“Nekādā gadījumā nedrīkst ciest iedzīvotāji”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio vakar, 22.aprīlī:

Intervija Latvijas Radio 22. aprīļa raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Presē un televīzijā, manuprāt, pēc ziņām par jūsu nesamērīgo atalgojumu Rīgas brīvostas valdē visbiežāk šobrīd dominē divas tēmas — prāmis un Lucavsalas sporta komplekss. Sāksim ar prāmi. Jūsu vērtējums pēc vakardienas apskates un komentārs par Stokholmas varasvīru attieksmi, pagaidām atļaujot jaunajam prāmim sākumā ieiet tikai naktī un patālu no pilsētas centra.

Gundars Bojārs: — Es domāju, ka tas viss ir varbūt nedaudz arī pārspīlēts, pirmkārt es esmu ļoti apmierināts ar to, ka prāmis ir ienācis pēc grafika, visi darbi notiek saskaņā ar paredzēto plānu un arī pirmais reiss notiks saskaņā ar plānoto grafiku. Tā nebūt nav, ka nebūtu Stokholmas varas iestāžu pretimnākšanas. Es gribu teikt, ka Nineshamna arī netika izvēlēta nejauši, zināmā mērā tas arī ietaupīs braucēju laiku, vismaz trīs stundas. Nineshamne atrodas tikpat tālu no Stokholmas, cik Ārlandes lidosta, tātad tas nesagādās absolūti nekādas grūtības pasažieriem nokļūt Stokholmā vai kādā citā vietā. No Nineshamnas atiet arī vesela rinda prāmju, kas varētu interesēt arī mūsu pasažierus, — uz Ālandu salām, uz Vāciju, Somiju un citām vietām.

Nevarētu teikt, ka tas nedod arī plusus, šim prāmim vasaras sezonā, no 1.jūnija, ir plānots kursēt dienas laikā, tātad vasaras sezonā parādās iespēja ar divu stundu papildu laiku ieiet Sāremas salā vai arī piestāt Gotlandē, Visbijā. Tā ka tas arī dod zināmas priekšrocības. It sevišķi rīdziniekiem ir bijusi iespēja šo prāmi apskatīt, tas ir jauns, ļoti labā kvalitātē, uzskatu, ka šis projekts izdosies.

— Vai taisnība tiem, kas saka, ka biļetēm vajadzētu būt lētām, jo, lūk, uz prāmja ir tikai sēdvietas?

G.Bojārs: — Šīs biļetes arī ir pietiekami lētas, 69 lati ir lētākā biļete, papildus var ņemt arī līdzi velosipēdu bez maksas, bez maksas tiks pārvietoti arī autobusi, organizētajām tūristu grupām būs iespēja daudz ērtāk nokļūt Stokholmā. Un 69 lati abos virzienos ir cena. Ērtības ir tādas, ka pa šo prāmi var arī pārvietoties atšķirībā no lidmašīnas, var apmeklēt gan bāru, gan kafejnīcu, varēs vērot Baltijas jūru, it sevišķi no 1.jūnija, kad prāmis kursēs dienā.

— No pasažieru ostas rīt ceļā uz Ķīli pēdējo reizi dosies kravas prāmis. Tātad problēmas kravu pārvadātājiem ir prognozes, ka Latvijas eksportkravas, iespējams, sadārdzināsies. Kādēļ šāda situācija radusies?

G.Bojārs: — Šis ir privātbizness, pēc manā rīcībā esošās informācijas viens no akcionāriem no šī uzņēmuma ir izstājies. Jāizsaka tikai nožēla, bet, cik es zinu, šī līnija bija rentabla, un gan jau tāda laba vieta tukša nepaliks, ceru, ka līnija uz Ķīli tiks atjaunota.

— Un tas būs pēc garāka vai īsāka laika?

G.Bojārs: — Diemžēl to nevaru komentēt, jo tas ir tīri privāts bizness, privāts uzņēmums un arī privātuzņēmēju iniciatīva.

— Brīvostas valdes sēdē aizvadītajā nedēļā skatīts projekts par jauno kārtību Rīgas brīvostas maksu noteikšanai. Atlaides no ostu maksām, ko pieprasot kuģu īpašnieki, kā arī kuģu aģenti, ievērojami atšķiroties. Kādēļ, jo tieši šis haoss ostu maksas lietās dod iemeslu Rīgas ostu diezgan daudz kritizēt ārvalstīs?

G.Bojārs: — Tieši tā, un tādēļ ostas pārvalde nolīga speciālistus, kas strādāja ilgāk nekā divus mēnešus pie jaunā Rīgas ostas maksu projekta. Šis projekts ir jāaprobē, mēs to pieņēmām zināšanai, uzdevām izskaitļot ostas pārvaldei, kādas būs izmaiņas Rīgas brīvostas budžetā. Šobrīd izskatās, ka nekādu izmaiņu ar šo jauno ostas maksu pieņemšanu nebūtu, toties tiek piedāvāts jauns, daudz progresīvāks mehānisms tieši tiem kuģiem, kas ostā vēlas iegriezties un paņemt vai atstāt nelielu kravas daudzumu, kā arī tiek piemēroti pasaulē aprobēti principi pasažieru pārvadājumiem un kruīzu kuģiem. Tā ka šis projekts vēl ir pietiekami “jēls”, tas tiks apspriests un analizēts ostas pārvaldē, tad kopā ar kuģu aģentiem, kas ir kuģu īpašnieku pārstāvji, cerams, dažu mēnešu laikā mēs varēsim jaunās Rīgas ostas maksas pieņemt.

— “Latline” ir gatava jau no maija vidus maršrutā uzsākt darbību ar modernu, divas reizes lielāku kravas pasažieru prāmi, ja tiks piešķirtas atlaides. Vai līdz šim laikam būs skaidrība par jauno sistēmu?

G.Bojārs: — Es domāju, ka jaunā sistēma vēl nebūs ieviesta, taču kādus aptuvenus principus mēs varbūt varētu jau sākt lietot arī “Latline” līnijai. Diemžēl, “Latline” vēl nav izteicis pilnīgi precīzi šo piedāvājumu, tiklīdz tiks saņemts precīzs piedāvājums, ostas valde noteikti šo jautājumu izskatīs.

— 2006.gada pasaules hokeja čempionāta vajadzībām 400 miljonu dolāru vērtais hokeja halles un atpūtas komplekss, kas nenoliedzami būtu lielākais ārzemju investīciju gadījums Latvijas vēsturē, izraisījis šaubas par projekta dzīvotspēju, kuras pastiprina medijos diezgan bieži lasāmās mīklainās ziņas par pašiem investoriem. Kas jums sakāms par apgalvojumu, ka tā varētu būt arī lielākā finansu afēra Latvijas vēsturē?

G.Bojārs: — Es domāju, ka Latvija katrā ziņā no tā tikai iegūs un Rīga arī iegūs. Man arī pašam ir šaubas par šādu investīciju apjomu un halles atmaksāšanās iespējām. Arī ja gadījumā tie būtu tikai 200 miljoni dolāru, jebkurā gadījumā tā ir ļoti ievērojama summa. Taču Rīgas domes pozīcija šobrīd ir nedaudz citāda, to mēs arī prezentējām rīcības komitejai, un Rīgas dome kā savu partneri šai projektā saskata Latvijas Hokeja federāciju. Tika piedāvāts arī nodomu protokols ar šiem iespējamiem investoriem, mēs uz šāda protokola parakstīšanu nebijām gatavi un arī uzskatījām, ka neesam tiesīgi parakstīt šādu protokolu. Bez tam, pastāvot šādiem nosacījumiem, mums būtu noteikti jāveic konkurss. Konkurss gan ir pozitīva lieta, taču tas mūs laika ziņā atvirzītu apmēram par pusgadu, un uzskatām, ka Latvijas Hokeja federācija būtu pilsētai labākais un pazīstamākais partneris, ar kuru mēs varētu vienoties par šī projekta principiem.

— Un Ministru prezidenta vadītā rīcības komisija šo ideju noraida?

G.Bojārs: — Nenoraida. Šai rīcības komisijai nav juridiskas personas tiesību, rīcības komisijai patiesībā ir koordinējošs raksturs, jo arī Ministri prezidents šai komisijā nav vis Ministru prezidents, bet ir rīcību komisijas priekšsēdētājs. Tā ka šai komisijā pieņemtie lēmumi nav saistoši ne valdībai, ne Rīgas domei, arī iespējamiem investoriem tie nenodrošina nekādas garantijas.

— Skaidrs. Bet darījuma cilvēki, piemēram, Indriksona kungs, saka: Lucavsala ir ļoti neveiksmīgi izvēlēta, jo, viņaprāt, šādu projektu tik īsā laikā vispār Lucavsalā nav iespējams realizēt.

G.Bojārs: — Indriksona kungs gan ir iesaistīts, tā teikt, konkurējošā projektā, un tas arī, domāju, zināmā mērā varētu noteikt. Es gan negribētu teikt, ka Indriksona kunga ieteiktais projekts būtu slikts, nē, nekādā gadījumā. Vēl joprojām mēs izskatām šos abus variantus, Rīgas domei prioritārs, protams, būtu Lucavsalas projekts, un tā arī uzskatīja Ministru prezidents, jo tas ārkārtīgi veicinātu visa šī reģiona attīstību, tieši Pārdaugavu pretī Lucavsalai, veicinātu arī infrastruktūras projekta attīstību ar nosacījumu, ja tiek būvēts dienvidu tilts, šī infrastruktūra arī tiek nodrošināta.

— Jautājums, kas interesē pilnīgi visus rīdziniekus: kas mainījies pēc jūsu tikšanās aizvadītajā nedēļā ar Zemes dienesta pārstāvjiem un darot zināmu rīdzinieku attieksmi pret diskutējamo zemes kadastrālās vērtības jauno zonējumu?

G.Bojārs: — Es vēlreiz mēģināšu ieviest skaidrību. Rīgas domei ar šiem jaunajiem zonējumiem nav nekāda sakara. Tas ir Tieslietu ministrijas Valsts zemes dienesta izstrādātais zonējums, kas saskaņā ar likumu tiek iesniegts Rīgas domē, un Rīgas domei savukārt saskaņā ar likumu šis projekts jānodod sabiedriskai apspriešanai. Mēs saņēmām ārkārtīgi daudz vēstuļu un vēl joprojām saņemam, un jāsaka, ka darba grupa, domes speciālisti kopā ar Zemes dienesta speciālistiem, ir sagatavojuši pietiekami daudzus grozījumus, tā, piemēram, vienģimeņu, divģimeņu daudzdzīvokļu apbūves zemei bāzes vērtība projektā šobrīd pazemināta par 25 procentiem, pēc iedzīvotāju viedokļu apkopošanas 12 zonām mainītas robežas, 34 — bāzes vērtības. Un kopumā pēc zonējumu projekta izstrādes pilsētā būs 109 zonas — 95 pilsētā un vēl 14 ostas teritorijā. Šis jaunais projekts, ņemot vērā aptaujas rezultātus, tiek iesniegts Rīgas domes komitejās, komitejas jau šonedēļ sāk izskatīšanu. Pagaidām ir pāragri spriest, vai deputāti būs gatavi šādu projektu apstiprināt, un, neapšaubāmi, mums būs vēlme vēlreiz apspriesties ar rīdziniekiem.

— Es tieši gribēju prasīt, kas notiks, ja komitejas neapstiprinās šo dokumentu?

G.Bojārs: — Tad tas tiks noraidīts domes sēdē un domei būs jāpauž savs viedoklis, kā šis jautājums tiks risināts. Šeit, protams, ir dažādi apsvērumi, tas, no vienas puses, ir labi, ka zemes vērtība Rīgas pilsētā kāpj, tas norāda uz pozitīvu ekonomisko stāvokli, tātad uz zināmu dinamismu. No otras puses, nekādā gadījumā nedrīkst ciest iedzīvotāji, un šis princips arī vadīs deputātus, balsojot par šo projekta apstiprināšanu.

— Es esmu no visiem radioklausītāju zvaniem secinājis vienu — rīdzinieki grib zināt katru pavērsienu šī projekta attīstībā; kur viņi var gūt visizsmeļošāko informāciju?

G.Bojārs: — Jau šonedēļ Rīgas dome publicēs presē šos materiālus, visas izmaiņas, un mēs vēlamies sagaidīt iespaidīgu iedzīvotāju aktivitāti, gan pozitīvu, gan negatīvu, gan atbalstošu, gan noraidošu. Tas mums ir nepieciešams, lai dome pieņemtu pareizu lēmumu.

— Saeima ir noraidījusi sociāldemokrātu ierosinājumu lemt par “Rīgas siltuma” akciju nodošanu Rīgas domei, vēl papildu procentus. Ekonomikas ministrs savukārt izteicies, ka ierosinājums nodot domei bez atlīdzības “Rīgas siltuma” valsts akcijas ir pilnīgi nepamatots, viņaprāt, ja dome vēlas iegūt uzņēmuma kontrolpaketi, tā trūkstošās akcijas varot iegādāties par naudu, taču par valsts akciju atdošanu domei nevarot būt ne runas. Kas notiks tālāk?

G.Bojārs: — Es gan nedomāju, ka tas ir nepamatots, Rīgas dome valstij nemitīgi nodod dažādas zemes infrastruktūru objektu būvniecībai bez atlīdzības. Rīgas dome finansē Nacionālo teātri, Latvijas Nacionālo operu, neskaitāmus projektus, un tas viss notiek bez atlīdzības. Tā ka Kalvīša kunga argumenti nav pamatoti. Mūs, protams, interesē tikai viena lieta, ja valsts ar savām akcijām rīkosies līdzīgi kā ar Rīgas domi, tas nozīmē, ka tā kā akcionārs nevēlēsies no šīm akcijām gūt peļņu, bet politika būs tāda: lai nodrošinātu labu pakalpojumu visiem iedzīvotājiem par pietiekami zemiem tarifiem, nekāpinot tarifus, tādā gadījumā nav par ko uztraukties un gan jau valsts kopā ar pašvaldību varēs šādu politiku arī noturēt. Diemžēl mums nav skaidrs — vai valsts taisās savas akcijas privatizēt, nav skaidrs arī, kādā veidā valsts ietekmēs šī uzņēmuma darbību. Un tieši tādēļ ir šī mūsu vēlme iegūt kontrolpaketi. Privātās akcijas, neapšaubāmi, maksās dārgāk, es domāju, ka tas būtu neracionāls domes līdzekļu izlietojums.

— Lai runātu par Nacionālā teātra trupas pārcelšanos uz VEF kultūras pili, šonedēļ notiks teātra vadības un domes amatpersonu tikšanās. Kur šobrīd redzat lielākās problēmas jurģiem un remonta sākšanai teātrī? Cik saprotu, patlaban pieprasītie līdzekļi aprīkojumam un VEF kultūras pils ēkas remontam ir pārāk lieli, un tādēļ dome vēl tikai domās par iespējamo tāmes samazināšanu.

G.Bojārs: — Jā, mēs izskatām šo tāmi un mēģinām pēc iespējas racionālāk šos līdzekļus izlietot, taču Nacionālā teātra ēkas restaurācijai ir rasti līdzekļi pirmajai kārtai. Šobrīd ir izsludināts konkurss un gaidām šī konkursa rezultātus, es arī neskaitāmas reizes esmu runājis gan ar Ministru prezidenta kungu, gan ar Saeimā pārstāvēto frakciju vadītājiem, kā pozīcijas, tā opozīcijas, un ceru, ka mēs varēsim saņemt arī līdzfinansējumu no valsts. Nacionālais teātris ir viens no mūsu neatkarības simboliem, tur tika proklamēta Latvijas Republika, un to nedrīkst aizmirst.

— Jūs pieļaujat situāciju, ka teātris varētu pateikt: tādos apstākļos, kādus viņiem varat nodrošināt VEF kultūras un tehnikas pilī, viņi nevar strādāt. Kas notiks tad?

G.Bojārs: — Pagaidām pāragri par to spriest, es ceru, ka arī teātra trupa saprot, ka līdzekļi ir ierobežoti, bet tie ir tomēr diezgan iespaidīgi, arī šogad piešķiramie līdzekļi ir ārkārtīgi iespaidīgi, un es ceru uz sadarbību ar Nacionālā teātra aktieriem, ceru arī uz rīdzinieku atbalstu, šobrīd mēs strādājam pie beznodokļu fonda izveidošanas. Tajā varēs arī savākt ziedojumus, un, savienojot šos trīs elementus — ziedojumi, valsts un pašvaldība, cerams, arī rezultāts būs labs.

— Vai jūs pašu nebaida iespējamais satiksmes haoss, kuru var izraisīt darbu organizācija remontdarbos uz Vanšu un Salu tilta vienlaikus?

G.Bojārs: — Protams, baida, bet vairāk mani baida drošība, šie tilti nav remontēti no 1976.gada, un drošības standarti ir jāuztur un jāsaglabā. Tā ir četru gadu programma, mēģināsim arī rast kādus risinājumus, daļēji šo satiksmi varbūt mainīt, šos remonta grafikus dienas laikā, satiksmes pieauguma laikā. Es zinu, ka būs grūtības, bet tur tiešām neko nevar darīt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonāģenerāldirektors Andrejs Sončiks Foto: Arnis Blumbergs, “LV”