Kad mēģinājums pievērt Rīgas vārtus laimes meklētājiem cieta neveiksmi

Par migrācijas ierobežošanas 1957.–58. gada centieniem Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr.55, 11.04.2002.;

“LV” Nr.56, 12.04.2002.; “LV” Nr.58, 17.04.2002.

Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja Ē.Baumaņa priekšlikumi Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma sagatavošanai par pasu režīma nostiprināšanu

1958. gada 11. jūlijā

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram V.Lācim

Lai nostiprinātu pasu režīmu un Rīgas pilsētā no jauna ieradušos iedzīvotāju pierakstīšanu, uzskatām par nepieciešamu Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumā iekļaut sekojošo:

1. Visus pilsoņus, kuri no jauna ieradušies Rīgas pilsētā no citām pilsētām un lauku rajoniem un kuriem ir pamats pierakstīšanai, pierakstīt, ievērojot noteikto sanitāro normu uz katru ģimenes locekli, t.i., 9 m2 dzīvojamās mājās un 4,5 m2 kopmītnēs, neatkarīgi no viņu dzīvošanas vietas.

Personas, kuras ieradušās ārstēties, ciemos, uz īslaicīgiem kursiem un uz noteiktu darba laiku, obligāti pierakstīt uz laiku, nepagarinot tālāku pierakstīšanu, izņemot gadījumus, kad to nosaka nepieciešamība pagarināt ārstēšanās vai mācību laiku.

2. Augstāko un vidējo mācību iestāžu studentu, vidusskolu, fabriku un rūpnīcu apmācības skolu un arodskolu audzēkņu pierakstīšana tiek veikta, ja ir sanitārās normas — 4,5 m2 kopmītnēs, bet dzīvojamās mājās 9 m2 uz cilvēku.

3. Aizliegt pierakstīt Rīgas pilsētā:

a) dienesta dzīvojamā platībā, pagrabos un citās dzīvošanai nepiemērotās telpās, avārijas mājās un mājās, kuras ir paredzētas nojaukšanai, kā arī mājās, kuras atrodas pilsoņu personīgā īpašumā, taču kuras vēl nav pieņemtas ekspluatācijā;

b) ģimenes pilsoņus un ģimenes locekļus vieninieku kopmītnēs;

c) no jauna ieradušos pilsoņus mājās, kuras pilsoņiem pieder pēc personīgā īpašuma tiesībām, ja nav sanitārās normas, kuru aprēķināt, ņemot vērā mājas kopējo platību un cilvēku skaitu, kuri tajā dzīvo;

d) ģimenes locekļus, kuri ierodas pie personām, kuras dzīvo ar apakšīrnieku tiesībām;

e) aizgādņus un aizbildņus uz aizbilstamo platības, ja par to nav rajona izpildu komitejas speciāla lēmuma;

f) uz no jauna piešķirto dzīvojamo platību, ja no vecās dzīvojamās platības nebūs pārceltas visas personas, kuras ierakstītas vietējās padomes orderī par jaunas dzīvojamās platības saņemšanu;

g) mājsaimnieces, kuras no jauna ieradušās Rīgas pilsētā;

h) no Padomju armijas rezervē atvaļinātos kareivjus, seržantus un staršinas, kuri līdz iesaukšanai Padomju armijā nedzīvoja Rīgas pilsētā;

i) personas, kuras no jauna ieradušās Rīgas pilsētā, uz dzīvokļa īpašnieka dzīvojamo platību, kura sastāv no vienas istabas, neatkarīgi no tās platības, izņemot personas, kuras ir paredzētas “Nolikuma par pasēm” 22. pantā;

j) no jauna ieradušās personas, izņemot vasarniekus un kūrortu apmeklētājus Jūrmalas rajonā (Rīgas jūrmalā), vasarnīcu komunālajā un dzīvojamā fondā, kurš pieder pilsoņiem uz personīgā īpašuma tiesību pamata, izņemot gados vecos, darba nespējīgos vecākus bērnu dzīvojamā platībā, nepilngadīgos bērnus vecāku dzīvojamā platībā un dzīvesbiedrus uz viena viņa dzīvojamo platību;

k) personas, kuras atgriezušās no ieslodzījuma vietām, ja tām līdz tiesai nebija savas dzīvojamās platības, bet dzīvoja kā apakšīrnieki vai arī kopmītnēs.

4. Aizliegt uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītājiem pieņemt darbā personas:

a) kurām ir pasu ierobežojumi;

b) nav pierakstītas pilsētā (izņēmumu ar rajonu izpildu komiteju atļauju var taisīt personām, kuras ilgu laiku dzīvojušas piep ilsētām tuvu esošajās ciemu padomēs un kurām tur ir dzīvojamā platība);

c) piešķirt dzīvojamo platību kopmītnēs personām, kuras nestrādā šajā iestādē, uzņēmumā vai organizācijā, kā arī darbinieku ģimenes locekļiem, kuri dzīvo vieninieku kopmītnēs.

5. Aizliegt Latvijas PSR Ministru Padomes darbaspēka organizētās pieņemšanas Galvenajai pārvaldei, rūpniecības uzņēmumu, transporta un celtniecības organizāciju administrācijai iesaistīt darbā strādniekus un kalpotājus no citām vietām bez Rīgas pilsētas izpildu komitejas atļaujas.

6. Uz dzīvojamo platību, kura pieder uzņēmumiem un citām iestādēm, pilsoņu pierakstīšanu veikt uz vispārējiem pamatiem un tikai pēc orderiem, pēc noteiktas formas un piereģistrētiem rajona izpildu komitejās, ņemot vērā noteiktās sanitārās normas.

7. Uz dzīvojamo platību, kura pieder militārajam resoram, pierakstīšanu veikt tikai pēc orderiem, kurus izsniegusi Rīgas garnizona dzīvokļu ekspluatācijas daļa.

8. Militārpersonu ģimenes locekļus (virsnieku sastāva), kuras ieradušās uz viņu mācību vietu, pierakstīt tikai uz laiku, t.i., uz ģimenes galvas mācību laiku.

9. Speciālistus, kuri no jauna ieradušies Rīgas pilsētā, kā arī Rīgā mācības beigušos, pierakstīt tad, ja ir Latvijas PSR Tautas saimniecības padomes, Latvijas PSR ministriju un Latvijas PSR Ministru Padomes komiteju izsaukumus–ceļazīme, ar Rīgas pilsētas izpildu komitejas piekrišanu.

10. Uzdot Latvijas PSR iekšlietu ministram biedram Zujānam dot norādījumu ieslodzījuma vietu administrācijai nesūtīt uz dzīvošanu Rīgā atbrīvotās personas, kurām līdz arestam nebija noteiktas dzīvesvietas, nebija pierakstīti Rīgas pilsētā un Rīgas pilsētā nebija dzīvojamās platības.

11. Ieteikt Rīgas kara garnizona priekšniekam pastiprināt kontroli pār militārpersonu pasu režīma ievērošanu.

12. Uzdot Rīgas pilsētas rajonu izpildu komitejām un milicijas iestādēm:

a) pastiprināt cīņu ar pasu režīma pārkāpējiem. Pasu režīma ļaunprātīgus pārkāpējus saukt pie kriminālatbildības pēc KPFSR kriminālkodeksa 192.a panta un Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1957. gada 25. aprīļa dekrēta, bet vainīgos, kuri pieļāvuši Rīgā nepierakstīto dzīvošanu, saukt pie administratīvās atbildības;

b) pieņemt noteiktus mērus, lai atrastu un izraidītu no Rīgas pilsētas personas, kuras izvairās no sabiedriski derīga darba un piekopj parazīstisku dzīvesveidu;

c) nepieļaut pilsoņu dzīvošanu Rīgas pilsētā ne pēc savas pierakstīšanas vietas. Personas, kuras ir brīdinātas, bet kuras nepārtrauc dzīvot ne pēc savas pierakstīšanas vietas, saukt pie administratīvas atbildības pēc “Nolikuma par pasēm” 37. panta;

d) nepierakstīt namu pārvalžu, skolu, slimnīcu, bērnu iestāžu, sanatoriju un atpūtas namu darbiniekus uz dienesta platības bez rajonu izpildu komiteju atļaujas;

e) iesaistīt dzīvokļu celtniecībā pēc tautas celtnes metodes tikai tos pilsoņus, kuriem Rīgas pilsētā ir pastāvīgs pieraksts un kuri pilsētā dzīvo ilgu laiku;

f) pieprasīt no namu pārvaldēm, sētniekiem, kā arī no kopmītņu komandantiem pastiprināt darbu, lai uzturētu pasu režīmu, noskaidrotu personas, kuras dzīvo bez pierakstīšanās un savlaicīgi izrakstītu no mājasgrāmatām aizbraukušos un personas, kurām beidzies pagaidu pierakstīšanās termiņš.

13. Lūgt PSR Savienības Aizsardzības ministriju aizliegt karaspēka daļām nosūtīt uz dzīvošanu Rīgas pilsētā no padomju armijas atvaļinātās vai rezervē ieskaitītās personas, kuras līdz iesaukumam nav dzīvojušas Rīgas pilsētā.

14. Latvijas PSR prokuroram biedram Ļipinam pastiprināt uzraudzību pār pasu režīma ievērošanu Rīgas pilsētā, saukt pie atbildības amatpersonas un pilsoņus, kuri ļaunprātīgi pārkāpj pasu režīmu, un dot attiecīgus norādījumus rajonu prokuroriem.

Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs Ē.Baumanis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 1200.l., 226., 227., 228., 229., 230.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

biedram E.Berklavam

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja A.Čulīša 7. jūlija runas LKP CK 1959. gada 7.–8. jūlija VII slēgtajā plēnumā

(..) Īstenībā b. Berklavs konsekventi ieturēja līniju pret to, ka republikā (ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās) jebkādā veidā iebrauktu pilsoņi no pārējām republikām. (..)

(..) Paskatieties, kas iznāk. Rīgā nevienu neielaiž. Pavasarī rajonu izpildu komiteju priekšsēdētāju vietnieku apspriedē b. Berklavs paziņoja, ka jāslēdz vārti atbraucējiem republikas pakļautības pilsētās. Tātad uz Rīgu, galvaspilsētu, nedrīkst. Uz svarīgākajām republikas pilsētām nedrīkst, bet nesen CK pieņēma lēmumu (..), kurā rajonu komitejām uzlikts par pienākumu kopā ar milicijas orgāniem pārbaudīt, vai rajonos nav tādas personas, kas dzīvo un pierakstītas, pārkāpjot pasu režīma prasības, un veikt pasākumus, lai tās atgrieztos agrākajā dzīvesvietā. Iznāk, ka tagad partijas rajonu komitejām kopā ar miliciju jāpārbauda visā republikā (runa ir par kolhoziem), vai atbraucēji pareizi pierakstīti, ja nepareizi, sūtīt atpakaļ, nu, bet ja nebrauc, ko tad? Tātad piespiedu izsūtīšana no republikas? (..) Iznāk kaut kas līdzīgs ģenerālpārbaudei, vai iedzīvotāji, kurus nepieskaita pie vietējiem, republikas teritorijā dzīvo likumīgi. Iznāk, atlicis vairs tikai viens solis: pasludināt iebraukšanu ar vīzām un slēgt robežu. Manuprāt, te ir stipri pārsālīts, un tas jāizlabo. (..)

LVA, PA — 101. f., 22. apr., 15. l., 77., 78., 79. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka E.Berklava 7. jūlija runas LKP CK 1959. gada 7.–8. jūlija VII slēgtajā plēnumā

(..) Mani apsūdz, ka es, ar nolūku diskriminēt, nostādīt neizdevīgākā stāvoklī iedzīvotāju nelatviešu daļu, esot izdomājis un prasījis ierobežot pilsoņu pierakstīšanu Rīgā.

Pirmkārt, ne jau es to esmu izdomājis. Šādi ierobežojumi ir noteikti Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā un vairākās citās pilsētās daudz agrāk, nekā tas tika izdarīts Rīgā, bet tagad šādi ierobežojumi ir ieviesti visās vai gandrīz visās mūsu zemes lielajās pilsētās. Ja nedrīkst ierobežot pierakstīšanos, tad acīmredzot šā ierobežošana jāaizliedz visiem. Otrkārt, mēs saņēmām rakstisku lēmumu no PSRS Ministru Padomes, kurš deva mums tiesības noteikt šo ierobežošanu. Un, treškārt, paraudzīsimies, vai tiešām tā ir, ka mēs pēdējos gados neesot pierakstījuši nevienu, kas ieradies no citurienes, un kas ir tiem, kurus mēs esam pierakstījuši. Aplūkosim oficiālos faktus, kas attiecas uz pēdējos gados Rīgā pierakstītajiem. Visos pēckara gados Rīgā ieradušies gandrīz 700 000 cilvēku un pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums mehāniskās pārvietošanās rezultātā šajos gados sasniedz 310 600 cilvēku. 1958. gadā vien mēs esam pierakstījuši Rīgā 28 000 cilvēku, no kuiem 10 500 ir latvieši un 17 500 — pārējie. Šā gada 5 mēnešos Rīgā pierakstīti gandrīz 8500 cilvēku, kuru vidū latviešu ir nepilni 3000. Pagājušā gada 5 mēnešos Rīgā komunālajos un privātā īpašumā esošajos dzīvokļos vien tika pierakstīti 514 karavīri, bet 1959. gada 5 mēnešos pierakstīts par 140 cilvēkiem vairāk. Sakiet, lūdzami, kā gan pēc tam var apgalvot, ka Berklavs izdomājis pierakstīšanās ierobežošanu, lai kaitētu pilsoņu nelatviešu daļas interesēm.

Lūdzu padomāt par to, kāds šodien būtu stāvoklis mūsu Rīgas komunālo un sadzīves pakalpojumu dienestā, ja mēs būtu pierakstījuši Rīgā visus 200 000 pilsoņus, kuri 1959. un 1958. gadā lūdza pierakstu milicijas orgānos. (..)

Tika sacīts, ka iedzīvotāju nelatviešu daļas diskriminācija notikusi arī dzīvojamās platības sadalē un orderu izsniegšanā. Fakti drīzāk liecina par pretējo. Lūk, oficiālie dati.

1958. gadā un šā gada piecos mēnešos dzīvojamo platību Rīgā saņēma 3355 ģimenes, to skaitā 1089 latviešu ģimenes, tas ir mazāk par vienu trešdaļu. Tāda ir patiesība. Kas pateiks, kā nosaukt atsevišķu personu centienus par katru cenu sagrozīt patieso ainu, pierādīt, ka tiekot darīts pāri krieviem vai citiem nelatviešu tautības cilvēkiem. (..)

LVA, PA — 101. f., 22. apr., 15. l., 32., 33. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par kļūdu izlabošanu piloņu pierakstīšanas lietā Rīgas pilsētā

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr. 37–28

Rīga

1959. gada 15. jūlijā

Par pieļauto kļūdu izlabošanu pilsoņu pierakstīšanas lietā Rīgas pilsētā

Latvijas PSR Ministru Padome ar 1958. gada 30. jūlija lēmumu Nr. 376–41s, pārkāpjot “Nolikumu par pasēm”, kurš apstiprināts ar PSRS Ministru Padomes 1953. gada 21. oktobra lēmumu Nr. 2006–1124s, nepareizi aizliedza pastāvīgo pierakstīšanos pilsoņiem, kuri Rīgas pilsētā ierodas no citām vietām. Latvijas PSR Ministru Padomes aparāts savlaicīgi nepārbaudīja Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmumu likumību jautājumos par “Nolikuma par pasēm” piemērošanu, kā rezultātā Rīgas pilsētas izpildu komiteja 1956. gada 20. jūnija lēmumā Nr. 260; 1957. gada 30. janvāra [lēmumā] Nr. 54; 958. gada 20. augusta [lēmumā] Nr. 490 un 1959. gada 8. aprīļa [lēmumā] Nr. 225 pieļāva rupjas kļūdas pilsoņu pierakstīšanas lietā un sociālistiskās likumdošanas pārkāpumus par darbu

Ar augstākminētajiem Rīgas pilsētas izpildu komitejas lēmumiem Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonā aizliegta personu pierakstīšana dzīvojamās mājās, kuras pieder pilsoņiem uz personīgā īpašuma tiesību pamata, bet citos pilsētas rajonos pilsoņiem, kuri dzīvo kā apakšīrnieki, atļauta tikai pagaidu pierakstīšana. Aizliegts pieņemt darbā personas, kurām ir pagaidu pierakstīšana. Aizliegts piešķirt zemes gabalus individuālajai celtniecībai un iesaistīt dzīvokļu celtniecībā ar tautas celtnes metodi strādniekus un kalpotājus, kuri dzīvo citos Rīgas pilsētas rajonos. Apmainot dzīvokļus, pierakstīšana tika atļauta tikai tajos gadījumos, kad uz vienu cilvēku iznāca ne mazāk par 9 m2 dzīvojamās platības. Aizliegts pieņemt darbā Rīgas pilsētas uzņēmumos un iestādēs pilsoņus no piepilsētas rajoniem, kuri šajos rajonos dzīvo mazāk par 3 gadiem.

Rīgas pislētas izpildu komiteja, pretēji likumdošanai par uzņēmumu un organizāciju vadītāju iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, uzdeva rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām stingri sodīt minētos vadītājus, līdz pat noņemšanai no darba par pilsētas izpildu komitejas lēmumu par pasu režīmu pārkāpšanu.

Lai izlabotu pieļautās kļūdas pilsoņu pierakstīšanas lietā un nodrošinātu “Nolikuma par pasēm” nelokāmu īstenošanu dzīvē, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Atcelt kā nepareizus un pretrunā ar “Nolikumu par pasēm”:

Latvijas PSR Ministru Padomes 1953. gada 18. novembra lēmuma Nr. 1187s “Par pasākumiem pilsoņu pierakstīšanā Latvijas PSR pilsētās un apdzīvotajos punktos” 1. punktu;

Latvijas PSR Ministru Padomes 1958. gada 30. jūlija lēmumu “Par piloņu pierakstīšanas ierobežošanu, kuri Rīgas pilsētā ierodas no citām vietām”.

2. Uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai desmit dienu laikā pārskatīt un atcelt augstāk minētos izpildu komitejas lēmumus kā nelikumīgus.

3. Uzdot Latvijas PSR ministrijām un resoriem, pilsētu (republikānikās pakļautības pilsētu) un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām, pieņemot darbā strādniekus un kalpotājus un pierakstot pilsoņus, stingri vadīties no “Nolikuma par pasem” un Instrukcijas par kārtību, kādā piemērojams nolikums par pasēm, kura apstiprināta ar PSRS iekšlietu ministra 1954. gada 24. prīļa pavēli Nr. 0240.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdetājs V.Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks V.Krastiņš

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1253. l., 121., 122., 123. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Es esmu “par” pieļauto likuma pārkāpumu un mūsu lēmumu nosodīšanu, es esmu “par” MP lēmuma 1. punkta izmainīšanu, taču es esmu “pret” jebkādu ierobežojumu atcelšanu, ko radīs šis lēmums.

E.Berklavs