Vakar, 23. aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti grozījumi noteikumos “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.

Grozījums paredz, ka pēc augstskolas beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, ja kredīta ņēmējs paralēli studijām augstskolā vai arī pēc augstskolas beigšanas ir sekmīgi apguvis virsnieka pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ieguvis leitnanta dienesta pakāpi un noslēdzis līgumu par profesionālo militāro dienestu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

Kredīta ņēmējam, kurš pēc augstskolas beigšanas un leitnanta dienesta pakāpes iegūšanas tiek ieskaitīts un atrodas militārā dienesta rezervē, studējošā kredītu dzēš desmit gadu laikā, par katru pilnu gadu dzēšot 10 procentus no kopējās kredīta summas.

Informāciju kredītiestādēm un Studiju fondam par kredīta ņēmējiem, kuriem kredīts tiek dzēsts no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, sniedz Aizsardzības ministrija. Kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus Aizsardzības ministrija ieskaita kredītiestādes kontā.

Akceptēts grozījums noteikumos “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts””.

Grozījums paredz, ka kredīta ņēmējam pēc augstskolas beigšanas kredītu dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, ja kredīta ņēmējs paralēli studijām augstskolā vai pēc augstskolas beigšanas ir sekmīgi apguvis virsnieka pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ieguvis leitnanta dienesta pakāpi un noslēdzis līgumu par profesionālo militāro dienestu uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

Kredīta ņēmējam, kurš pēc augstskolas beigšanas un leitnanta dienesta pakāpes iegūšanas tiek ieskaitīts un atrodas militārā dienesta rezervē, kredītu dzēš septiņu gadu laikā, par katru gadu dzēšot kredīta summas daļu saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu. Aizsardzības ministrija rakstiski informē kredīta ņēmēju par kredīta dzēšanu, kā arī iesniedz kredītiestādē un Studiju fondā to kredīta ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiek dzēsts no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kredīta dzēšanai nepieciešamos līdzekļus Aizsardzības ministrija pārskaita Valsts kases kontā aizņēmuma no valsts budžeta dzēšanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Grozījums paredz noteikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) oficiālā un saīsinātā nosaukuma (firmas) izvēles tiesiskus ierobežojumus, nosakot, ka uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā nedrīkst ietvert valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī citas ziņas, kas varētu maldināt par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām. Tādējādi likumprojekts saskaņots arī ar Komerclikuma 29.panta noteikumiem, nodrošinot vienotas prasības nosaukumu veidošanā gan Uzņēmumu reģistrā reģistrējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), gan Komercreģistrā ierakstāmajiem komersantiem.

Akceptēti noteikumi “Par trokšņu emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām”, kuri nosaka būtiskās prasības trokšņa emisijai ārpus telpām izmantojamo iekārtu ražošanai, marķēšanai un atbilstības novērtēšanai, kā arī nosaka tirgus uzraudzības kārtību.

Noteikts, ka šie noteikumi attiecas uz minēto noteikumu pielikumā minētajām iekārtām, kuras atbilst šādiem nosacījumiem: ir pašgājējas un tās var pārvietot; neatkarīgi no to dzinējelementiem (arī bez mehāniskās piedziņas) saskaņā ar to tipu ir paredzētas lietošanai ārpus telpām tuvinātā brīvā lauka vidē; palielina troksni apkārtējā vidē; piedāvātas tirgū vai nodotas ekspluatācijā kā vienots agregāts, kas paredzēts lietošanai noteiktam mērķim; nav paredzētas preču vai cilvēku pārvadāšanai, izmantojot autoceļus, dzelzceļus, gaisa līnijas vai ūdensceļus; nav paredzētas un izgatavotas militāriem mērķiem vai policijas, kā arī glābšanas dienestu vajadzībām; netiek piedāvātas tirgū vai nodotas ekspluatācijā kā uzkabes un papildiekārtas bez autonomas mehāniskās piedziņas, izņemot rokas betona drupinātājus, cērtes un hidrauliskos veserus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots līdz 2003. gada 1. janvārim publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. maija direktīvas 2000/14/EC “Par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju no brīvā dabā izmantojamām iekārtām” tulkojumu latviešu valodā.

Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uzdots sagatavot informāciju par uzraudzības veikšanai nepieciešamo finansējumu.

Akceptēti noteikumi “Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība”, kuri nosaka prasības, kas jāievēro, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, organizējot un veicot darbus ar metāla vai stiklšķiedras epoksīda materiāla cauruļvadiem, kuri pēc tehniskajiem parametriem (piemēram, diametrs, spiediens, temperatūra, transportējamā viela) atbilstoši normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem klasificējami kā III kategorijas cauruļvadi, kas paredzēti gāzes, šķidruma, tvaika (tīrā fāzē) vai minēto vielu maisījumu pārvadei un transportēšanai no vai uz būvēm un mehānismiem, kā arī maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtību.

Noteikumi neattiecas uz cauruļvadiem, kas atrodas viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijā un paredzēti vielu transportēšanai starp iekārtām vai kompleksiem, kas atrodas šī uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijā; apakšzemes cauruļvadiem, kas paredzēti tādu vielu transportēšanai, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem klasificējamas kā II grupas plūstošās vielas; cauruļvadiem, kuros tiek transportēta dabasgāze un kuros maksimāli pieļaujamais darba spiediens ir mazāks par 16 bāriem.

Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” šo noteikumu izpildei izstrādājamos, adaptējamos un piemērojamos standartus.

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei.

Labklājības ministrija iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu inspicēšanas institūciju pilnvarošanu maģistrālo cauruļvadu novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Akceptēti noteikumi “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”, kuri nosaka likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteikto apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību.

Noteikts, ka darbu un tam pielīdzinātos periodus līdz 1991.gada 1.janvārim neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas (bet ne agrāk kā no dienas, kad persona sasniegusi 15 gadu vecumu, izņemot apdrošināšanas periodu, kura laikā persona ir bijusi pakļauta politiskajām represijām vai piedalījusies nacionālajā pretošanās kustībā, pierāda, pamatojoties uz šajos noteikumos minētajiem dokumentiem) pielīdzina apdrošināšanas periodiem, kas balstīti uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un veido apdrošināšanas stāžu (izņemot lauksaimnieciska rakstura darbs zemnieku saimniecībā no 1989.gada 1.jūnija veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts ar dokumentiem, kas apliecina sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu par zemnieku, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras zemnieku saimniecībā strādājušas, pamatojoties uz darba līgumu; ar šajos noteikumos minēto dokumentu — personām, kuras zemnieku saimniecībā strādājušas, pamatojoties uz darba līgumu. Darba devēja (zemnieka) parakstam jābūt apstiprinātam ar tās padomju saimniecības direktora, kolhoza priekšsēdētāja vai izpildkomitejas atbildīgā darbinieka parakstu un zīmogu, kuras teritorijā atradās zemnieku saimniecība), lai noteiktu tiesības uz valsts pensiju, kuras radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Par darbu un tam pielīdzinātiem periodiem no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzskata periodus, kuros ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, izņemot laiku, kad persona atzīta par invalīdu un nestrādā, veido apdrošināšanas periodu no dienas, kad noteikta invaliditāte, vai no nākamās dienas, kas seko dienai, kad persona atlaista no darba, līdz invaliditātes pēdējai dienai vai dienai pirms darba uzsākšanas, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai; ja apdrošināšanas periods ir pierādīts, pamatojoties uz šajos noteikumos minēto dokumentu (sākot ar 1990.gada 4.maiju, derīgs ir Latvijas Republikā izsniegts dokuments).

Apdrošināšanas periodu apliecinošus dokumentus iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Aģentūra uzskaita atsevišķus apdrošināšanas periodus un aprēķina kopējo apdrošināšanas stāžu.

Akceptēti noteikumi “Putnu un inkubējamo olu aprites veterinārās prasības”, kuri nosaka veterinārās prasības gaļas un olu iegūšanai vai medījumu resursu atjaunošanai paredzēto putnu (vistu, tītaru, pērļu vistiņu, pīļu, zosu, paipalu, baložu, fazānu, irbju, strausu), kā arī no putniem iegūto inkubējamo olu apritei.

Noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests putnu audzēšanas un inkubējamo olu ieguves uzņēmumu iekļauj valsts uzraudzības objektu sarakstā un veic tā uzraudzību un kontroli.

Noteikts, ka inkubējamās olas un putnus atļauts izplatīt, ja: tos iegūst uzņēmumā, kas ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē; praktizējošs veterinārārsts pirms izplatīšanas putniem nav konstatējis saslimšanas klīniskās pazīmes; uzņēmums nav pakļauts normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību; pirms izplatīšanas putniem saskaņā ar valsts programmu par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu veikta vakcinācija vai infekcijas slimību diagnostiskie izmeklējumi un ir saņemti izmeklējumu rezultāti par putnu veselības stāvokli.

Putnu un inkubējamo olu tranzīta pārvadājumiem ir nepieciešams eksportētājvalsts kompetentas pilnvarotas institūcijas izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts, kurā ir norādīts kravas galamērķis. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors var aizliegt putnu vai inkubējamo olu tranzītu cauri Latvijai, ja eksportētājvalstī vai tranzītvalstī konstatētās infekcijas slimības rada šo slimību izplatības draudus Latvijā.

Putnu un inkubējamo olu ievešanai ir nepieciešams eksportētājvalsts izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts, kurš iepriekš apstiprināts Pārtikas un veterinārajā dienestā. Latvijā var ievest putnus, kuri: iegūti eksportētājvalstī vai tās administratīvajā teritorijā, kas ir oficiāli brīva no Ņūkāslas slimības un putnu gripas; iegūti kompetentas institūcijas atzītā uzņēmumā vai atradušies tajā ne mazāk kā sešas nedēļas līdz nosūtīšanai; iegūti uzņēmumā, kas nav pakļauts normatīvajos aktos noteiktajiem infekcijas slimību apkarošanas ierobežojumiem; transportēti atbilstoši eksportētājvalsts prasībām; nosūtīšanas dienā ir izmeklēti un atzīti par klīniski veseliem. Latvijā var ievest dezinficētas un marķētas inkubējamās olas, kuras ir iegūtas no putniem saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

Latvijā putnus vai inkubējamās olas atļauts ievest no valstīm, to administratīvajām teritorijām un uzņēmumiem, kuri ir iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta sarakstā. Sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valstīs, to administratīvajās teritorijās un uzņēmumos, kuri nav iekļauti sarakstā un vēlas eksportēt putnus un inkubējamās olas, Pārtikas un veterinārais dienests veic inspekciju saskaņā ar Starptautiskā epizootiju biroja un Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitārā un fitosanitārā līguma principiem. Izdevumus, kas saistīti ar inspicēšanu, sedz eksportētājvalsts.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēts rīkojums “Par SAPARD programmas uzraudzības komitejas izveidošanu”, kas paredz, saskaņā ar Daudzgadējā finansu līguma starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā B sadaļas 7.panta 1.punktu, izveidot SAPARD programmas uzraudzības komiteju.

Noteikts, ka minētās komitejas sastāvā ietilpst: Zemkopības ministrijas valsts sekretārs — uzraudzības komitejas priekšsēdētājs; Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks — uzraudzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks; Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamenta direktors; Eiropas integrācijas biroja Sektorpolitiku departamenta vecākais referents; Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības departamenta direktors; Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieks — nacionālā atbildīgā amatpersona; Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors; Finansu ministrijas Starptautiskās palīdzības koordinācijas departamenta direktors — nacionālā koordinatora ārvalstu finansu palīdzības jautājumos pilnvarots pārstāvis; Kultūras ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktors; Lauku atbalsta dienesta direktors; Latvijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs; Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra direktors; Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Piena grupas vadītājs; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Gaļas grupas vadītājs; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Laukaugu grupas vadītājs; Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks lauku attīstības jautājumos; Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors; Pašvaldību lietu pārvaldes direktors; Pārtikas un veterinārā dienesta direktors; Valsts Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks; Latvijas Zivrūpnieku savienības pārstāvis; Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras direktors; Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktors; Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos.

Akceptēts likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums”, kura mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas, dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas barības apriti.

Dzīvnieku barībai ir nozīmīga vieta pārtikas ķēdē. Lai saražotu labas kvalitātes dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, dzīvnieki jānodrošina ar augstas kvalitātes barību. Valstī jābūt noteiktām barības kvalitātes prasībām, jānodrošina ražošanas uzņēmumu kontrole un uzraudzība atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Latvijā nav sakārtota likumdošana dzīvnieku barības aprites jomā. Šobrīd dzīvnieku barības apriti Latvijā regulē Veterinārmedicīnas likums un Farmācijas likums, kā arī vairākas Zemkopības ministrijas un Valsts veterinārā dienesta izdotas instrukcijas. Abi likumi ir virspusēji attiecībā uz dzīvnieku barību, neparedz izdot Ministru kabineta noteikumus šajā jomā un tikai daļēji nosaka valsts uzraudzības un kontroles iestādes. Lai pilnībā sakārtotu likumdošanu dzīvnieku barības jomā, lielākā daļa Eiropas Savienības normatīvo dokumentu prasībām ir jāiestrādā Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējā situācijā valsts uzraudzības un kontroles iestādes nevar pilnvērtīgi veikt dzīvnieku barības aprites uzraudzību un kontroli, jo nav normatīvo dokumentu, kas to reglamentētu. Ne viena no prasībām nav noteikta Ministru kabineta līmenī, un dzīvnieku barības ražotājiem un izplatītājiem nav stingri noteiktas prasības. Tas apgrūtina centienus sakārtot ražošanu un sadarbības iespējas ar ārzemju partneriem.

Akceptētais likumprojekts attiecas uz visu veidu dzīvnieku barību un jebkuru barības apritē iesaistītu personu. Tas nosaka prasības barības apritē iesaistītajām personām, barības ievešanas un izvešanas kārtību un dzīvnieku barības aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtību.

Likums deleģē Ministru kabineta noteikumu izdošanu barības aprites jomā.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri”, kuri nosaka kārtību, kādā akreditē: vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas otrā vai trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei; izglītības iestādes, kuras īsteno šajos noteikumos minētās izglītības programmas un profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītības programmas; eksaminācijas centrus, kuros var kārtot centralizētos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus.

Programmu, izglītības iestādi vai eksaminācijas centru akreditē, pamatojoties uz izglītības iestādes vai eksaminācijas centra dibinātāja vai vadītāja iesniegumu vai arī tās ministrijas iesniegumu, kuras pārziņā ir izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs.

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”, pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentam Vilnim Baltiņam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas sporta attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Baltiņam pasniedz izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

Izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 28.decembra rīkojumā Nr.651 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijā”, no privatizācijai nododamo valsts nekustamo īpašumu saraksta svītroja 4 objektus: nekustamo īpašumu — divas administratīvās ēkas, mācību korpusu, siltumnīcu, katlumāju, nojumi, divas noliktavas, darbnīcu, šķūni, pagrabu un zemesgabalu 42154m2 platībā — Rīgā, Ezermalas ielā 24/26; nekustamo īpašumu — laboratoriju un zemesgabalu 1190m2 platībā — Rīgā, Ezermalas ielā 24/26; nekustamo īpašumu — divas garāžas, šķūni, noliktavu, administratīvo ēku, tualeti un zemesgabalu 23454m2 platībā Rīgā, Ezermalas ielā 24/26; nekustamo īpašumu — noliktavu un zemesgabalu 1754m2 platībā — Rīgā, Ezermalas ielā 24/26.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments