Kad līdz balsu skaitīšanai tikai mazāk par pusgadu

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kas jau šobrīd ir izdarīts nākamo vēlēšanu nodrošināšanai?

— Pirms gada pēc pašvaldību vēlēšanām visās pašvaldībās no jauna tika izveidotas vēlēšanu komisijas. Vienā daļā Latvijas līdz ar politisko spēku maiņu mainījās arī vēlēšanu komisiju sastāvs. Taču pārmaiņas nes līdzi ne vien jaunas vēsmas, bet arī jaunas problēmas. Komisijās, kas jau bija darbojušās iepriekš un kur darbinieki zināja, ko nozīmē rīkot vēlēšanas, netika ievēlēti tie paši cilvēki. CVK, apzinot jauno komisiju sastāvus, valstī iepazinās ar jaunievēlētajiem. Un dažbrīd nācās secināt, ka vēlēšanu komisijā ir ievēlēti cilvēki, kam nav ne pieredzes šādā darbā, ne arī nojausmas par darāmo un, galvenais, vēlēšanās strādāt. Jo būt vēlēšanu komisijā nenozīmē pildīt goda pienākumu, bet precīzi strādāt un atbildēt par savu darbu.

Pirms gada notikušās pašvaldību vēlēšanas kopumā var raksturot kā politiskā ziņā ļoti sakāpinātas. Pat tajās komisijās, kur visiem bija pieredze, politiskā spriedze bieži vien traucēja saglabāt neitralitāti, skaidru, likumam atbilstošu nostāju. Un tā tika pieļautas pavisam muļķīgas kļūdas. Tas rada piesardzību, jo, domājams, arī 8. Saeimas vēlēšanās spriedze nebūs mazāka. Tādēļ CVK uzdevums ir laikus domāt par to, kā palīdzēt komisijās ievēlētajiem sagatavoties. Bet pats pirmais uzdevums ir konstatēt, vai šie cilvēki vispār šāda darba veikšanai ir gatavi. Jāatceras, ka profesionāli vēlēšanu organizatori, kas par to domā un strādā pastāvīgi, mūsu valstī ir tikai deviņi. Pārējie vēlēšanu komisijās ievēlētie cilvēki var būt ar lielu vēlēšanu organizatora pieredzi, taču profesionāli ikdienā viņi veic citu darbu. CVK jau aizvadītajā gadā veica jaunievēlēto komisiju locekļu atestāciju. Viņiem vajadzēja iepazīties ar četru vēlēšanām saistošu likumu normām.

Negribētos teikt, ka tas bija pārsteigums, tomēr galaiznākumā diezgan daudz cilvēku no darba vēlēšanu komisijās atteicās. Ir jau atšķirība — vai kontrolēt, ko dara citi, vai garas stundas strādāt.

— Vai varat par šo vēlēšanu komisiju locekļu zināšanu pārbaudi pastāstīt plašāk?

— Notika atestācija. Izsūtījām testus. Atbildēm uz 30 jautājumiem tika piedāvāti vairāki varianti un bija jāizvēlas pareizais. Turklāt atļāvām brīvi izmantot attiecīgo literatūru — likumus. Protams, ir grūti spriest, cik godprātīgi šī atestācija pilsētās un pagastos notika. Tās mērķis tik daudz nebija vērtēt pareizās atbildes, bet gan likt cilvēkiem iepazīties ar attiecīgajiem likumiem un apjaust pienākumus un atbildību, kāda nepieciešama, strādājot vēlēšanu komisijā. Ceru, ka mērķis tika panākts, izņemot gadījumus, kad aiz pārprastas centības komisijas priekšsēdētājs anketas aizpildīja visu, tai skaitā jauno kolēģu, vietā. Negrasos kaunināt, bet līdz mums ir nonākušas ziņas arī par uzlabotajām anketām, jo rajonā, apkopojot rezultātus, tādus bijis neomulīgi un pat bail mums nosūtīt. Atestācijas rezultāti ir apkopoti, tie tiks arī analizēti, taču jāteic, ka bažām bija pamats, jo zināšanas nebūt nav tik augstas, lai mierīgi sēdētu un nedarītu neko.

— Vai 8. Saeimas vēlēšanām ir atvēlēts pietiekami naudas?

— 8. Saeimas vēlēšanu rīkošanai valsts ir jau piešķīrusi vienu miljonu un 200 tūkstošus latu, salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām (1miljons 47 tūkstoši) naudas ir nedaudz vairāk. Tādējādi komisiju darbā iesaistītajiem cilvēkiem nedaudz palielinās atalgojums. Vienlaikus mazliet ir sarukusi summa, kas paredzēta vispārējiem pasākumiem. Diemžēl nācies secināt, ka saimnieciskajiem izdevumiem piešķirtie līdzekļi ne vienmēr tiek lietderīgi un efektīvi izmantoti. Apskatot dokumentus, kādas lietas ir iegādātas, var pārliecināties, ka pirkts arī šis tas lieks, kas vēlēšanu norisei nav būtiski nepieciešams.

— Varbūt varētu konkretizēt?

— Piemēram, elektriskās tējkannas. Es neapšaubu vajadzību komisijai darba starplaikos iedzert tēju vai kafiju, piedāvāt to novērotājiem, žurnālistiem. Taču, ja padomājam, ka Rīgā vien ir simt piecdesmit iecirkņu, kur pēc vēlēšanām šīs tējkannas tiks lietotas?

— Iespējams, ka tās, tāpat kā pārējais komisiju inventārs, tiks glabātas līdz nākamajai reizei, kad atkal komisijai būs jāpulcējas kopā.

— Tieši tā. Un tādēļ CVK jau uz rajoniem ir nosūtījusi vairākas vēstules. Vienā no tām lūdzam komisijas izvērtēt saimniecībā atrodošos materiālo vērtību stāvokli, apzināt un konkretizēt vajadzības. Agrāk vēlēšanu iecirkņu izveidošana notika apmēram divus mēnešus pirms vēlēšanām, taču šoreiz tik ilgi gaidīt nevaram atļauties. Vēlēšanu iecirkņu skaits 8. Saeimas vēlēšanām būs zināms līdz maija vidum, laikus zināsim arī par pārējiem izdevumiem nepieciešamo finansējumu.

— Jūs minējāt, ka Saeimas vēlēšanu rīkošanai ir piešķirts vairāk līdzekļu. Vai uz šīm vēlēšanām ir paredzēts arī modernizēt saziņas procesu, piemēram, palīdzot nodrošināt interneta pieslēgumu vēlēšanu komisijas un turpmāk pagasta pašvaldības vajadzībām?

— Diemžēl jāteic, ka saimnieciskajiem izdevumiem un arī pamatlīdzekļiem naudas līdzekļu pieaugums nav paredzēts, un valsts atbalsts šādiem darba uzlabojumiem vēlēšanu komisijām piedāvāts netiks. Gluži otrādi, lai optimizētu saimnieciskos izdevumus, pašvaldību vēlēšanu komisijām lūdzam sagatavot un iesniegt plānoto izdevumu pieprasījumu. Kā to nosaka likumdošana, par katru izlietoto santīmu ir jābūt atbilstošai dokumentācijai. Valsts budžetam ir likuma spēks, un tajā nav Saeimas vēlēšanu rīkošanai paredzēti izdevumi datoru iegādei un interneta tīkla pieslēgumam. Šoreiz saimnieciskās naudas plūsma tiek regulēta no pretējās puses, nevis proporcionāli vēlētāju skaitam iedalot summas, bet naudu piešķirot pēc pieprasījuma. Ir jāmācās izdevumus plānot. Un paredzēt naudu kā kabīnēm, jaunām urnām, tā arī degvielai, lai būtu iespējams nokļūt uz rajona centru, kad notiek CVK seminārs.

Kas attiecas uz datoru un interneta izmantošanu vēlēšanu rezultātu aprēķināšanai un datu pārraidei, jāatzīmē, ka datorprogramma tika izmantota gan iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, gan plašāk jau aizvadītajā gadā, vēlot pašvaldību varu. Arī šoreiz piedāvāsim izmantot datorprogrammu tiem, kas to vēlēsies, — vēlēšanu komisijām un iecirkņu komisijām. Programmas lietošana atvieglos komisijas darbu, gan noformējot rezultātus, gan arī novēršot iespējamās matemātiskās un pārrakstīšanās kļūdas.

— Vēlēšanu komisijām ir nosūtīts pieprasījums par iecirkņu pieejamību invalīdiem. Kāds tam ir mērķis?

— Ir saprotams, ja cilvēks, kam ir kādi kustību traucējumi, taču viņš ikdienā pats ir pieradis savu dzīvi izkārtot, piemēram, doties uz veikalu, vēlas pats piedalīties arī vēlēšanās. Ja pagastā ir, piemēram, trīs vēlēšanu iecirkņi un viens no tiem atrodas pirmajā stāvā, bez sliekšņiem, vajadzētu darīt zināmu šo informāciju auditorijai, kam tā saistoša. Jāatceras, ka Saeimas vēlēšanās var balsot, atrodoties jebkurā Latvijas vietā, neatkarīgi no pieraksta. Apzinot mēs noskaidrosim, cik vēlēšanu iecirkņu valstī ir pieejami invalīdiem. Arī tas liks padomāt par iespējamiem pārveidojumiem. Ilūziju jau nav, Latvijā vēlēšanu norisei tiek izmantotas sabiedriskās telpas, kas kalpo ne vienu vien gadu desmitu.

— Vēlēšanu komisija strādā ļoti garas stundas, darbs sākas no agra rīta un reizēm ieilgst līdz nākamajam saullēktam. Tas ir nogurdinoši. Vai, jūsuprāt, nevajadzētu noteikt, piemēram, vecuma ierobežojumu vēlēšanu komisiju locekļiem?

— Darbs ir atbildīgs un nogurdinošs, noguris pēc tā jūtas ikviens. Tas ir normāli, ka ap krēslas laiku gados vecākiem cilvēkiem nāk snaudiens. Ir bijuši gadījumi, kad jāsāk skaitīt balsis, cilvēks to darīt nav spējīgs, viņš vienkārši no noguruma nereaģē pat tad, ja tiek nosaukts vārdā. Patiesībā es īsti nezinu, kā to panākt, taču varbūt tie cienījama vecuma cilvēki, kas ir gatavi kandidēt darbam vēlēšanu komisijās, sevi varētu pārbaudīt. Būtu vēlams, lai viņi vienu dienu dzertu tikai tēju, neko neēstu, lasītu visu laiku tikai avīzi. Tad vakarā, pulksten astoņos, paņemtu pārliekamo galda kalendāru, to izjauktu un lapiņas sabērtu kādā traukā, pēc tam tās vismaz divreiz pārskaitītu un sašķirotu pēc datumiem. Ja šis darbs ir veikts bez nervu stresa un citiem nepatīkamiem pārpratumiem, cilvēks var iet un pieteikties strādāt vēlēšanu komisijā, protams, ja viņš atbilst arī citām likumā noteiktajām prasībām. Tiem, kas grib vēlēšanās piedalīties kā novērotāji, es ieteiktu vismaz 16 stundas nosēdēt un netraucēti novērot, kā citi strādā.

— Saskaņā ar likumu pašvaldības sabiedrisko komisiju un arī vēlēšanu komisijas darbs Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanās, parakstu vākšanas kampaņās tiek atalgots no valsts budžeta, pašvaldību vēlēšanās — no pašvaldības naudas. Salīdzinājumā ar citām komisijām šī komisija strādā lielākoties attiecīgos periodos. Šobrīd komisijas, saņemot CVK rīkojumus, ir sākušas darbu, taču kā ir ar atalgojumu?

— Vēlēšanu komisija ir pašvaldības veidota, un šobrīd CVK nav saskārusies ar šādām darba samaksas problēmām. Jūs pareizi norādījāt, ka kampaņu starplaikos pašvaldības ne vienmēr grib par padarīto darbu komisijai maksāt. Rīgā vēlēšanu komisijai ir ierādītas ne tikai pastāvīgas telpas, arī komisijas vadītāju darbs tiek algots periodu starplaikos. Iespējams, ka nākotnē šāds ceļš būs ejams arī citām pašvaldībām. Tā jābūt — par padarīto darbu cilvēks saņem samaksu, par to nevienam īpaši neatgādinot un nelūdzoties. Domāju, tas attiecas arī uz tiem speciālistiem, kas vēlēšanu komisijai snieguši palīdzību kādu jautājumu risināšanā, piemēram, ekonomistam par izdevumu tāmes sastādīšanu. Es cenšos vēlēšanu komisijās nodarbināto cilvēku pašapziņu uzturēt pietiekami augstu, jo uzskatu, ka tajās strādā vieni no kārtīgākajiem cilvēkiem, kam netraucē ambīcijas. Cilvēki ar ambīcijām neiet strādāt komisijās, tie piesakās par deputātu kandidātiem.

— Vai tas nozīmē, ka CVK arī turpmāk centīsies stimulēt šo cilvēku darbu arī ar atalgojuma paaugstinājumu noteikto kategoriju ietvaros?

— Neliels darba algas palielinājums ir paredzēts jau uz šīm vēlēšanām. Pēc CVK iniciatīvas ir iesniegti grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”, lai bez minimālajiem darba piederumiem komisijai būtu arī normāli sadzīves apstākļi, piemēram, ēdināšana. Tas redzēts arī visās valstīs, kur man ir bijusi iespēja vērot vēlēšanu norisi.

— Kāda izskatās līdzšinējo vēlēšanu norise Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm?

— Man ir pamats uzskatīt, ka Latvijā vēlēšanu komisijas ir vienas no visprofesionālākajām un visstriktāk ievēro instrukcijas. Un nereti ārzemnieki, kam patīk mūs pamācīt, grēko paši. Tas norāda, ka vēlēšanu norise tiek pielīdzināta dalībai dziesmu svētkos — jā, bija labs pasākums, bet juridiski korekti visu izdarīt diemžēl nevar. Protams, ārzemēs komisiju darbam ir daudz lielāka uzticība, jo prātā neienāk, ka rezultāti varētu tikt falsificēti. Domāju, ka arī Latvijā attieksme pret vēlēšanām mainās pozitīvā virzienā. To norāda novērotāju skaita un zināšanu palielināšanās, cilvēki zina, kam pievērst uzmanību, uzlabojas arī komisijas un novērotāju savstarpējās attiecības.

— Vai pašreizējās vēlēšanu sistēmas ietvaros ir iespējama vēlēšanu rezultātu falsificēšana?

— Jāteic, ka balsu pirkšana ir viena lieta, bet rezultātu viltošana — cita. Es nezinu nevienu demokrātisku valsti, kurā vēlēšanās zaudējušais kandidāts uzskatītu, ka zaudējumu ir nācies piedzīvot tāpēc, ka viņš ir sliktāks, parasti gan viņa balsis ir “nozagtas vai pieskaitītas citam”. Skaļāk vai klusāk vaino visus iespējamos, izņemot sevi. Tiek minēta gan negodīga aģitācija, negodīgi iecirkņu balsu skaitītāji, aizdomīga vēlēšanu zīmju atrašanās papīrgrozā ārpus iecirkņa durvīm. Taču šie apgalvojumi ir vēlēšanu organizācijas un balsu skaitīšanas sistēmas nepārzināšana. Reāli rezultātu falsificēšana nav iespējama ne skaitīšanas brīdī, ne pēc tam.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore