Par apņemšanos būt vislabākajiem

AS “Lidosta Rīga” prezidents Dzintars Pommers:

Foto: A.F.I.

Toreiz, kad Godmaņa valdības satiksmes ministrs Gūtmanis mani aicināja uz lidostu, nebija ne reisu, ne degvielas, streikoja aviokompāniju darbinieki. Es vairāk nekā desmit gadu biju nostrādājis ceļu nozarē – biju direktors ceļu būves firmā. Ar laiku noteikti būtu izveidojis Latvijā labāko ceļu būves firmu. Tāpēc, ka mans mērķis ir nevis kaut ko iznīcināt vai prihvatizēt, kā te Latvijā ierasts, bet attīstīt. Es gribu būt mierīgs, gribu naktīs labi gulēt. Zinu, ka aiz manis stāv milzīgs kolektīvs, un gribu, lai viņi justos motivēti. Ar šādu domu toreiz sāku. Mērķis bija ļoti ambiciozs, un arī šodien tas nav mainījies – mums jābūt labākajiem Eiropā. Mēs nekad nebūsim ne lielākie, ne lētākie, jo pie tik maza apgrozījuma tas nav iespējams – tuvākie kaimiņi Helsinki ir ar deviņiem miljoniem pasažieru, Stokholma un Kopenhāgena ar 16 miljoniem, mums tagad ir 600 tūkstoši. Lieluma ziņā nekad viņus nepanāksim, taču, ja ekonomika attīstīsies kā līdz šim, tad daudzās jomās varēsim būt labākie. Nauda to nenosaka. Par naudu var nopirkt tualetes podu ar zelta maliņu.

Jābūt ļoti augstam servisa līmenim. Sākot ar puķu dobēm ārpusē, noslaucītām ielām, tīrām tualetēm, auto nomu, apdrošināšanu, beidzot ar drošu lidlauku. Lai cilvēki varētu teikt, ka te ir kopta vide, kur gaida klientus.

Līdz šim lidostā nav bijis kārtīga restorāna, bet šonedēļ noslēdzām līgumu ar “Lido”. Tas nozīmē, ka ap Jāņiem atklāsim restorānu ar Ķirsonam raksturīgo ēdiena kvalitāti, bet interjerā meklēsim kompromisu starp Kronbergu un Ķirsonu.

Rietumu kolēģi novērtē, ka mēs uzreiz neuzcēlām ļoti dārgu māju, neiekritām parādos, bet attīstām lidostu soli pa solim.

Aviācija nekad nebūs lēta – tas ir ātrākais transports, kas pamatā domāts biznesam vai tūrismam uz atpūtas vietām. Un biznesmeņi jau paši biļetes nepērk, tās viņiem apmaksā firmas.

Pēc iestāšanās ES teorētiski vairāk aviokompāniju varēs lidot uz Rīgu, bet īstenībā tas tās nebūs. Neviena aviokompānija no Romas vai Madrides uz Rīgu nelidos, jo ne itāļiem, ne spāņiem nav biznesa Rīgā. Zaudēsim tax free, kas lidostai dod ļoti būtiskus ienākumus no veikalu īres un apgrozījuma procentiem, ko pagaidām varam ieguldīt attīstībā. Kad Eiropā likvidēja tax free, lidostas kļuva dārgākas.

Pilnākie reisi ir uz Kopenhāgenu, Helsinkiem, Londonu un Prāgu. Visstraujāk pašlaik pasažierus pārķer Prāga – ar lētākām cenām, labiem savienojumiem. Konsekventi samazinās pasažieru skaits uz Maskavu.

Krievu prese man pārmet, ka lidostā neizmantojam Rīgas aviācijas institūtā sagatavotos speciālistus. Taču es atklāti visiem saku, ka viņus nevar laist ne tuvumā lidostai un aviokompānijām. Viņi varbūt kaut ko saprata no TU markas lidmašīnām, no navigācijas, kāda tā bija pirms 15–20 gadiem, bet neko nesaprot no šodienas biznesa. Tie cilvēki, kas tagad strādā lidostā, te ienākuši no citām nozarēm, bet visi ir ļoti labi sagatavoti. Katru gadu viņi atjauno zināšanas drošības jautājumos, pasažieru servisa sistēmās gan Latvijā, gan ārzemēs. Tie, kas domāja, ka aviācijā nauda krīt no debesīm, nav izturējuši un aizgājuši.

Man nepieder ne ofšori, ne villa Spānijā. Joprojām dzīvoju valsts dzīvoklī, lēnā garā būvēju savu māju un ceru, ka līdz ar pensiju varēšu tajā dzīvot. Privātā biznesā noteikti būtu dzīvojis daudz labāk, bet es to nepārdzīvoju, jo šī ir mana izvēle.

“DIENAS” pielikums “SESTDIENA”