Par Latvijas un Austrijas lauksaimniecības ministru tikšanos

Vakar, 24. aprīlī, Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Austrijas federālais prezidents Tomass Klestils. Kopā ar prezidenta delegāciju, atsaucoties mūsu valsts zemkopības ministra Ata Slaktera uzaicinājumam, Latvijā ieradās arī Austrijas federālais lauksaimniecības, mežu, vides un ūdens apgādes ministrs Vilhelms Molterers.

Sarunas abu valstu kolēģu tikšanās laikā Zemkopības ministrijā bijušas tik spraigas un savstarpēji ieinteresētas, ka atvēlētais laiks aizsteidzies nemanot. Latvijai Austrijas pieredze var būt ļoti noderīga, preses īssaietā tūlīt pēc tikšanās atzina A. Slakteris. Salīdzinoši nesen tā iestājās Eiropas Savienībā (ES). Austrijā ir daudz mazu saimniecību, piemēram, piena lopkopības nozarē vidējās saimniecībās vēl aizvien ir septiņas govis, tātad problēmas ir līdzīgas un pieredze, kā attīstīt lauksaimniecību, — vērā ņemama. Latvija jau ir smēlusies idejas no Austrijas, veidojot preču zīmi “Kvalitatīvs Latvijas produkts” jeb “zaļā karotīte”, jo līdzīgā veidā savā valstī ražoto produktu tirgu aizsargā un veicina arī Austrija, norādīja A. Slakteris. Viņš informēja, ka tikšanās laikā pārrunātas pašreizējās un nākotnē iespējamās attiecības ar ES. “Mēs vienojāmies, ka galvenais, ko mēs vēlamies nākotnes Eiropā, ir vienādi spēles nosacījumi,” sacīja A. Slakteris.

V. Molterers pastāstīja, ka Austrija Eiropas Savienībā iestājusies 1995. gadā un tas ir bijis pareizs lēmums, ko tauta tolaik pieņēmusi — apmēram 66% austriešu referendumā par pievienošanos ES, kas notika 1994. gadā, balsojuši “par”. No lauksaimniecības attīstības viedokļa dalība ES ir perspektīva. Kaut arī Austrijas lauksaimniecība ir ļoti sadrumstalota — saimniecības vidējais lielums ir 20 hektāri —, ar ES kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem tiek nodrošināta tās attīstība.

Austrijas Republikas federālā valdība atbalsta ES paplašināšanos, un Austrija ir gatava dalīties pieredzē gan par iestāšanās sarunām, gan par lauksaimniecības politikas īstenošanu, sacīja V. Molterers. Viņš atzina, ka Eiropas Komisijas (EK) izteiktie Kopējās pozīcijas priekšlikumi ES kandidātvalstīm ir labi un tie atļaus ievērot Nicas sarunu raundā izvirzītos termiņus. Tomēr, lai sasniegtu pozitīvu galarezultātu, diskusijas par šiem priekšlikumiem vēl būs garas, piebilda ministrs. Austrija īpaši pozitīvi vērtē to, ka līdz ar šiem priekšlikumiem tiks stiprināti ES kopējā lauksaimniecības politikā formulētie divi virzieni — klasiskās lauksaimniecības attīstība un lauku vides attīstība — un ka papildus tiem liela uzmanība tiks pievērsta pārtikas drošības un kontroles nodrošinājumam.

V. Molterers apstiprināja to, ka Austrijai ir pozitīva pieredze nacionālo produktu ražošanā un aizsardzībā. Viņu stratēģija pašmāju ražotājiem piedāvā papildu noieta iespējas, tādējādi īpaši uzsverot augstas kvalitātes produktu nozīmīgumu.

Jautāts par ieguvumiem, Austrijai iestājoties ES, V. Molterers atbildēja: pirmkārt, brīva pieeja Eiropas tirgiem, otrkārt, vienādi spēles nosacījumi visiem konkurentiem šajā tirgū, treškārt, iespēja izmantot ES kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus. Īpaši veiksmīgu pieredzi Austrija uzkrājusi lauku vides attīstībā. Savukārt, komentējot negatīvos aspektus saistībā ar iestāšanos ES, V. Molterers norādīja, ka ES un dalība tajā nozīmē administrēšanu. Jo labāk nākamās ES dalībvalstis sagatavojas administrēšanai, jo veiksmīgāk tās varēs izmantot ES piedāvātās iespējas.

Lielāka konkurence labāk uzrāda vājās vietas, atzina V. Molterers. Austrija pirms iestāšanās ES par maz bija pievērsusi uzmanību pārstrādes rūpniecībai, tieši piena un gaļas pārstrādei.

Uz jautājumu par to, vai Austrija tūlīt pēc iestāšanās ES saņēma tikpat lielu atbalstu lauksaimniecībai kā jau esošās dalībvalstis, V.Molterers atbildēja apstiprinoši, norādot, ka Austrijai līdz ar iestāšanās brīdi tika piemērota kopējā lauksaimniecības politika. Protams, atsevišķās lauksaimniecības nozarēs bija pārejas periodi. Tomēr Austrijas zemniekiem bija jārēķinās ar to, ka viņi zaudēs līdz 50 % ienākumu, kas tika gūti pirms tam.

Pašreizējo ES kopējo lauksaimniecības politiku V. Molterers vērtē pozitīvi. Saskaņā ar 1999. gadā Berlīnē parakstīto dokumentu kopumu “Agenda 2000” kopējā lauksaimniecības politikā tika veiktas izmaiņas. Jaunums bija tas, ka šī politika piedāvāja divus attīstības ceļus: klasiskā, intensīvā lauksaimniecība un lauku vides attīstība. Austrija uzskata, ka vairāk ir jāpaplašina tieši otrais ceļš — lauku vides attīstība. ES šim mērķim tiek atvēlēti 13% budžeta līdzekļu, turpretī Austrijā — aptuveni 60%. ES kopējai lauksaimniecības politikai ir jāattīstās tālāk, piemēram, nostiprinot pārtikas produktu drošības un kvalitātes prasības, tomēr nekādas kardinālas izmaiņas diskusijās par lauksaimniecības politiku nebūtu pieļaujamas, uzskata V. Molterers.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore