Par nodokļu pilnveidošanu, par nodokļu likmju diferencēšanu

Otrdien, 16. aprīlī, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes (TSP) sēde. Kā galvenais darba kārtības jautājums tika izskatīti TSP un Ārvalstu investoru padomes priekšlikumi nodokļu politikas pilnveidošanai Latvijā.

Tautsaimniecības padomes un Ārvalstu investoru padomes rekomendācijas nodokļu likumdošanas pilnveidošanai Latvijā ietvēra vairākus nodokļus — pievienotās vērtības, uzņēmumu ienākuma, iedzīvotāju ienākuma, akcīzes, nekustamā īpašuma, dabas resursu un sociālo nodokli. Šī jautājuma apspriešanā piedalījās arī pārstāvji no Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta.

Plašas diskusijas izvērsās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu (vēlama 9% PVN likme) pārtikas precēm un iekšzemes pasažieru regulārajiem pārvadājumiem. Samazinātas PVN likmes piemērošana pārtikas precēm padarītu šo pirmās nepieciešamības preci pieejamāku maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kas veicinātu pirktspējas līmeņa celšanos. Tāpat kā pārtikas preces, sabiedrisko transportu galvenokārt izmanto tā iedzīvotāju daļa, kam nav savu transporta līdzekļu un kas arī būtu galvenie ieguvēji PVN likmes pazemināšanas gadījumā.

Salīdzināšanai jāmin, ka ES valstīs PVN likme ir ievērojami zemāka gan pārtikas precēm (skat. pielikumā pievienoto tabulu), gan iekšzemes pasažieru regulārajiem pārvadājumiem. Piemēram, Finansu ministrijas 2001.gadā sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā “Par diferencētu PVN likmju ieviešanas iespējām” ir minēts, ka atvieglota PVN likme pasažieru transporta pakalpojumiem noteikta visās ES dalībvalstīs (Austrijā un Itālijā — 10%, Somijā — 8%, Beļģijā — 6%, Portugālē — 5%, Luksemburgā — 3%, Apvienotajā Karalistē — 0% utt.) un arī vairākās kandidātvalstīs (Čehijā un Lietuvā — 5% u.c.).

Tautsaimniecības padomes locekļi vienprātīgi atzina nepieciešamību stimulēt darba devējus palīdzēt segt darbinieku akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības iegūšanu. Pašlaik MK noteikumi “Par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” nosaka, ka viens no ienākumu veidiem, par kuriem savukārt nav jāmaksā algas nodoklis, ir darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību un profesionālās sagatavotības paaugstināšanu, izņemot vispārējās izglītības iegūšanas izmaksas un izglītības izmaksas zinātniskā grāda vai diploma iegūšanai. TSP locekļi vienojās, ka šajā likumdošanas normā tieši ir jāiekļauj mācību maksa par akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības diploma iegūšanu valsts akreditētās mācību programmās, kā arī jāturpina diskutēt par līdzīgiem atvieglojumiem diplomizglītības iegūšanai ārvalstīs.

Sēdes laikā TSP locekļi konceptuāli apstiprināja TSP un Ārvalstu investoru padomes sagatavotos priekšlikumus nodokļu politikas pilnveidošanai. Tāpat tika nolemts lūgt finansu ministru izveidot kopīgu TSP un Finansu ministrijas pārstāvju darba grupu nodokļu politikas pilnveidošanai, lai izvērtētu šo priekšlikumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un ieteiktu veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.

Pauls Puķe, Tautsaimniecības padomes sekretariāta vadītājs