Ministru kabineta rīkojums Nr.196
Rīgā 2002.gada 17.aprīlī (prot. Nr.16 5.§)
Par Informācijas sistēmu augstskolas Satversmes apstiprināšanu
Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Informācijas sistēmu augstskolas Satversmi.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
Informācijas sistēmu augstskolas Satversme
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversme pieņemta Satversmes sapulcē 1998. gada 25. septembrī. Grozījumi Satversmē pieņemti 2002. gada 18. janvārī un 20. martā, kad tika mainīts augstskolas nosaukums.
Informācijas sistēmu augstskola ir juridiskās personas bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Izglītības nams” dibināta augstskola. Tā sāka darbību 1997. gada 17. jūlijā, saņemot Izglītības un zinātnes ministrijas licenci. Augstskola akreditēta 2000.gada 25.februārī.
I. Vispārīgie noteikumi
1. Informācijas sistēmu augstskola (turpmāk tekstā — Augstskola) ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Tā atrodas Latvijas Republikas teritorijā un darbojas tās interesēs.
2. Augstskolas nosaukums angļu valodā ir Information Systems Institute
3. Augstskola ir juridiska persona. Tai ir zīmogs ar Augstskolas nosaukumu valsts valodā un emblēmas attēlu. Augstskolai var būt arī savs karogs un citi simboli.
4. Augstskolas un tās dibinātāja juridiskā adrese ir: Lomonosova ielā 1, korpuss A un B, Rīgā, LV–1019, Latvijas Republikā.
II. Augstskolas mērķis un uzdevumi
5. Augstskolas mērķis ir sniegt Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kā arī ārvalstniekiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību uzņēmējdarbības jomā, atbilstošu informācijas laikmeta šodienas un nākotnes prasībām, integrējot informācijas sistēmas un vadībzinības, lai sagatavotu jaunu līderu paaudzi, kas spētu ne tikai pielāgoties sarežģītajām Latvijas ekonomikas pārmaiņām, bet būtu pārejas perioda straujas attīstības veicinātāji un veidotāji.
6. Augstskolas uzdevumi ir:
6.1. nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt augstāko profesionālo izglītību un akadēmisko izglītību, atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un akadēmiskos grādus;
6.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
6.3. īstenot nepārtrauktas izglītības koncepciju, veidojot saskaņotu mācību un metodiskā darba sistēmu ar vispārizglītojošām skolām, koledžām un citām mācību iestādēm;
6.4. izstrādāt un īstenot studiju programmas, pieaugušo tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas atbilstoši Augstskolas profilam;
6.5. veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus un izmēģinājumu un konstruktoru darbus, lai attīstītu vadības zinības un informācijas tehnoloģiju;
6.6. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, kā arī informēt sabiedrību par Augstskolas darbību.
7. Īstenojot darbības mērķus un uzdevumus, Augstskola ievēro šādus pamatprincipus:
7.1. izziņas, studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība, studiju kursu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātnisko viedokļu un pētījumu vārda brīvība, ja tas nav pretrunā normatīvajiem aktiem un ētikas normām;
7.2. studiju, zinātniskās pētniecības darba un prakses nedalāmība;
7.3. studiju un zinātniskās pētniecības darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.
8. Augstskola atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem:
8.1. iekārto auditorijas, laboratorijas, datorklases, bibliotēku un veic citas darbības, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un profesionālās iemaņas;
8.2. nodrošina tādas studiju darba, pārbaudījumu un eksāmenu formas un prasības, lai piešķirtā profesionālā kvalifikācija, grādi un iegūtie diplomi un dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studējošo iegūtajām zināšanām un prasmēm, tos atzītu Latvijā un ārvalstīs;
8.3. veido licencētām studiju programmām atbilstošu personālsastāvu.
9. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu Augstskolā, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.
10. Augstskola dod iespēju iegūt izglītību arī ārvalstu pilsoņiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
III. Satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība
11. Augstskolas Satversmi pieņem Satversmes sapulce.
12. Grozījumus Satversmē var ierosināt katrs Satversmes sapulces loceklis. Satversmes grozījumi ir iesniedzami Satversmes sapulces priekšsēdētājam un apspriežami Satversmes sapulcē.
13. Lēmumu par grozījumu izdarīšanu Satversmē pieņem ar Satversmes sapulces klātesošo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.
14. Satversmes grozījumi tiek apstiprināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
IV. Augstskolas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas
15. Augstskolas pārstāvības un vadības isntitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, Revīzijas komisija, Šķīrējtiesa, un rektors.
16. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija.
17. Satversmes sapulce sastāv no 10 līdz 20 personām. Satversmes sapulci ievēlē no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla (60 procentus), studējošajiem (15 procentus) un citām darbinieku grupām uz trīs gadiem aizklātā balsošanā. Pārstāvjus ievēlē katra personāla grupa atsevišķi — no studējošo, akadēmiskā personāla un vispārējā personāla vidus. Viena un tā pati persona var tikt ievēlēta Satversmes sapulcē vairākas reizes.
18. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas kopsapulce, kura Satversmes sapulces locekli ievēlējusi. Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums.
19. Satversmes sapulce no tās locekļiem ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulces locekli var izslēgt no Satversmes sapulces, ja par to vienbalsīgi nobalso pārējie Satversmes sapulces locekļi. Ja kāds no Satversmes sapulces locekļiem ir izslēgts no Satversmes sapulces, tā vietā mēneša laikā ir jāievēlē loceklis no tās pašas personu grupas.
20. Sasaukt Satversmes sapulci var rektors vai Senāts. Jaundibinātā Augstskolā Satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs.
21. Satversmes sapulce:
21.1. pieņem Augstskolas Satversmi un izdara grozījumus tajā;
21.2. ievēlē un atceļ rektoru;
21.3. noklausās rektora sastādītu pārskatu par Augstskolas darbību;
21.4. ievēlē Senātu vai apstiprina Augstskolas Senāta ievēlēšanas atbilstību Augstskolas Satversmei, balso par Senāta atlaišanu;
21.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;
21.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;
21.7. izskata un izlemj citus ar Augstskolas darbību saistītus jautājumus, kas nav Senāta vai rektora kompetencē.
22. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Lai izlemtu jautājumus par Satversmes grozīšanu un rektora ievēlēšanu vai atcelšanu, nepieciešams, lai sapulcē piedalītos vismaz trīs ceturtdaļas no Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Katram Satversmes sapulces loceklim ir viena balss.
23. Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu (atklāta vai aizklāta) nosaka Satversmes sapulce. Lēmumi par grozījumiem Augstskolas Satversmē, par rektora ievēlēšanu amatā, par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju tiek pieņemti ar Satversmes sapulces klātesošo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Satversmes sapulces lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstskolas Šķīrējtiesā. Līdz Šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai un tā apstiprināšanai Senātā Satversmes sapulces lēmuma darbība tiek apturēta.
24. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kuru ne vairāk kā 20 locekļu sastāvā uz trim gadiem ievēlē vai apstiprina ievēlēšanas atbilstību Augstskolas Satversmei Satversmes sapulce. 75 procentiem no Senāta locekļu skaita jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem. Studējošo īpatsvaram Senātā ir jābūt ne mazākam par 15 procentiem. Senāta locekļus atsauc Satversmes sapulce.
25. Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
26. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse senatoru. Senāta lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Senāts pieņem lēmumus Augstskolas budžeta ietvaros. Senāta lēmumus var pārsūdzēt Augstskolas Šķīrējtiesā vienas nedēļas laikā pēc Senāta sēdes, iesniedzot iesniegumu ar motivētu lēmuma atcelšanas prasību. Kārtējā Senāta sēdē Šķīrējtiesa ziņo par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Ja Šķīrējtiesa atzīst to par pamatotu, jautājumu Senātā izskata atkārtoti, ja atzīst par nepamatotu, Senāta lēmums paliek spēkā.
27. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts pēc savas iniciatīvas var izveidot padomes un komisijas, kuru darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Senāts var ierosināt padomnieku konventa izveidošanu, apstiprināt tā locekļus un nolikumu. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos.
28. Rektors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu un veic Augstskolas vispārējo administratīvo vadību.
29. Rektora pakļautībā darbojas rektorāts.
30. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā no Senāta izvirzītajiem kandidātiem uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Lēmumi par grozījumiem Augstskolas Satversmē, par rektora ievēlēšanu amatā, par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju tiek pieņemti ar Satversmes sapulces klātesošo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.
31. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.
32. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Izglītības un zinātnes ministrija. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Satversmes sapulces locekļu kopskaita. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma.
33. Rektors personiski atbild par likumu, citu normatīvo aktu un Augstskolas Satversmes ievērošanu un izpildīšanu, Augstskolas finansiālo darbību un Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei.
34. Rektors bez īpaša pilnvarojuma veic šādas funkcijas:
34.1. pārstāv Augstskolu;
34.2. rīkojas ar Augstskolas īpašumu un finansu līdzekļiem;
34.3. vada mācību programmu izstrādi un izvirza šīs programmas Senātam apstiprināšanai;
34.4. lemj par mācību darba organizāciju Augstskolā;
34.5. vada Augstskolas struktūrvienību nolikumu izstrādi un apstiprina iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus;
34.6. apstiprina Augstskolas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nolikumus (statūtus);
34.7. nosaka studentu uzņemšanas kārtību;
34.8. lemj par kārtību mācību uzsākšanai Augstskolā attiecībā uz studējošajiem, kas pārnākuši no citām augstskolām.
35. Rektors izdod rīkojumus un pieņem lēmumus par augstskolas darbības jautājumiem, slēdz darba līgumus ar personālu, paraksta pilnvaras un citus dokumentus. Rektora pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Satversmes sapulcē. Līdz lēmuma pieņemšanai Satversmes sapulcē rektora lēmuma darbība ir apturēta.
36. Augstskolas darbību kontrolē Revīzijas komisija. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā ievēlē Satversmes sapulce uz trīs gadiem. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmei. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam. Revīzijas komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Senātā. Revīzijas komisijas locekļus atceļ Satversmes sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu.
37. Satversmes sapulce aizklātā balsošanā no akadēmiskā personāla uz trīs gadiem ievēlē Šķīrējtiesu trīs locekļu sastāvā. Šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp Augstskolas amatpersonām attiecībā uz to pilnvaru realizēšanu, kā arī starp struktūrvienību pārvaldes institūcijām. Administrācija izpilda Senāta apstiprinātos Šķīrējtiesas lēmumus. Šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Senātā. Šķīrējtiesa par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Šķīrējtiesas locekļus var atsaukt Satversmes sapulce. Šķīrējtiesas locekļus pēc darba devēja iniciatīvas var atbrīvot no darba tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.
V. Augstskolas struktūrvienības
38. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolas galvenās struktūrvienības var būt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, fakultātes, nodaļas, zinātniskās pētniecības institūti, centri u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.
39. Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē un reorganizē, to uzdevumus, funkcijas un darbības pamatprincipus nosaka Senāts, apstiprinot struktūrvienību nolikumus.
40. Augstskolā var izveidot fakultātes. Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības viena zinātnes vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns. To ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
41. Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.
42. Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozarēm vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, laboratorijām) ar nolūku izmantot zinātnisko potenciālu kopīgu pētniecības mērķu racionālai sasniegšanai.
43. Zinātniskās pētniecības centra statusu un uzdevumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada tā vadītājs.
44. Katedras dibina, lai koordinētu dažādu nodaļu vai fakultāšu studiju programmu prasības attiecībā pret līdzīgiem studiju kursiem. Pārējie studiju kursi un programmas tiek veidotas nodaļās vai fakultātēs. Katedras izstrādā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes nozarēm. Katedras vadības struktūru veido katedras akadēmiskais personāls un katedras vadītājs.
45. Katedras akadēmiskais personāls ir tiesīgs izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti Senātam.
46. Katedras vadītāja pārziņā ir katedra un tās struktūrvienības.
47. Laboratorija ir Augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un īsteno pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Laboratorijas darbība notiek saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Senāts.
48. Zinātniski metodiskais centrs aktivizē un koordinē augstskolas zinātniski metodisko darbu.
49. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.
50. Augstskola var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskas personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem Augstskolas Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu.
VI. Studijas Augstskolā
51. Personai ir tiesības studēt Augstskolā, ja tā ir ieguvusi:
51.1. vispārējo vidējo izglītību, lai iegūtu augstāko profesionālo izglītību vai arī akadēmisko izglītību un bakalaura grādu;
51.2. augstāko profesionālo izglītību, kurā integrēts attiecīgais bakalaura zinību bloks, vai bakalaura grādu, lai iegūtu maģistra grādu;
51.3. maģistra grādu, lai iegūtu doktora grādu.
52. Studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un studējošo skaitu apstiprina Augstskolas Senāts.
53. Studējošie ir tiesīgi:
53.1. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;
53.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
53.3. izvēlēties studiju virzienus;
53.4. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Augstskolas pārvaldes institūcijās un veidot biedrības un klubus.
54. Studijas Augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolas Senāta apstiprinātām studiju programmām. Attiecīgās studiju programmas darbību nosaka studiju satura un īstenošanas apraksts. Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atsevišķi profesori, kā arī nodaļas vai citas akadēmiskās struktūrvienības Senāta noteiktajā kārtībā. Īpašas prasības studijām nosaka Senāts. Ja Studiju programma tiek likvidēta, studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā studiju programmā vai arī atbilstošajā studiju programmā citā augstskolā.
55. Augstskola īsteno licencētas studiju programmas.
56. Bakalaura un maģistra studiju programmas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
57. Gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi var būt gan mutiski, gan rakstiski, to kārtību un norisi nosaka Senāta apstiprināts nolikums par gala un kvalifikācijas pārbaudījumiem.
58. Studiju maksu un maksāšanas kārtību katram mācību gadam nosaka Augstskolas Senāts. Mācību maksu sedz juridiskās vai fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko Augstskola noslēgusi ar studējošajiem.
VII. Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība
59. Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina rektors.
60. Augstskolas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar struktūrvienības nolikumu, bet, ja šajā nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina rektors.
61. Noteikumus par jautājumiem, kuru regulēšana ir ārpus rektora kompetences, apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma, bet, ja šie jautājumi ietilpst vienīgi Satversmes sapulces kompetencē, tos apstiprina Satversmes sapulce.
VIII. Augstskolas personāls
62. Augstskolas personālu veido:
62.1. akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarbavieta;
62.2. vispārējais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarbavieta;
62.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti un doktoranti.
63. Augstskolas personāla tiesības un pienākumi ir:
63.1. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē;
63.2. Augstskolas Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses;
63.3. piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītiem;
63.4. piedalīties Augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētiem tajās.
64. Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties, ja tas atbilst Augstskolas interesēm.
65. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu neizpildīšanu, nosaka Augstskolas Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
66. Akadēmisko personālu veido:
66.1. profesori un asociētie profesori;
66.2. docenti un vadošie pētnieki;
66.3. lektori un pētnieki;
66.4. asistenti.
67. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus. Uzdevuma apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka darba līgumi.
68. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) Augstskolā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionētu akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.
69. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, Augstskola var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors.
70. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.
71. Par asociēto profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.
72. Par docentu, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personas ar doktora grādu.
73. Lektora amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Lektorus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz sešiem gadiem.
74. Asistenta amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes dome vai institūta padome. Personas bez doktora grāda asistenta amatā var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes.
75. Lektoru un asistentu uzdevumi ir lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, kā arī eksāmenu un pārbaudes darbu organizēšana.
76. Vadošos pētniekus un pētniekus ievēlē Senāts uz sešiem gadiem.
77. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīgā štata vieta, Senāts pēc fakultātes domes vai rektora ierosinājuma var uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesori, viesdocenti vai vieslektori tiek pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumu. Viņi nevar piedalīties vēlēto Augstskolas vadības institūciju darbā.
78. Ja asociētais profesors, profesors vai docents atrodas pagaidu prombūtnē (ne ilgāk kā divus gadus), rektoram ir tiesības pēc tam, kad saņemta Augstskolas Senāta piekrišana, iecelt profesora amatā asociēto profesoru un docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu.
79. Darba attiecības ar vispārējo personālu tiek veidotas, ievērojot Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus, kā arī Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus un noslēgtos darba līgumus.
IX. Studējošo pašpārvalde
80. Augstskolas studējošajiem ir vienota pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai juridisku apsvērumu dēļ. Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskas personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriska organizācija vai kā bezpeļņas organizācija.
81. Studējošo pašpārvalde aizstāv un pārstāv studējošo intereses citās institucijās, reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs un nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.
82. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.
83. Studējošajiem ir veto tiesības Senātā jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.
84. Vadības institūcijas atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību.
85. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.
86. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.
X. Finanses un īpašums
87. Augstskolas īpašums nodrošina Augstskolas Satversmē noteikto mērķu īstenošanu. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
88. Augstskolai ir tiesības uz tādu nodokļu atlaižu saņemšanu, kādas Latvijas Republikas likumos ir noteiktas bezpeļņas organizācijām.
89. Augstskolas finansu līdzekļu struktūru nosaka Augstskolas Senāts, budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija.
90. Augstskolas darbība tiek finansēta no maksas par studējošo mācībām Augstskolā, no fizisko un juridisko personu ziedojumiem Augstskolai vai atsevišķām tās īstenotajām programmām.
91. Augstskola var slēgt līgumus ar valsts iestādēm, organizācijām un citām juridiskām personām par speciālistu sagatavošanu valsts vai attiecīgo organizāciju vajadzībām un pretendēt uz līdzekļu saņemšanu no valsts budžeta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
92. Augstskolā studējošajām personām ir tiesības saņemt kredītu no valsts studiju kreditēšanas fondiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
93. Senāts lemj par augstskolas nodaļu, filiāļu un pārstāvniecību atvēršanu, reorganizāciju un likvidāciju Latvijas Republikā un ārvalstīs. Nodaļas, filiāles un pārstāvniecības darbu organizē tās vadītājs, kuram ir saistoši Augstskolas vadības un pārstāvniecības institūciju lēmumi.
94. Augstskolai ir tiesības slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, veikt uzņēmējdarbību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.
XI. Augstskolas reorganizācija un likvidācija
95. Lēmumu par Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Augstskolas dibinātāja — juridiskā persona bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Izglītības nams”. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns. Licences anulēšanas gadījumā Augstskola tiek likvidēta vai pārveidota par tādu iestādi, kurai nav augstskolas statusa.
96. Augstskola ar visu savu īpašumu garantē, ka Augstskolas vai studiju programmas reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja turpināt studijas citā studiju programmā Informācijas sistēmu augstskolā vai citā Latvijas augstskolā.
Satversmes sapulces priekšsēdētājs A.Kovancovs
Satversmes sapulces sekretāre M.Živitere
