Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

Izdarīt likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt pirmajā nodaļā termina “Izbraukšanas rīkojums” skaidrojumā un 5.pantā vārdus “Iekšlietu ministrijas”.

2. Papildināt 7.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) personām, kurām saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība.”

3. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, ja saņemta uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza un ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks valsts akreditētā izglītības iestādē);

2) komercdarbību (uzņēmējdarbību);

3) palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kāds nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Laulības izsludināšana (Civillikuma 40.pants) pati par sevi nevar būt par pamatu tam, lai ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturētos Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā vai saņemtu uzturēšanās atļauju.”

4. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) uz laiku, uz kādu piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likumu.”

5. Izteikt 23.² pantu šādā redakcijā:

“23.² pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar Patvēruma likumu ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss.”

6. Papildināt likumu ar 23.³ pantu šādā redakcijā:

“23.³ pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar Repatriācijas likumu ir piešķirts repatrianta statuss.”

7. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“15) ir zaudējusi bēgļa statusu vai alternatīvo statusu vai tai ir atņemts šis statuss;

16) sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu repatrianta statusa iegūšanai un uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.”

8. Izteikt 37.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 11.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 24.aprīlī