Vakar, 24.aprīlī, Rīgas pilī: Margota Klestilas–Lofleres kundze, Austrijas Republikas federālais prezidents Tomass Klestils, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freiberga kungs oto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 24. aprīlī, Rīgas pilī uzņēma Austrijas federālo prezidentu Tomasu Klestilu, kurš ieradies Latvijā oficiālā darba vizītē.

Tikšanās laikā apspriesti divpusējo attiecību jautājumi. Abu valstu prezidenti atzīmēja, ka pirmā Austrijas prezidenta vizīte abu valstu diplomātisko attiecību vēsturē ir zīme, kas norāda uz jaunu lappusi Latvijas un Austrijas sadarbībā. V.Vīķe–Freiberga un T.Klestils secināja, ka pēdējos divos gados saimnieciskie sakari starp valstīm ir būtiski paplašinājušies, notikušas Austrijas tirdzniecības dienas, vakar risinājās Latvijas un Austrijas uzņēmēju forums. T.Klestils pauda savas valsts ieinteresētību veidot ciešāku ekonomisko sadarbību, par ko liecina nopietnā uzņēmēju delegācija, kas vizītē pavada prezidentu. Abu valstu vadītāji pauda cerību, ka tuvākajā laikā tiks saskaņota parakstīšanai konvencija par dubulto nodokļu neuzlikšanu, kas būtu labs stimuls saimniecisko kontaktu padziļināšanai.

T.Klestils apstiprināja Austrijas vēlmi izvērst sadarbību iekšlietu, vides, transporta nozarē. Prezidente pateicās Austrijai par labo sadarbību izglītībā, tajā skaitā par Latvijas diplomātu izglītošanu Austrijas Diplomātijas akadēmijā.

Austrijas prezidents pauda pārliecību, ka Latvijai iespējami drīz jākļūst par ES dalībvalsti. Viņš arī izteica cerību, ka Latvija šogad noslēgs iestāšanās sarunas un 2004.gadā kļūs par ES valsti. “Austrija kā neliela Eiropas valsts ir ieinteresēta attiecību paplašināšanā ar citām nelielām Eiropas valstīm, un mēs Latviju saredzam jau kā partneri Eiropā,” sacīja T.Klestils. Arī V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvijai ir aktuāla interese par mazo Eiropas valstu savstarpējo solidaritāti. Abi prezidenti vienojās, ka Austrija dalīsies pieredzē ar Latviju par ES pirmsiestāšanās procesu un situāciju dalībvalsts statusā. V.Vīķe–Freiberga un T.Klestils bija vienisprātis par atklātā Eiropas Konventa nozīmību jaunās Eiropas veidošanā.

V.Vīķe–Freiberga un T.Klestils uzsvēra sabiedrības informēšanas nozīmi par ES jautājumiem. Austrijas prezidents pauda gatavību dalīties savas valsts pieredzē par sabiedrības informēšanas pieredzi, atzīmējot, ka Austrija ir lepna par sava 1995.gada referenduma vēsturiskajiem rezultātiem, kurā ap 65 % pilsoņu balsoja par pievienošanos ES.

Akcentēta arī reģionālās sadarbības aktualitāte paplašinātajā Eiropā. T.Klestils informēja par Viduseiropas reģiona iniciatīvām, to skaitā ir arī regulāras 16 reģiona valstu vadītāju tikšanās. V.Vīķe–Freiberga atzinīgi novērtēja Zalcburgas ekonomikas foruma darbību — vienu no T.Klestila iniciētajām sava reģiona izpausmēm, kas ļāvusi arī Latvijai veidot ciešākus kontaktus ar šo Eiropas reģionu.

Austrijas prezidents apliecināja izpratni par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm, valsts integrāciju NATO. T.Klestils pauda atbalstu ES un NATO sadarbības izvēršanai drošības, aizsardzības un ārlietu politikā.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Foto: Juris Krūmiņš Valsts prezidente, uzrunājot Austrijas un Latvijas oficiālos pārstāvjus. Melngalvju namā 24.04.2002.

Uzruna par godu Austrijas Republikas federālā prezidenta Tomasa Klestila oficiālajai darba vizītei Latvijā Melngalvju namā 2002. gada 24. aprīlī

Augsti godātais federālā prezidenta kungs! Ļoti cienītā Klestilas–Lofleres kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks sveikt šodien jūs un jūsu kundzi Latvijā mūsu starpvalstu attiecībām vēsturiskā vizītē. Kopš Latvijas Republikas dibināšanas 1918.gadā šis ir pirmais tik augsta ranga Austrijas amatpersonas apmeklējums. Šajā svinīgajā dienā vēlos uzsvērt, ka gan padomju okupācijas gados, gan laika posmā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pastāvīgi esam jutuši Austrijas atbalstu mūsu valsts neatkarībai, demokrātijas procesa un labklājības stiprināšanai. Ar gandarījumu varu teikt, ka vizīte ir apliecinājums mūsu valstu attiecību intensitātei un augstajai kvalitātei.

Federālā prezidenta kungs!

Eiropas spēks ir dažādībā. Katra tās valsts un tauta ir neizsmeļams bagātības, izdomas un talantu avots. Tomēr Austrijai ir sevišķa loma Eiropas civilizācijas vēsturē. Gadsimtiem ilgi Austrija ir atradusies Eiropas krustcelēs, vienojot dažādas kontinenta daļas, dažādas kultūras un valodas. Vīne ir viena no Eiropas pilsētām, kas visā pilnībā iemieso šo simbolismu. Šodien, pateicoties Eiropas integrācijas procesam, Austrija no jauna gūst vienojošu lomu: vispirms jau kā saistošais posms Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā. Latvija novērtē jūsu personisko devumu — Viduseiropas iniciatīvas ideju sekmēt Eiropas labklājības un ātrākas integrācijas procesu. Esam gandarīti, ka jūsu iniciētais ikgadējais Zalcburgas Eiropas ekonomikas forums arī Latvijai devis lielisku iespēju rast ciešāku saiti ar Viduseiropu un ir papildu instruments mūsu iesaistē reģionā kopējās aktivitātēs. Esmu patiesi priecīga, ka mūsu nākamā tikšanās pēc Eiropas ekonomikas foruma Zalcburgā pagājušajā gadā noris tieši Rīgā.

2002. gads ir liktenīgs Latvijas attiecībām ar Eiropas Savienību. Uzsākot sarunas vēlāk nekā citas kandidātvalstis, Latvija pakāpeniski kļuvusi par vienu no veiksmīgākajām kandidātēm iestāšanās procesā. Esam gandarīti par Eiropas Konventa atklāšanu un iespēju ņemt dalību diskusijās par mūsu kontinenta nākotnes veidolu. Mūsu mērķis ir jau 2004. gadā piedalīties lielākajā no Savienības paplašināšanās kārtām tās vēsturē. Austrija ne tikai ir atbalstījusi kandidātvalstīm labvēlīgus risinājumus sarunu procesā, bet arī konkrēti palīdzējusi Latvijai, atbalstot politiski un nodrošinot iespējas mūsu diplomātiem un ES politikas ekspertiem mācīties no Austrijas pieredzes. Austrija atbalstījusi Latvijas nākotnei nozīmīgos sabiedrības sociālās un nacionālās integrācijas procesus. Ar lietišķo un profesionālo Austrijas EDSO prezidentūru tika pavērts ceļš EDSO misijas veiksmīgam noslēgumam Latvijā. Mēs esam gatavi turpināt aizsākto darbu, apliecinot Latvijas vēlmi darboties sabiedrības integrācijas turpmākai sekmīgai īstenošanai mūsu valstī.

Pēdējā desmitgade Eiropā un pasaulē bijis strauju pārmaiņu un attīstības laiks. Latvija un Austrija kā šī laika tiešas līdzdalībnieces pierādīja, ka tās pieņem mūsdienu pasaules izaicinājumus un ir gatavas realizēt aktīvu politiku, kas vērsta uz stabilitātes, drošības un tālākās attīstības nodrošināšanu. Mēs novērtējam Austrijas ieguldījumu Rietumbalkānu reģiona stabilizācijā. Arī Latvija ir aktīvi iesaistījusies reģiona atjaunotnes procesā, piedaloties miera uzturēšanas operācijās.

Austrija ir izrādījusi sapratni Latvijas centieniem garantēt savu drošību caur dalību NATO. Ceram, ka mūsu centieni un darbs saņems novērtējumu jau šā gada rudenī, kad kopā ar citām Baltijas valstīm Latvija saņems uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Esmu pārliecināta, ka mūsu dalība NATO būs vēl viens stabilizējošs elements, stiprinot mūsu kopējo nedalāmo drošību eiroatlantiskajā telpā. Esmu pārliecināta, ka, tikai kopīgi strādājot, Eiropa kļūs par vietu, kas spēs atbildēt uz pasaules modernajiem izaicinājumiem.

Esam patiesi gandarīti, ka Latviju un Austriju šodien vieno laba un cieša sadarbība daudzās jomās, kuras abām valstīm būtiskas kā nākamajām partnerēm ES. Sekmīgi un aktīvi sadarbojas Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, attīstās parlamentārie kontakti. Šodien vizītes ietvaros tiekas arī mūsu lauksaimniecības ministri.

Federālā prezidenta kungs!

Mūsu saimnieciskie kontakti attīstās. Priecājamies, ka vizītē Latvijā esat ieradies kopā ar Austrijas uzņēmēju delegāciju. Esmu pārliecināta, ka šodien notikušais biznesa forums līdz ar ikgadējām Austrijas tirdzniecības misijām būs sekmīgs impulss mūsu valstu ekonomiskajām attiecībām un pieaugs arī Austrijas investoru interese par Latviju kā stabilu un perspektīvu tirgu Baltijas reģionā. Mēs ceram uz Austrijas lielākām investīciju aktivitātēm vides jomā, infrastruktūrā un tūrismā.

Ar gandarījumu varu atzīt, ka līdz ar Austrijas vēstniecības Rīgā atklāšanu 1997. gadā jūtama Austrijas kā kultūras nācijas klātbūtne Latvijā. Virkne pasākumu, kas notikuši Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, apliecinājuši latviešu un austriešu kā kultūras nāciju tuvību. Arī Latvija un Baltijas valstis kļūst arvien pamanāmākas Austrijā. Pirms nedēļas Insbrukā tika atklāts vērienīgs projekts — Baltijas valstu modernās mākslas izstāde, savukārt 2003. gadā, atzīmējot Latvijas valsts 85. gadadienu, ceram Austrijas Nacionālās bibliotēkas Svētku zālē (Prunksaal) parādīt literatūras izstādi no Akadēmiskās bibliotēkas fondiem — “Latvijas un Austrijas attiecības. No pagātnes uz nākotni”.

Latviju un Austriju vieno arī kopīgas Eiropas kultūrvēsturiskas saites. Rīdzinieki un Vīnes iedzīvotāji var būt patiesi lepni, ka Rīga un Vīne tiek godātas par Eiropas jūgendstila galvaspilsētām, un ar šādu bagātību var lepoties vairs tikai retā pilsēta pasaulē.

Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks sveikt viesus no valsts, ar kuru mūs vieno kopīgi ideāli, vērtības un Eiropas nākotnes redzējums.

Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Austrijas Republikas nākotnes vārdā. Vēlos uzsaukt šo tostu par jums, prezidenta kungs, un jums, prezidenta kundze! Par Latvijas un Austrijas ciešāku sadarbību mūsu tautu un nākotnes Eiropas vārdā!

Latvijas un Austrijas prezidentu kopīgajā preses konferencē:

Preses konferences ievadā pirmā daudzos Latvijas un Austrijas žurnālistus uzrunāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— Dāmas un kungi! Šodien jums ir izdevība būt klāt vēsturiskā brīdī, kad pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības nodibināšanas pie mums oficiālā vizītē ir ieradies Austrijas valsts galva. Es priecājos sveikt Rīgā Austrijas prezidentu Klestila kungu, ar kuru man ir bijis gods iepazīties Austrijā ekonomikas foruma laikā un arī citās reizēs. Es priecājos, ka prezidents atsaucās uz manu ielūgumu un ir ieradies šeit. Tā ir arī zīme, ka Eiropa kļūst arvien vienotāka un ka blakus savām reģionālajām interesēm valstis sāk uzņemt aizvien intensīvākus kontaktus arī ar zemēm, kas tām neatrodas tieši līdzās. Mēs esam gatavi daudz ciešāk sadarboties, lai veidotu tādu nākotnes Eiropu, kurā arī mazajām un vidējām valstīm būtu sava vieta un sakāms savs vārds. Šis vārds būs sevišķi labi dzirdams, ja mēs to spēsim pateikt vienoti, valdot savstarpējai saskaņai.

Austrijas federālais prezidents Tomass Klestils:

— Manas dāmas un kungi! Latvijas Valsts prezidentes ielūgumu es pieņēmu ar lielu gandarījumu. Tā ir zīme un arī simbolisks žests, ka Austrija, kas tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) savu galveno vērību un rūpes bija pievērsusi Centrālās, Dienvidu un Austrumeiropas valstīm, sniedzot tām savu atbalstu sagatavošanās procesā un daloties ar šīm valstīm savā pieredzē ceļā uz ES, tagad atzinusi, ka ir pēdējais laiks pievērst lielāku uzmanību arī Baltijas valstīm. Savās sarunās mēs konstatējām, ka mūsu valstis var daudz ko viena otrai dot. Austriju ir dziļi iespaidojusi jūsu veiksmīgās iestāšanās sarunas ar ES, noslēdzot jau divdesmit četras sarunu sadaļas. Es apsveicu jūs, prezidentes kundze, ar šo Latvijas sasniegumu. Ņemot vērā Latvijas sekmīgo virzību uz ES, mēs varam pamatoti domāt, ka Latvija jau drīz kļūs ES dalībvalsts.

Es domāju, ka arī Eiropas Konventa darbības sākums ir ļoti laba iespēja arī jūsu valstij piedalīties šajās konsultācijās, jo ir svarīgi, lai sarunā par jauno Eiropu piedalītos arī mazās valstis. Mēs arī vienojāmies par pieredzes apmaiņu. Par pieredzi no tā laika, kad mums pašiem bija jāved sarunas ar ES. Par nozīmīgo darbu, kas tika veikts, ne vien lai pārliecinātu citus kandidātus, bet arī savas valsts iedzīvotājus. Es domāju, ka Austrijā šis darbs ritēja patiešām veiksmīgi, jo 1995. gada referendumā par iestāšanos ES mēs saņēmām atbalstītāju rekordskaitli — 65 procentus. Mūsu divpusējās attiecībās nav nekādu politisku problēmu. Mums ir liels ekonomiskās sadarbības potenciāls, un esmu pateicīgs par to, ka prezidentes kundze pēc šīs mūsu tikšanās kopā ar mani atklās mūsu biznesa forumu. Kopā ar mani no Vīnes ir ieradusies Austrijas uzņēmēju delegācija, kas ir ieinteresēta mūsu veiksmīgās ekonomiskās sadarbības pirmsākumus paplašināt un padziļināt.

“LV” jautājums Latvijas un Austrijas prezidentiem: — Ekselences, kā jūs raugāties uz Latvijas un Austrijas sadarbības iespējām drošības dimensijā?

T. Klestils: — Kā zināms, starp ES dalībvalstīm pastāv ļoti cieša sadarbība iekšlietu ministru līmenī un citu drošības jautājumos kompetento iestāžu līmenī. Pastāv arī Šengenas līgums, kas regulē vīzu režīmu. Starp Rīgu un Vīni notiek arī sarunas par turpmākajiem kontaktiem un sadarbību drošības jomā.

V. Vīķe–Freiberga: — Es varu piebilst, ka Austrija, kas pati, būdama neitrāla valsts, nav iestājusies NATO, tomēr pilnībā saprot Latvijas vēlmi un, varētu teikt, arī nepieciešamību pievienoties NATO drošības apsvērumu dēļ. Austrija ir gatava sadarboties dažādos veidos, palīdzot mums nostiprināt drošību pašiem savā zemē.

T. Klestils: — Es jūsu jautājumu attiecināju galvenokārt uz iekšējo drošību, respektīvi, organizētās noziedzības apkarošanu un pretsparu tai. Ja runājam par starptautisko drošību, tad Austrija aktīvi piedalīsies Eiropas kopīgās drošības un aizsardzības struktūru veidošanā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Latvijas un Austrijas ekonomikas forumā Rīgā 2002. gada 24. aprīlī

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir prieks, ka varu uzrunāt jūs šeit šodien, un es ļoti sirsnīgi sveicu ikvienu, kas ir ieinteresēts veidot ciešākas partnerattiecības starp Latviju un Austriju uz ekonomiskiem pamatiem.

Es pateicos visiem, kas ir ieradušies uz Latvijas un Austrijas Ekonomikas forumu. Es izsaku īpašu pateicību Austrijas tirdzniecības palātai, Austrijas Tirdzniecības ministrijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātai, Latvijas Ekonomikas ministrijai un Austrijas vēstniecībai Latvijā par ieguldījumu ciešāku ekonomisko sakaru veidošanā starp mūsu valstīm un par šodienas foruma sarīkošanu. Es ceru, ka uzņēmēji, kas šeit ir sapulcējušies, gūs no tā labumu.

Es priecājos, ka Austrijas prezidenta oficiālās darba vizītes Latvijā laikā Austrijas uzņēmējiem ir izdevība tikties ar Latvijas uzņēmējiem. Man ir prieks arī par to, ka Latvijas un Austrijas ekonomiskās sadarbības līmenis ir palielinājies dažu pēdējo gadu laikā. Kopš 1993. gada Latviju regulāri apmeklē Austrijas tirdzniecības misijas, un Austrijas Tirdzniecības ministrijai kopš 1998. gada ir bijusi izšķiroša loma ekonomisko sakaru attīstībā starp mūsu valstu uzņēmējiem.

Pagājušajā gadā Austrijas tirdzniecības misijas laikā bija pārstāvēti vairāk nekā 20 Austrijas uzņēmumi.

Ir ļoti iepriecinoši, ka divpusējas attiecības starp Latviju un Austriju strauji attīstās. Tās sekmē arī apstāklis, ka Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, kuras dalībvalsts jau ir Austrija. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu abas valstis piederēs pie kopīgas ekonomiskās telpas. Tam būs ilglaicīga ietekme uz mūsu divpusējām tirdzniecības attiecībām, kā arī uz tirdzniecības attiecībām ar citām pasaules valstīm.

Dāmas un kungi!

Kad Latvija atguva neatkarību, tai bija jāpaveic ļoti grūts uzdevums, lai pārveidotu bankrotējušu, valsts kontrolētu ekonomiku un atrastu jaunus tirgus savam eksportam, kas gadu desmitiem ilgi bija ticis virzīts uz Krieviju un citām padomju republikām. Šodien Latvijas pāreju uz brīvā tirgus ekonomiku var uzskatīt par veiksmīgu atdzimšanu un atjaunošanos. Dažos pēdējos gados Latvija ir pieredzējusi vienu no visstraujākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Viduseiropā un Austrumeiropā.

Samērā īsā laikā ir izveidots stingrs pamats tirgus ekonomikas attīstībai un radīti labi makroekonomiskie priekšnoteikumi ekonomikas izaugsmei. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 7,6 procentiem, un ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē ikgadējie pieauguma tempi pārsniegs 5 procentus. Latvijas nacionālā valūta — lats— ir stabils kopš tā atkalieviešanas 1994. gadā. Ikgadējā inflācijas palielināšanās pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājusies 2 līdz 3 procentu līmenī, kas ir starp zemākajiem inflācijas pieauguma koeficientiem ES kandidātvalstu starpā.

Ārējās tirdzniecības jomā Latvijai ir veiksmīgi izdevies atrast jaunus tirgus savai produkcijai pēc Padomju Savienības sabrukuma un pārorientēt lielāko daļu savas tirdzniecības darbības no Austrumiem uz Rietumiem. Pēc iestāšanās ES Latvijai nebūs jāpārvar daudz pielāgošanās grūtību, jo gandrīz divas trešdaļas Latvijas eksporta (61,2 procenti) un vairāk nekā puse Latvijas importa (52,6 procenti) jau iet un nāk no ES dalībvalstīm.

Dāmas un kungi!

Par Latvijas ekonomiskās izaugsmes iespējām liecina ārvalstu tiešo investīciju uzkrāšanas augstais temps, un kopš 1991. gada to apjoms ir pārsniedzis 2,3 miljardus ASV dolāru. Tas ir gandrīz 1000 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, kas ierindo Latviju starp piecām galvenajām investīciju saņēmējām Viduseiropā un Austrumeiropā. Latvija ir pievilcīga investīcijām, daļēji pateicoties investoriem labvēlīgajai nodokļu politikai, kā arī veltītajām pūlēm, lai radītu arvien draudzīgāku biznesa vidi.

Latvija tagad raugās uz savu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli kā uz vienojošu tiltu, kā uz sakaru un tirdzniecības saikni starp Austrumiem un Rietumiem, starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Pateicoties labi attīstītajam transportam un loģistikas infrastruktūrai, Latvija spēj izpildīt būtisku lomu tranzīta tirdzniecībā. Patlaban Latvijai ir vislielākais tranzīta tirdzniecības apjoms visā Baltijas jūras reģionā.

Turpinoties tehnikas revolūcijai un pieaugot globalizācijai, ekonomikas pievienotās vērtības sektoriem, tādiem kā informācijas un augstās tehnoloģijas, loģistika un inženierzinātnes, biotehnoloģija un farmaceitiskā ražošana, var būt izšķiroša loma, no kā ir atkarīgi valsts ekonomiskie sasniegumi. Latvijai šajās jomās vēl nav globāli nozīmīga loma, bet mēs intensīvi strādājam, lai tās attīstītu.

Dāmas un kungi!

Ar šīm īsajām piezīmēm es vēlējos pievērst jūsu uzmanību Latvijas milzīgajam potenciālam kā Austrijas daudzsološai, stabilai un uzticamajai biznesa partnerei. Es ceru, ka šis ekonomikas forums palīdzēs izveidot jaunas un izdevīgas partnerattiecības starp mūsu valstu uzņēmējiem un ka to atcerēsies kā ievērības cienīgu sasniegumu.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Austrijas prezidenta oficiālajā sagaidīšanas ceremonijā pie Rīgas pils 24.aprīlī. Dāvanu apmaiņas laikā: Austrijas prezidents Tomass Klestils, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Margota Klestilas–Lofleres kundze, Imants Freiberga kungs

Foto: A.F.I. Austrijas prezidents Tomass Klestils un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš	Tomass Klestils un Vaira Vīķe–Freiberga	Margota Klestila–Loflere un Imants Freibergs
		Foto: Juris Krūmiņš
Latvijas delegācija Sarunu laikā: Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, Latvijas vēstniece Austrijā Elita Kuzma, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un valsts sekretāra vietnieks Mārtiņš Virsis. Abu valstu prezidenti kopīgā savstarpējas sapratnes tostā: “Par Latvijas un Austrijas ciešāku sadarbību mūsu tautu un nākotnes Eiropas vārdā!” Oficiālajās pusdienās, uzrunu sakot — Austrijas federālais prezidents Tomass Klestils

Okupācijas muzejā: Valters Nollendorfs, Tomass Klestils un Margota Klestila–Loflere. Augstais viesis, parakstoties muzeja viesu grāmatā				Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Latvijas Nacionālajā operā: LNO direktors Andrejs Žagars, Margota Klestila–Loflere un Imants Freibergs. Viesi pavasara pastaigā pa Vecrīgu

Austrijas Republikas federālais prezidents Tomass Klestils un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pie Brīvības pieminekļa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas un Austrijas Ekonomikas forumā: