Latvija sveic Austrijas prezidentu

Šodien sākas Austrijas federālā prezidenta Tomasa Klestila valsts vizīte mūsu valstī

Tomass Klestils dzimis 1932. gadā Erdbergā pie Vīnes. Beidzis Vīnes universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultāti. 1957. gadā sācis strādāt Austrijas Federālās kancelejā. Kopš 1959. gada strādājis Austrijas pārstāvniecībā Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijā Parīzē. 1962. gadā iecelts par Austrijas vēstniecības atašeju Vašingtonā un 1969. gadā par Austrijas konsulu Losandželosā. 1978. gadā norīkots par Austrijas vēstnieku ANO Ņujorkā. No 1982. līdz 1987. gadam bijis Austrijas vēstnieks ASV. No 1987. gada Austrijas ārlietu ģenerālsekretārs. 1992. gada prezidenta vēlēšanās ieguvis 56,9 procentus balsu un tā paša gada 8. jūlijā sācis savu pirmo sešu gadu prezidentūru. 1998. gada 19. aprīļa vēlēšanās ieguvis 63,4 procentus balsu un 1998. gada 8. jūlijā sācis savu otro prezidentūru.

Rīgā Austrijas federālais prezidents Tomass Klestils un Margota Klestilas–Lofleres kundze ieradās jau vakar. Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notiks šorīt pulksten 10.15 pie Rīgas pils, kur augsto viesi sagaidīs Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Pēc tam atbilstoši protokolam notiks kopēja fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā Rīgas pils Ģerboņu zālē. Tad paredzēta abu valstu prezidentu saruna Zelta zālē, kā arī Latvijas un Austrijas delegāciju, pēc tam arī abu valstu prezidentu un delegāciju saruna, kā arī Vairas Vīķes–Freibergas un Tomasa Klestila preses īssaiets. No Rīgas pils Austrijas prezidents kopā ar Latvijas Valsts prezidenti dosies pie Brīvības pieminekļa, kur notiks ziedu nolikšanas ceremonija. Dienas vidū Tomass Klestils tiksies ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, bet vēlāk kopā ar Vairu Vīķi–Freibergu piedalīsies abu valstu biznesa foruma atklāšanā. Austrijas prezidents iepazīsies arī ar Latvijas okupācijas muzeja ekspozīciju. Pēcpusdienā Melngalvju namā notiks Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga rīkotās oficiālās pusdienas. Pēc tam Austrijas prezidents dosies uz Tallinu.

Margota Klestilas–Lofleres kundze pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas apmeklēs Centrālo bērnu slimnīcu un Latvijas Nacionālo operu, kā arī pastaigāsies pa Vecrīgu.

Austrija atzina Latvijas valsti un nodibināja diplomātiskās attiecības 1921.gada 17. februārī. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1992. gada 19. janvārī. Austrijas vēstniecību Rīgā 1997. gadā atklāja toreizējais Austrijas ārlietu ministrs Volfgangs Šisels, kas tagad ir Austrijas federālais kanclers. Kopš 2001. gada 27. marta Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī ir Volfgangs Jilli. Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Austrijas Republikā kopš 2000. gada 7. novembra ir Elita Kuzma. Latvijas goda konsuls Austrijā ir Mag. Dr. Karls Vindings, kurš rezidē Zalcburgā.

Sekmīgi attīstās Latvijas un Austrijas ekonomiskā sadarbība. Pērn Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Austriju sasniedza 52,5 miljonus ASV dolāru. Latvijas eksports uz Austriju bija 12 miljoni ASV dolāru (0,61 procents no Latvijas eksporta kopapjoma). Latvijas imports no Austrijas sasniedza 40,3 miljonus ASV dolāru (1,15 procenti no kopējā Latvijas importa apjoma). Galvenās Latvijas eksporta preces uz Austriju ir tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (54,38 procenti), kā arī koksne un tās izstrādājumi (30,75 procenti). Svarīgākās importa preces no Austrijas ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (31,70 procenti), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (13,99 procenti), metāli un to izstrādājumi (9,56 procenti), kā arī plastmasas izstrādājumi, kaučuks un gumija (7,67 procenti).

Pēc Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem, 2002. gada februārī Austrija ieņēma astoņpadsmito vietu lielāko investētājvalstu vidū (Latvijā ieguldīti 10 miljoni ASV dolāru). Latvijā reģistrēti astoņdesmit deviņi Austrijas un Latvijas kopuzņēmumi. Kopš 1998. gada Latvijā darbojas Austrijas Tirdzniecības birojs, kas veicina saimnieciskos kontaktus starp abu valstu uzņēmējiem. Nozīmīgs ekonomiskās sadarbības instruments ir regulāri notiekošās Austrijas tirdzniecības misijas Baltijas valstīs. Pēdējā Latvijā notika 2001. gada maijā, kad bija pārstāvēti vairāk nekā divdesmit Austrijas uzņēmumi.

Starp mūsu valstīm jau noslēgti vairāki līgumi: Nolīgums par ārējo tirdzniecību un ekonomiskajiem sakariem (spēkā kopš 1996. gada 1. februāra); Nolīgums par gaisa satiksmi (spēkā kopš 1992. gada 1. septembra); Līgums par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību (spēkā kopš 1996. gada 1. maija); Līgums par sadarbību starptautiskās organizētās noziedzības, starptautiskās nelegālās narkotiku tirdzniecības un starptautiskā terorisma apkarošanā (spēkā kopš 1997. gada 16. jūlija); Līgums par vīzu režīma atcelšanu (spēkā kopš 1999. gada 1. februāra) un Līgums par personu, kas nelegāli ieceļojušas vai uzturas, atpakaļuzņemšanu (spēkā kopš 2000. gada 1. septembra). Sagatavošanā ir Dubultnodokļu konvencija un Līgums par sadarbību policijas jomā.

Ievērojot Latvijas nākotnes dalību ES, mūsu valstij ļoti būtiska ir sadarbība ar Austriju iekšlietu jomā. Latvijas Iekšlietu ministrijas un Austrijas Federālās iekšlietu ministrijas, kā arī to pakļautībā esošo struktūrvienību sadarbība notiek 1997. gada 16. jūlijā Vīnē parakstītās starpresoru vienošanās “Par sadarbību starptautiskās organizētās noziedzības, starptautiskās nelegālās narkotiku tirdzniecības un starptautiskā terora apkarošanas jomā” ietvaros. Latvija ir gandarīta par Austrijas gatavību sniegt atbalstu Šengenas informācijas sistēmas izveidei mūsu valstī. Rit saskaņošanas darbs pie Latvijas un Austrijas starpvaldību līguma par sadarbību policijas jomā.

Savstarpēji ieinteresēta un padziļināta sadarbība izveidojusies izglītības nozarē. Latvijai nozīmīga ir Austrijas pieredze bilingvālajā apmācībā. Kā aktīva sadarbības forma veidojas Latvijā strādājošo vācu valodas skolotāju kvalifikācijas celšana Austrijā. Īpaši vērtīgs šāds sadarbības modelis ir skolotājiem, kas vācu valodu pasniedz skolās ārpus Rīgas.

Būtisks ir arī Austrijas vēstniecības ieguldījums kontaktu veicināšanā un projektu īstenošanā kultūrā. Sadarbībā ar Šveices vēstniecību pērn 13. septembrī Rīgā tika atklāta kopīga vācu valodā iznākušās literatūras bibliotēka. Notikušas vairākas mākslas un foto izstādes Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās. Ar bijušā Austrijas vēstnieka Antona Kozusnika gādību pērn maijā Latvijas Nacionālā opera kā dāvinājumu saņēma koncertflīģeli. 2001. gada rudenī Latvijai kopā ar pārējām Baltijas valstīm Skandināvijas kino dienu ietvaros bija iespēja Vīnē piedalīties Baltijas kino dienās. Grāca nākamgad būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tās plānotajos kultūras pasākumos aicināti piedalīties arī mūsu kori, vizuālās mākslas pārstāvji un mākslas zinātnieki.

Valsts prezidenta kancelejas preses dienesta paziņojumā valsts vizītes sakarā uzsvērts, ka “Latvijas Republikas un Austrijas Republikas divpusējās attiecības ir labas un to attīstībā vērojama augoša sadarbības dinamika. Sadarbība mērķtiecīgi tiek attīstīta, ievērojot Latvijas aktīvo integrācijas procesu Eiropas Savienības (ES) un Austrijas kā ES dalībvalsts pieredzi”. Latvija ir ieinteresēta sekmēt Austrijas sabiedrības informētību un atbalstu Latvijas ātrākai integrācijai ES, tādēļ ir gandarīta par Austrijas iniciēto Baltijas valstu prezentāciju “Baltijas valstis, Austrija un ES paplašināšanās” 2001. gada novembrī Vīnē. Latvija atzinīgi vērtē arī informēšanas iniciatīvu “Austrijas platforma”, kas veidota kā atklāts dialogs ar sabiedrību par ES paplašināšanās procesu. Aktīvi veidojas starpparlamentārie kontakti, īstenojot vizīšu apmaiņas un attīstot partiju kontaktus. Daudzi sadarbības projekti sekmīgi tiek īstenoti iekšlietu, aizsardzības, izglītības un kultūras jomā. Perspektīva sadarbība veidojas ar Austrijas federālajām zemēm Štīriju un Zalcburgu. Svarīgs impulss abu valstu attiecībās bija Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizīte Austrijā un Austrijas ārlietu ministres Dr. Benitas Ferero–Valdneres oficiālā vizīte Latvijā 2001. gadā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors