Par demokrātijas formulu

Komentētājs Ilmārs Šlāpins:

Lai arī cik sliktas, partijas mums tomēr ir dažādas un vairāk nekā sešdesmit. Labas nevienas. Kāpēc? Notiek kaut kādi procesi, kuru rezultātā latviešu vērtību sistēmā viena pēc otras tiek diskreditētas tradicionālās demokrātiskās tiesības (it īpaši, ja par tām cīnās tikai „svešie”: Eiropas komisāri, okupantu advokāti vai homoseksuāļi). Tiesības biedroties politiskās organizācijās (tikai nesmejaties) ir grūtā darbā izcīnītas Rietumu demokrātijas valstīs pirms vairākiem gadsimtiem un ir vienas no svarīgākajām cilvēka un pilsoņa tiesībām. Ne velti tieši politiskajām partijām ir dotas tiesības strādāt parlamentos un veidot valdības. Tieši politisko partiju programmas kļūst par pamatu valdību deklarācijām un valstu attīstības plāniem. Un ne jau tāpēc, ka partijām ļaudis kaut kā automātiski uzticētos. Tieši otrādi – nemitīgais risks zaudēt šo uzticību un konkurence ar citām partijām, liek „uzturēt formu”: strīdēties, diskutēt, izvirzīt piedāvājumus un jaunas idejas.

Pēdējo pāris gadu laikā bieži dzirdēti inteliģenti aicinājumi “nepiedalīties”, faktiski – nesadarboties ar pastāvošo iekārtu. Rodas pārliecība, ka tikai tā var saglabāt kaut ko līdzīgu tīrai sirdsapziņai. Var, protams, atgādināt likuma normas par sodu, kas pienākas nozieguma lieciniekam par „neziņošanu” vai palīdzības nesniegšanu cietušajam, taču zīmīgāka šeit man šķiet kāda cita nianse – inteliģences nevēlēšanās kļūt par politiskiem dzīvniekiem. Divarpus tūkstošus gadus pēc Aristoteļa mēs teiktu – kļūt par cilvēkiem. Neesmu partijas biedrs un neciestu par tādu būt, taču esmu gatavs cīnīties par citu politiskajām tiesībām. Es piekrītu, partijas nevajag mīlēt, taču ne jau tāpēc, ka viņi ir zagļi un slepkavas, partijas nevajag mīlēt tāpat, kā nevajag skūpstīt spoguli. Partijas nav varoņu un ciltstēvu pjedestāls. Partijas ir elementārs instruments ikdienas lietošanai. To es jau reiz esmu rakstījis, taču atkārtošu: „Demokrātijas formula ir vienkārša līdz nelabumam: jo mazāks skaits cilvēku nodarbojas ar politiku, jo lielāks ir neliešu īpatsvars tajā. Un otrādi.”

BNS