par ugunsnedrošību mežos

Meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanās un izbeigšanās visā valsts teritorijā noteikta ar Valsts meža dienesta 2002.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.67.

Rajona domes, ņemot vērā konkrētos meteoroloģiskos apstākļus, attiecīgā rajona teritorijā var noteikt meža ugunsnedrošo laikposmu arī pirms Valsts meža dienesta rīkojuma.

No ugunsnedrošā laikposma izsludināšanas visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā, ir noteikti vairāki aizliegumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Ugunsdrošības noteikumi šajā laikā aizliedz:

— kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;

— atstāt ugunskurus bez uzraudzības; atstājot ugunskura vietu, uguns jānodzēš;

— dedzināt mežā un purvos sadzīves atkritumus un ciršanas atlikumus;

— nomest mežā un purvos degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;

— braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem;

— ekspluatēt mežā, purvos vai uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem;

— bez saskaņošanas ar valsts mežniecību veikt jebkuras dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņu dežurantus;

— bez saskaņošanas ar valsts mežniecību un tās rakstiskas atļaujas saņemšanas rīkot kultūras, sporta un citus masu pasākumus valsts mežā.

Masveida kūlas dedzināšanas periodā ir ļoti sarežģīti konstatēt meža ugunsgrēkus, jo lielas teritorijas ir tītas vēja izkliedētos dūmos un no ugunsnovērošanas torņiem nav iespējams noteikt degšanas vietu un saprast, vai deg mežs vai tiek dedzināta sausā zāle. Šī iemesla dēl dežūras torņos ir neefektīvas, un pirms ugunsnedrošā perioda tās netiek sāktas. Arī pirms meža ugunsnedrošā laikposma izsludināšanas, ja gadījumā ir aizdedzies mežs, to dzēš Valsts meža dienests.

Meža ugunsnedrošo laikposmu neizsludina līdz ar pirmā meža ugunsgrēka izcelšanos, bet gan tad, kad zemsedze ir izžuvusi un mežs kļuvis ugunsnedrošs.

Pirmie meža ugunsgrēki parasti izceļas no vecās zāles dedzināšanas mežam blakus esošās aizlaistās lauksaimniecības zemju platībās un pļavās. Pavasarī ugunsgrēka izplatīšanās ir ļoti strauja un neprognozējama, liesmas pārvietojas ar tādu pašu ātrumu kā vējš un bieži maina virzienu. Mežs šajā laikā parasti ir vēl mitrs, un uguns to neapdraud, bet kūlas ugunsgrēkos stipri tiek bojātas vai pilnīgi iznīcinātas skuju koku jaunaudzes un ievērojami var ciest arī jaunie lapu koku stādījumi lauksaimniecībā neizmantotās platībās.

Valsts meža dienests