Vakar, 22. aprīlī, Ministru kabineta Komitejas sēdē

Akceptēts likumprojekts “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”, kurš noteiks iestāžu valdījumā vai turējumā esošās valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, paredzēts, ka likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī valsts vai pašvaldību manta, kas nodota valsts vai pašvaldību aģentūru un kapitālsabiedrību valdījumā vai turējumā.

Likums nepieciešams, lai pilnveidotu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību un nodrošinātu to pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas, kā arī pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām.

Paredzēts, ka valsts vai pašvaldības kustamo un nekustamo mantu var atsavināt: pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi; pārdodot par brīvu cenu; apmainot pret citu mantu; ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā; nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu, līdzīga pielietojuma mantas iepirkuma gadījumā; nododot bez atlīdzības. Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var lietot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Valsts vai pašvaldības mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.

Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm savu funkciju izpildes nodrošināšanai, bet pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības iestādēm savu funkciju izpildes nodrošināšanai. Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas valsts vai pašvaldības manta. Kārtību, kādā tiek noskaidrotas iestāžu vajadzības pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības mantu — attiecīgā dome (padome).

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”.

Saskaņā ar 2000. gada 6.aprīlī pieņemtā Autortiesību likuma 33.pantu fiziskām personām ir tiesības, nemaksājot atlīdzību, reproducēt filmu vai fonogrammu personiskām vajadzībām. Taču likums nenorāda apjomu, kādā šī reproducēšana pieļaujama.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka turpmāk fiziska persona personiskām vajadzībām drīkstēs izgatavot vienu filmas vai fonogrammas kopiju. Līdz ar atļauto kopiju skaita ierobežošanu būs iespējams piemērot administratīvo atbildību, ja kopijas būs izgatavotas vairāk nekā Autortiesību likumā noteiktajā apmērā.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka noteikumi par autora atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, līdz ar to varēs pieņemt Ministru kabineta noteikumus un laikus ar tiem iepazīstināt tās institūcijas un organizācijas, kam būs jāveic atlīdzības samaksa par reprogrāfisko reproducēšanu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Krimināllikums šobrīd paredz atbildību par autortiesību vai blakustiesību tīšu pārkāpšanu, autortiesību piesavināšanos, piespiešanu atteikties no autorības (148.pants), kā arī par kontrafakta eksemplāru nelikumīgu realizāciju, citāda materiāla labuma gūšanu, iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu (149.pants). Ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību jomā pieņemtos jaunos normatīvos aktus, kas saskaņo nacionālo likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvām un regulām, un vēl izstrādāšanā esošo jauno Dizainparaugu aizsardzības likuma projektu, nepieciešams precizēt Krimināllikuma 147., 148., 149. un 206. pantu par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par fonogrammu vai audiovizuālu darbu nelikumīgu realizāciju — 155.8.pants — un par autortiesību objektu izmantošanu bez licences — 204.6. pants (lielākoties publiskais izpildījums). Ņemot vērā apjomīgo peļņu, kura tiek gūta, nelikumīgi izmantojot autortiesību un blakustiesību objektus, soda sankcijas līdz šim nebija adekvātas izdarītajam pārkāpumam. Par nepieciešamību ierobežot pirātismu (kas pašlaik tiek lēsts aptuveni 65% mūzikas ierakstu jomā un 77% datorprogrammu jomā) vairākkārt norādīts arī Eiropas Savienības progresa ziņojumos.

Grozījumi paredz noteikt administratīvo atbildību par kontrafaktu autortiesību un blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu (likumprojekta 155.8.pants), vienlaikus šo objektu realizēšanu atstājot Krimināllikuma kompetencē. Tiek noteikta kontrafakto eksemplāru konfiskācija.

Tiek paredzēta administratīvā atbildība par muitas procedūru piemērošanu kontrafaktām vai pirātiskām precēm, nosakot arī šo preču konfiskāciju, kā arī aizliedzot ievest Latvijā šādas preces.

204.4. pants saskaņots ar jaunajiem “Filmu izplatīšanas noteikumiem”, kas stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī un paredz atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar filmu un audiovizuālo daru izplatīšanu.

Grozījumi 204.6. pantā izstrādāti, vadoties no apsvērumiem, ka saskaņā ar Autortiesību likumu licences obligāta izņemšana paredzēta, izmantojot ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargātus darbus publiskajā izpildījumā.

Tiek paplašināta Pašvaldību policijas kompetence, ļaujot tai uzlikt administratīvos sodus par autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu publiskā izpildījumā bez likumā paredzētās licences saņemšanas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Grozījums paredz, ka līdzšinējo 3 kilogramu vietā fiziskas personas, nemaksājot muitas nodevu, varēs ievest 10 vienādus materiālus nesējus, kas satur dažādus autortiesību vai blakustiesību objektus.

Akceptēts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos””.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā, ka tieši tirgos visplašāk tiek izdarīti autortiesību pārkāpumi. Grozījumu projekts nosaka ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas kārtību šajās tirdzniecības vietās, nosakot publiskā izpildījuma licences nepieciešamību. Tāpat projekts nosaka valsts policijas un pašvaldības policijas pilnvaras pārbaudīt publiskā izpildījuma licences esamību.

Akceptēts likumprojekts “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”.

Likumprojekts atbilstoši nodala sociālo palīdzību kā materiālu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem no sociālajiem pakalpojumiem — sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba kā pakalpojumiem, kuriem noteiktā apjomā jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem, kam tie nepieciešami. Likumprojektā noteikti tādi sociālo pakalpojumi finansēšanas principi, kas veicinās klienta vajadzībām atbilstošu pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās.

Projektā izstrādāti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanas un administrēšanas principi un organizatoriskā struktūra, precizējot pašvaldību sociālo dienestu un Labklājības ministrijas kompetenci.

Likumprojektā radīti priekšnoteikumi pakalpojumu kvalitātes garantēšanai un klientu tiesību nodrošināšanai. Paredzēts izveidot inspekciju, kas nodrošinās kontroli pār noteikto prasību ievērošanu, noteikta sūdzību iesniegšanas kārtība.

Likumprojektā definēti sociālā darba mērķi un noteikti profesionālās darbības pamatuzdevumi sociālā darba profesijās.

Akceptēts likumprojekts “Valsts sociālo pabalstu likums”, kura mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām noteiktās situācijās, kas saistītas ar papildu izdevumiem vai nespēju gūt ienākumus, kuru kompensēšana nav paredzēta no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir: ģimenes valsts pabalsts; bērna kopšanas pabalsts; pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu; atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu; atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Vienreizēji izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir: bērna piedzimšanas pabalsts; apbedīšanas pabalsts.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments