Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”	Foto: Juris Krūmiņš	Foto: A.F.I.
Vakar, 23.aprīlī, oficiālās vizītes laikā: Norvēģijas Karalistes ārlietu ministrs Jans Petersens un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš (attēlā pa kreisi); Norvēģijas vēstnieks Latvijā Jans Vesels Hegs, Jans Petersens un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (vidējā attēlā); Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Norvēģijas ārlietu ministrs Jans Petersens (attēlā pa labi)

Pie ārlietu ministra

Vakar, 23.aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Norvēģijas ārlietu ministru Janu Petersenu, kurš uzturas oficiālā vizītē Latvijā. Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Norvēģijas divpusējās sadarbības attīstība, kā arī ES un NATO paplašināšanās jautājumi.

Apspriežot sadarbību, abas puses raksturoja bilaterālās attiecības kā patiesi lieliskas. I.Bērziņš īpaši uzsvēra Norvēģijas aktīvo līdzdalību un nepieciešamību turpināt dažādu projektu realizāciju, piemēram, Lauku attīstības studiju un pētījumu centra izveidošana Jelgavā, sadarbojoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Norvēģijas Lauksaimniecības universitātei. Ministrs arī atzīmēja būtisko Norvēģijas atbalstu līdzsvarotai Latvijas reģionu attīstībai (līdzdalība reģionālo Vidzemes un Ventspils augstskolu veidošanā, industriālā parka izveide Ogrē). Abi ministri, uzsverot Latvijas un Norvēģijas ekonomiskās sadarbības dinamiku, norādīja uz plašo potenciālu tirdzniecības tālākai attīstībai. I.Bērziņš atzinīgi novērtēja sadarbības veidošanos ar Norvēģiju aizsardzības, tieslietu un iekšlietu, kā arī izglītības un kultūras jomā.

Runājot par Latvijas integrāciju ES un NATO, I.Bērziņš augstu novērtēja Norvēģijas atbalstu šo Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanai. Ministrs informēja J.Petersenu par Latvijas integrācijas gaitu ES, atzīmējot Latvijas gatavību pabeigt iestāšanās sarunas līdz šī gada beigām, lai 2004. gadā varētu kļūt par ES dalībvalsti. Pārrunāta arī sabiedrības attieksme pret ES integrāciju.

Apspriežot NATO paplašināšanās jautājumu, J.Petersens atkārtoti uzsvēra Norvēģijas atbalstu Latvijas dalībai NATO. Sarunas gaitā uzmanība tika pievērsta alianses paplašināšanās scenārijiem. I.Bērziņš no savas puses informēja par Latvijas sagatavošanās procesa virzību dalībai NATO. NATO paplašināšanās kontekstā skarta NATO attiecību veidošanās ar Krieviju. Gan I.Bērziņš, gan J.Petersens pauda atbalstu NATO un Krievijas sadarbības veicināšanai. I.Bērziņš arī norādīja, ka Latvija pēc pievienošanās aliansei aktīvi iesaistīsies šīs sadarbības veidošanā.

Sarunas nobeigumā I.Bērziņš ielūdza J.Petersenu apmeklēt Viļņas desmitnieka sanāksmi Rīgā šovasar, jūlijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 23. aprīlī, Rīgas pilī tikās ar Norvēģijas ārlietu ministru Janu Petersenu, kurš sarunā pauda pilnīgu Norvēģijas atbalstu Latvijas centieniem iestāties ES, NATO. “Tas var šķist paradoksāli, ka Norvēģija, kas nav ES dalībvalsts, atbalsta kandidātvalstis, lai tās iestātos ES. Mēs uzskatām, ka paplašināta Eiropa tikai vairos stabilitāti Eiropas kontinentā,” sacīja ministrs. Prezidente atbildot sacīja, ka valsts dalība abās šajās organizācijās būtu kulminācija un sekmes tām pūlēm, kas vairāk nekā desmit gadus veltītas attīstībai. “Kaut vai likumdošanas jomā — Latvijas likumu saskaņošana ar ES likumu aktiem bija viens no tiem stimuliem, kas padarīja ātrāku mūsu vispārējo izaugsmi.”

Valsts prezidente pateicās par Norvēģijas aktīvo un daudzpusīgo atbalstu Latvijai aizsardzības, valsts valodas apmācības jomā, sakaru veidošanā starp abu valstu pašvaldībām. Īpaši augstu V.Vīķe–Freiberga novērtēja sadarbību izglītībā un kultūrā.

Abas puses vienojās par turpmāku tikpat aktīvu abu valstu dažāda līmeņa dialogu un savstarpēju atbalstu.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 23.aprīlī, pie Ārlietu ministrijas: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš (attēlā pa labi) sirsnīgi sveic savu Norvēģijas kolēģi Janu Petersenu Foto: Māris Kaprkalējs, “LV”

Vakar, 23.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Norvēģijas ārlietu ministru Janu Petersenu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanas procesu, kā arī Latvijas iekšpolitikas aktualitātes.

Norvēģijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka šī ir viņa pirmā vizīte mūsu valstī, un informēja par Norvēģijas parlamenta un Ārlietu ministrijas darbību. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedrs sacīja, ka Latvija augstu vērtē konstanto Norvēģijas atbalstu Latvijas integrācijai NATO. “Mūsu valstij ir svarīgs regulārais dialogs ar Norvēģiju Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jautājumos, jo tas dod iespēju diskutēt par aktualitātēm NATO paplašināšanas norisē un noteikt jomas, kurās nepieciešamas papildu aktivitātes,” teica R.Pīks. Norvēģijas ārlietu ministrs akcentēja, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko izskatīs Reikjavīkas sanāksmē, būs NATO un Krievijas attiecības. Viņš sacīja, ka ir svarīgi, lai tās būtu stabilas un konstruktīvas, un pamats tam ir NATO akceptētās vērtības — demokrātiska sabiedrība, tirgus ekonomika, personiskās tiesības un brīvības, un citas.

Ministrs arī uzsvēra, ka Norvēģija, nebūdama Eiropas Savienības dalībvalsts, respektē un atbalsta Latvijas integrāciju Eiropā, un interesējās par iespējamajām izmaiņām mūsu valsts vēlēšanu likumdošanā. Saeimas priekšsēdētāja biedrs atbildēja, ka vēlēšanu likumu grozījumi cieši saistīti ar valsts valodas jautājumu, tādēļ valdībai un parlamentam jārod risinājums, kas izlīdzsvarotu abas vajadzības — nostiprinātu valsts valodas statusu un panāktu vēlēšanu likumu atbilstību demokrātijas standartiem. “Valodas jautājums Latvijai ir ļoti sensibls — nevar aizmirst arī ilgo rusifikācijas periodu, kas apdraudējis latviešu valodas stāvokli. Turklāt valoda ir arī sabiedrības integrācijas instruments, jo krievvalodīgie dod priekšroku problēmu risināšanai savas kopienas ietvaros,” skaidroja R.Pīks.

Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka būtisks priekšnoteikums Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību intensificēšanai ir pirmdien, 22. aprīlī, parakstītais abu valstu starpvaldību līgums par savstarpējo palīdzību muitas lietās.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Vakar, 23. aprīlī, notika Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes ārlietu ministru Induļa Bērziņa un Jana Petersena preses konference. To ievadīja Indulis Bērziņš, uzsverot, ka Norvēģija Latvijai ir ļoti būtiska partnere.

“Mūsu valstu divpusējās attiecības, kas ir labas, Latvijai ir ļoti būtiskas,” uzsvēra I. Bērziņš, piebilstot, ka paši aktuālākie jautājumi Latvijai, tāpat kā visām trim Baltijas valstīm, šobrīd ir virzība uz Eiropas Savienību (ES) un NATO. Šie jautājumi arī bijuši abu ministru sarunas centrā. “NATO dalībvalstis Eiropas ziemeļos pašas pirmās izteica ļoti stingru atbalstu Baltijas valstu dalībai NATO, un šajā virzībā tās mūs atbalsta joprojām,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Norvēģijas ārlietu ministrs J.Petersens pauda viedokli, ka viņa tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām bijušas ļoti produktīvas. Viņš arī apliecināja Norvēģijas negrozāmo atbalstu NATO paplašināšanai, uzņemot Baltijas valstis. J.Petersens uzsvēra arī Norvēģijas ciešo sadarbību ar ES. Kaut Norvēģija pati nav ES dalībvalsts, tā pilnībā atbalsta šīs organizācijas paplašināšanos, ko uzskata par nozīmīgu priekšnoteikumu stabilitātei Eiropā. Norvēģiju ar ES vieno brīvās ekonomiskās zonas līgums un Šengenas līgums. “Visticamāk, ka Latvija ES iestāsies agrāk nekā Norvēģija, tāpēc mūsu valsts atbalsta Latviju virzībā uz abiem jūsu ārpolitikas mērķiem — ES un NATO,” uzsvēra J.Petersens. Viņš arī uzsvēra, ka NATO dalībvalstis vieno līdzīgas vērtības un ka arī no šī viedokļa Baltijas valstis varētu dot būtisku ieguldījumu NATO tālākajā attīstībā.

“LV” jautājums: — Vai Norvēģijas sabiedriskās domas attieksmē pret ES pēdējā laikā ir notikusi kāda attīstība, un kāda tā ir?

J.Petersens: — Šādus pētījumus izdarījušas vairākas sabiedriskās domas izpētes institūcijas. Vairums pētījumu rāda pārsvarā negatīvu norvēģu attieksmi pret dalību ES, taču daži pētījumi parādījuši arī pozitīvu attieksmi. Kopumā tomēr var secināt, ka lielākā daļa norvēģu pret ES pagaidām izturas piesardzīgi. Protams, šī attieksme ar laiku varētu mainīties. Dažāda ir arī politisko partiju attieksme pret Norvēģijas eventuālu iestāšanos ES, taču pagaidām arī tā pārsvarā ir negatīva. Es pats kā Konservatīvās partijas vadītājs varu teikt, ka savā partijā mēs esam apsprieduši iespēju Norvēģijai iestāties ES, taču nedomājam, ka šobrīd jautājums par to būtu vēlreiz virzāms uz referendumu. Šo procesu varētu virzīt, ja pozitīva attieksme pret iestāšanos ES būtu arī vairumam citu politisko partiju. Nebūtu gudri šobrīd atkal izvirzīt iestāšanās jautājumu uz referendumu un atkal zaudēt. Jo, kā zināms, norvēģi jau divas reizes referendumā ir nobalsojuši pret iestāšanos ES. Es zinu, ka Latvijā daži eiroskeptiķi Norvēģijas piemēru min kā argumentu pret jūsu valsts iestāšanos ES, taču tas, protams, ir aplam. Norvēģijas attiecības ar ES ir izņēmums, un šādu stāvokli mums nodrošina divi faktori. Pirmkārt, Norvēģijas bagātīgie dabas resursi, vispirms jau nafta un dabasgāze. Otrkārt, Norvēģija jau sen ar ES ir noslēgusi divus ļoti svarīgus līgumus, kas mums arī bez dalībvalsts statusa ļauj iekļūt ES tirgū. Taču mūsu īpašās attiecības ar ES nav uzskatāmas par Eiropas arhitektūras elementu. Un ar Norvēģijas piemēru nekādi nevajadzētu aizrauties ES kandidātvalstīs. Es vēlreiz uzsveru, ka mūsu attiecības ar ES ir izņēmums un nekādā ziņā neder par modeli citām valstīm.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors