• Likuma grozījumi paredz pagarināt termiņu (no 7 gadiem uz 12 gadiem), kurā denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašniekam ir pienākums ierādīt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks grib izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu sakarā ar mājas kapitālremontu.

• Likuma grozījumi arī paredz ilgākā laika posmā noteikt maksimālo īres maksas apmēru par vienu kvadrātmetru īrētās platības, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma atjaunošanai.

Likuma grozījumi paredz, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzekļi par privatizējamo valsts un pašvaldības īpašumu un no valsts un pašvaldībām nopirkto zemi tiek dzēsti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šos sertifikātus dzēš institūcija, kas veic īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, tā atceļot jebkādus ierobežojumus privatizācijas sertifikātu izmantošanai.

• Likuma grozījumos atsauces uz spēku zaudējušā likuma “Par valsts civildienestu” pantiem aizstātas ar atsaucēm uz jaunā Valsts civildienesta likuma pantiem, kuri nosaka prokuroram un prokurora amata kandidātam izvirzāmās prasības un sociālās garantijas, kas ietvertas analoģiskajos jaunā likuma pantos.

• Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības prokuroram un prokurora amata kandidātam pēc Ģenerālprokuratūras ierosinājuma papildinātas ar specifiskām prasībām.

• Prokuroriem vairs nebūs tiesības uz dzīvokļa pabalstu, ģimenes piemaksu, piemaksu par svešvalodas prasmi un vienreizējo gada piemaksu.

• Precizēts Prokuratūras administratīvā direktora statuss.

• Paredzēts, ka likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.septembri.

• Likuma grozījumi paredz, ka arī Ministru prezidenta pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts pārvaldes iestādes ir valsts civildienestā.

• Ar šiem likuma grozījumiem tiek paplašināta Valsts civildienesta pārvaldes kompetence, nosakot, ka tā analizē ne tikai ierēdņu, bet visu valsts pārvaldes iestāžu personāla mācību vajadzības, attiecīgi tiek paplašinātas arī Valsts administrācijas skolas funkcijas.

• Likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas nolikumu.

• Likumprojekts paredz ierēdnim pienākumu pēc kvalifikācijas celšanas noteiktu laiku nostrādāt valsts civildienestā vai kādā citā valsts iestādē.

• Likumprojekts nosaka papildu iespēju ierēdnim tikt pārceltam uz citu iestādi ierēdņa amatā.

• Paredzēts, ka likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.septembri.

Grozījumi APK paredz administratīvo sodu par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta un nosaka, ka Militārā dienesta iesaukšanas centra vai tā teritoriālo struktūrvienību — valsts militārā dienesta pārvalžu — vadītāji uz vietas var izskatīt administratīvos pārkāpumus saistībā ar iesaukšanai pakļautās personas izvairīšanos no likumā paredzētajiem pienākumiem.

Konvencija atcels dokumentu legalizāciju starp ES dalībvalstīm un Latviju, kad tā kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti.

• Ratificējot statūtus, Latvijas Republika kļūs par Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsti.

• Starptautiskā krimināltiesa būs pastāvīga institūcija, kas būs tiesīga īstenot jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos, un tā būs papildinājums nacionālajai kriminālajai jurisdikcijai.

• Tiesai būs jurisdikcija pār šādiem noziegumiem: genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, kas izdarīti pēc statūtu spēkā stāšanās.

• Tiesa varēs īstenot savu jurisdikciju pār noziegumiem, kas izdarīti dalībvalsts teritorijā vai tos izdarījuši tās pilsoņi, ja dalībvalsts vai ANO Drošības padome informēs tiesas prokuroru par iespējami izdarītu tiesas jurisdikcijā esošu noziegumu vai tiesas prokurors pats ierosinās izmeklēšanu.

• Dalībvalstis pilnībā sadarbosies ar tiesu, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiesas jurisdikcijā esošajiem noziegumiem, tai skaitā izpildot lūgumus par aizdomās turētās personas apcietināšanu un nodošanu.