Par olīveļļas un degvielas konkurentu

Latvijā ar katru gadu palielinās rapsim atvēlētie aramzemes hektāri. Pirms dažiem gadiem SIA “Iecavnieks” direktors Dainis Lagzdiņš nopietni sāka interesēties par šo kultūru, kam Eiropā paredz lielu nākotni. Tādēļ, ka no šī kāposta radinieka spiež eļļu, kas ir ne vien augstvērtīgs pārtikas produkts, bet kalpo par izejvielu arī biodegvielas ražošanai. Un tā, ņemot vērā tās nekaitīgumu, ļoti drīz var kļūt par nopietnu konkurentu ierastajai degvielai.

Pavisam drīz Iecavas apkārtnes lauki slīgs rapša dzeltenajos ziedos. Ar šo kultūru firma apsējusi apmēram tūkstoš hektāru zemes. Daļa tās ir pašas firmas īpašums, daļa tiek nomāta no zemniekiem. Šobrīd eļļas spiestuve beidz pārstrādāt pērno ražu. Par magoņu sēklām nedaudz lielākās rapša sēklas vispirms nokļūst zem spiedes, kad no tām izspiesta eļļa, izspaidi noder lopbarībai. Pēc tiem lopkopji stāv rindā. Otrs uzņēmumā ražotais produkts ir lineļļa. Cik tā ir noderīga, to pateiks jebkurš čūlas vai gastrīta slimnieks. Sēklas iepērk Latgalē, kur lini padodas vislabāk. Ar linsēklu izspaidiem ražotājiem saistīts daudzsološs plāns sadarboties ar kaimiņos esošo “Balticovo”. Putnkopji ar izspaidiem baros klukstes, un tā dēs ekoloģiski tīras olas.

Zemnieki var neuztraukties – ES ierēdņi pret rapsi izturas lojāli un nekādas to audzēšanas ierobežojumu kvotas negrasās ieviest. Turklāt, ja Naukšēnos tiks realizēts biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīcas celtniecības projekts, valstī sāksies īsts rapša bums. Acīmredzot tādēļ Zemkopības ministrijā uzskata, ka rapša audzētājiem nav jāpalīdz. Vienreizējā valsts dotācija rapša hektāram ir 15 latu. Ar tiem nepietiek pat degvielas iegādei, lai šo hektāru uzartu.

Bet Latvijas patērētāji aizvien aktīvāk dod priekšroku tēvzemē ražotajai rapša eļļai, jo ķīmiskā sastāva ziņā tā daudz neatpaliek no krietni dārgākās olīveļļas.

“VESTI SEGODNJA”