Par minimālās darba algas paaugstināšanu

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs 19.aprīlī nosūtījis izskatīšanai Ministru kabinetā Komitejā koncepcijas projektu par minimālo darba algu.

Labklājības ministrija ierosina minimālo darba algu ar nākamo gadu noteikt 50% no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās darba algas jeb vidēji Ls 80 un turpmāk katru gadu to paaugstināt, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu.

Kopš 2001.gada 1.jūlija valstī minimālā darba alga ir Ls 60 jeb vidēji 34,5 % no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās darba algas (tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā darba alga 2001.gadā — Ls 159,30).

Ministru kabinetam nosūtītajā materiālā ir norādīti vairāki varianti, kādos iespējama minimālās darba algas paaugstināšana dažādos apmēros un saskaņā ar Labklājības ministrijas veiktiem aprēķiniem, neviens no koncepcijas risinājuma variantiem nepasliktina kopbudžeta bilanci.

No šī gada minimālās darba algas apjoms ietekmēs arī pensijas līmeni valstī, tādēļ minimālās algas palielinājums būtiski veicinātu arī minimālās pensijas pieaugumu.

Janvārī Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un Latvijas Pensionāru federācijas vadība vienojās par turpmāku darbu pensionāru prasību apmierināšanai, īpaši risinot jautājumu par minimālās algas palielināšanu valstī.

Minimālās darba algas paaugstināšanai ir pozitīva ietekme uz makroekonomisko situāciju valstī. Pieaug nosacītais darba algas fonds un līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turklāt minimālās darba algas paaugstināšana uzlabo konkurētspēju tiem uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz aploksnēs.

Papildus valstiskajam minimālās darba algas regulējumam var pastāvēt arī lokālais minimālās darba algas regulējums, proti, sociālie partneri — darba devēji un darba ņēmēji — var noteikt minimālo darba algu attiecīgajā uzņēmumā vai pat nozarē.

Inga Priževaite, labklājības ministra preses sekretāre

Koncepcija par minimālo darba algu

Koncepcijas mērķis ir noteikt minimālās darba algas noteikšanas pamatprincipus, lai garantētu tādu minimālās darba algas apmēru, kas nodrošinātu darbiniekiem vismaz minimālus dzīves apstākļus atbilstoši Latvijas apstākļiem un ekonomiskajai situācijai.

1.variants

Minimālo darba algu ik gadu nosaka, ņemot vērā patēriņa cenu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) par iepriekšējo gadu.

Ja valstī iepriekšējā gadā nav bijis (IKP, patēriņa cenu) pieaugums, tad attiecīgajā minimālās darba algas paugstināšanas gadā minimālā darba alga paliek tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā.

2. variants

Minimālo darba algu ik gadu nosaka, ņemot vērā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu par iepriekšējo gadu.

Ja valstī iepriekšējā gadā nav bijis tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums, tad attiecīgajā minimālās darba algas paaugstināšanas gadā minimālā darba alga paliek tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā.

3.variants

Minimālo darba algu pirmajā gadā nosaka Ls 70 apmērā un turpmāk katru gadu to paaugstina, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu minimālās darba algas paaugstināšanas gadā.

Ja valstī netiek prognozēts patēriņa cenu pieaugums, tad attiecīgajā minimālās darba algas paaugstināšanas gadā minimālā darba alga paliek tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā.

4.variants

Minimālo darba algu ik gadu nosaka 68% apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.

5.variants (LM atbalstītais variants)

Minimālo darba algu pirmajā gadā nosaka 50% apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo nostrādātu pilnu kalendāra gadu un turpmāk katru gadu to paaugstina, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu minimālās darba algas paaugstināšanas gadā.

Ja valstī netiek prognozēts patēriņa cenu pieaugums, tad attiecīgajā minimālās darba algas paaugstināšanas gadā minimālā darba alga paliek tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā.

6.variants

Minimālo darba algu pirmajā gadā nosaka 60% apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša videjās bruto darba samaksas par iepriekšējo nostrādātu pilnu kalendāra gadu un turpmāk katru gadu to paaugstina, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu minimālās darba algas paaugstināšanas gadā.

Ja valstī netiek prognozēts patēriņa cenu pieaugums, tad attiecīgajā minimālās darba algas paaugstināšanas gadā minimālā darba alga paliek tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā.

7.variants

Minimālo darba algu ik gadu nosaka, ņemot vērā valsts noteikto minimumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto gada vidējo viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību par iepriekšējo gadu.

8.variants

Minimālo darba algu valstī nosaka, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto gada vidējo viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojuma groza vērtību, paredzot to pakāpeniski sasniegt vidējā termiņā atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Saskaņā ar valsts sekretāru 2002. gada 21.februāra sēdē nolemto (protokols Nr.9, 24.§) koncepcijas projekts tika nosūtīts saskaņošanai visām ministrijām un citām institūcijām. Lielākā daļa institūciju ir izvēlējušās koncepcijas projekta risinājuma 7.variantu. Labklājības ministrija atbalsta 5.variantu — minimālo darba algu pirmajā gadā noteikt 50% no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo nostrādātu pilnu kalendāra gadu un turpmāk katru gadu to paaugstināt, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu minimālās darba algas paaugstināšanas gadā.

Koncepcijas projekts tika izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) 2002.gada 28.februāra sēdē, kurā sēdes dalībnieki atbalstīja koncepcijas projekta risinājuma 5.variantu — minimālo darba algu pirmajā gadā noteikt procentos no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo nostrādātu pilnu kalendāra gadu un turpmāk katru gadu to paaugstināt, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu minimālās darba algas paaugstināšanas gadā. Attiecībā uz procentu apmēru DLTSA sēdes dalībniekiem bija dažādi viedokļi, t.i., valsts puse atbalstījusi 50% apmēru, arodbiedrību puse — 60% apmēru, bet darba devēju puse neizteica konkrētus procentu apmērus.

Labklājības ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība 2002.gada 18.marta sanāksmē vienojās un Latvijas Pašvaldību savienība atbalstīja tādu risinājuma variantu, kas paredz minimālo darba algu ik gadu noteikt, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu minimālās darba algas paaugstināšanas gadā.

2002.gada 19.marta starpministriju sanāksmē Labklājības ministrija vienojās ar Aizsardzības ministriju, Finansu ministriju un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu. Aizsardzības ministrija ir izvēlējusies koncepcijas risinājuma 5.variantu — minimālo darba algu pirmajā gadā nosaka 50% apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo nostrādātu pilnu kalendāra gadu un turpmāk katru gadu to paaugstina, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu minimālās darba algas paaugstināšanas gadā. Finansu ministrija un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments izteica priekšlikumu, un Labklājības ministrija iestrādāja to koncepcijas projektā kā 8.variantu — noteikt minimālo darba algu valstī, kura ir vienāda ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto gada vidējo viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību un kuru pakāpeniski sasniegs vidējā termiņā atbilstoši valsts budžeta iespējām. Labklājības ministrija neatbalsta šo risinājuma variantu, jo tas paredz vairāku ar minimālo darba algu saistītu problēmu risinājuma atlikšanu uz vairākiem gadiem.