• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par iekšlietu iestāžu darbinieku disciplinārpraksi 1. ceturksnī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.04.2002., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61480

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar kopējiem spēkiem pret kontrabandu

Vēl šajā numurā

23.04.2002., Nr. 61

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par iekšlietu iestāžu darbinieku disciplinārpraksi 1. ceturksnī

Iekšlietu ministrijas Galvenā inspekcija apkopojusi informāciju par 2002.gada 1. ceturkšņa iekšlietu iestāžu disciplinārpraksi. Trijos mēnešos iekšlietu darbiniekiem par pieļautajiem disciplīnas pārkāpumiem kopumā piemēroti 954 disciplinārsodi. Lielākā daļa — 548 jeb 57% — no kopējā disciplinārsodu skaita piemēroti par pārkāpumiem, kas saistīti ar tiešo dienesta pienākumu veikšanu. Salīdzinot šo rādītāju ar datiem par iepriekšējā gada 1.ceturksni, kad par šādiem pārkāpumiem disciplinārsodi tika piemēroti 65% gadījumu, šogad tas ir zemāks.

Trīs mēnešu laikā par dažādiem disciplīnas pārkāpumiem no dienesta Iekšlietu ministrijas iestādēs atlaisti 42, atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā, — 24, pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi — 18, bet brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam — 74 IeM iestāžu darbinieki. Ar katru gadu bargāko disciplinārsodu skaits samazinās un šogad tas ir 17% no kopējā disciplinārsodu skaita (2001.g. 1.cet. — 25%, 2000.g. 1.cet. — 32%), pārējie disciplinārsodi sevī ietver rājienus un piezīmes. No minētā var secināt, ka iekšlietu sistēmas darbinieki arvien retāk pieļauj rupjus dienesta disciplinārpārkāpumus un kopējais disciplīnas stāvoklis IeM iestādēs nepārtraukti uzlabojas.

Gada pirmajos trīs mēnešos uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu Latvijas KPK 120.panta kārtībā aizturēti 12 IeM iestāžu darbinieki (2001.g.1.cet. — 14). Apskatāmajā laika periodā par šajā un iepriekšējos gados izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem 27 esošajiem vai tagad jau bijušajiem IeM iestāžu darbiniekiem celtas apsūdzības, kas ir tieši tikpat, cik 2001.gada 1. ceturksnī.

Trīs mēnešu laikā iekšlietu iestādēs fiksēti 13 pamatoti šaujamieroču izmantošanas gadījumi, kuros bijuši iesaistīti 15 Valsts policijas darbinieki. Minēto šāvienu nepieciešamība ir radusies šādās situācijās: apturot transporta līdzekļus — 7 gadījumos, aizturot likumpārkāpējus — 5 gadījumos un pārtraucot likumpārkāpumu — 1 gadījumā.

Apskatāmajā laika posmā pavisam fiksēti tikai 5 pamatoti šaujamieroču lietošanas gadījumi. Ieroču izmantošanas gadījumu skaits pēdējo gadu laikā ir stabilizējies tiktāl, ka tā izmaiņas neatklāj vairs nekādas tendences, taču lietošanas gadījumu skaits joprojām turpina samazināties, turklāt jau otro gadu pēc kārtas saglabājot arī tādu pozitīvu iezīmi, ka izdarīto mērķtiecīgo šāvienu rezultātā nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums.

2002.gada 1.ceturksnī nav fiksēts neviens šaujamieroča nepamatotas izmantošanas un lietošanas gadījums.

Nav konstatēts neviens gadījums, kad iekšlietu iestāžu darbinieki būtu pieļāvuši neuzmanīgu apiešanos ar dienesta šaujamieroci. Tik pozitīvs rādītājs šajā jomā neviena gada pirmajos trijos mēnešos līdz šim nebija fiksēts.

Attiecīgajā laika posmā nav fiksēts arī neviens dienesta šaujamieroča nozaudēšanas vai nolaupīšanas gadījums. Kā liecina statistika, šā gada rādītāji ir identiski ar iepriekšējo divu gadu rādītājiem un dienesta šaujamieroču pienācīga glabāšana un nēsāšana, tos nenozaudējot vai nepieļaujot to nolaupīšanu, iekšlietu iestādēs ir kļuvusi jau par pozitīvu normu.

2002.gada 1.ceturksnī fiksēti 88 ceļu satiksmes negadījumi ar dienesta transporta līdzekļu līdzdalību (2001.g.1.cet. — 63). Gandrīz trešdaļu (37% jeb 33 CSNg) no minētajiem CSNg izraisījuši tieši IeM iestāžu darbinieki, turklāt trijos gadījumos būdami alkohola reibumā, bet vienu reizi būdami ārpus darba laika, respektīvi, rupji pārkāpjot dienesta disciplīnu. Aplūkojot šā gada IeM iestāžu darbinieku vainas dēļ izraisīto CSNg rezultātā iestājušās sekas, redzams, ka šogad neviena persona nav guvusi miesas bojājumus vai gājusi bojā, no kā var secināt, ka izraisītie CSNg nav bijuši smagi. Par to liecina arī IeM Satiksmes drošības komisijā pieņemtie lēmumi jau izskatītajos 30 administratīvajos materiālos — 23 gadījumos par CSNg izraisīšanu vainīgajiem autovadītājiem Latvijas APK 21. panta kārtībā izteikts mutvārdu aizrādījums, 2 materiāli nosūtīti izskatīšanai uz tiesu, bet 5 gadījumos piemēroti administratīvie sodi. Turklāt vainīgie transporta līdzekļu vadītāji — IeM iestāžu darbinieki — sodīti arī disciplināri: viens atlaists no dienesta IeM iestādēs, trīs atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā, četriem izteikti rājieni, 16 darbiniekiem — piezīmes, bet viens Sardzes pulka obligātā militārā dienesta karavīrs sodīts saskaņā ar Karavīra militārās disciplīnas reglamentu.

Trīs mēnešu laikā, pildot dienesta pienākumus, traumas guvuši 25 IeM iestāžu darbinieki, bojāgājušo nav.

Iekšlietu ministrijas Preses un  sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!