Pēc 2002.gada 18.aprīļa sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien karstākās un garākās debates izvērsās par Nacionālās operas likumu, kas tika pieņemts otrajā lasījumā. Šīs debates notika ne tāpēc, ka kāds no deputātiem būtu gribējis kavēt Nacionālās operas darbību vai traucēt šī likuma pieņemšanu. Debates bija par operas statusa definīciju un tās vietu valsts pārvaldes sistēmā. Šī diskusija acīmredzot turpināsies arī trešajā lasījumā, taču galvenā bija visu deputātu paustā politiskā griba paredzēt operai īpašu statusu, īpašus apstākļus, kuros mākslinieki varētu pilnībā izpausties, ne tikai saglabāt, bet arī kopt un lolot operu kā īpaši skaistu vaibstu Latvijas sejā.

Otrs likums, par ko mēs diezgan daudz diskutējām, bija steidzamības kārtībā pieņemtais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likums. Tā būs pilnīgi jauna, specifiska, es pat gribētu teikt unikāla institūcija, kāda Latvijā vēl nav bijusi. Tā sagatavošanā Latvijas valdībai ļoti daudz palīdzējuši arī ārvalstu novērotāji un eksperti, tomēr parlaments izšķīrās par diezgan būtiskiem grozījumiem un izmaiņām, salīdzinot ar to, ko bija piedāvājusi valdība. Likums stāsies spēkā ļoti drīz, daļēji funkcijas sāks pildīt jau no 1.jūnija, bet visā pilnībā — no 1.augusta. Tas nozīmē, ka valdībai darbinieku sagatavošana un pieņemšana, kā arī citi pasākumi jāveic ļoti ātri. Deputāti arī izšķīrās par to, ka jāpaaugstina biroja neatkarības līmenis no valdības, nosakot, ka Ministru kabinets izvirza, bet Saeima apstiprina KNAB vadītāju. Deputāti arī ierosināja un pieņēma priekšlikumu, ka KNAB novērsīs un apkaros korupciju ne tikai visās valsts pārvaldes iestādēs, sākot pat ar valsts noslēpumu saistītām lietām, piemēram, ieroču iepirkumiem, un beidzot ar vistriviālāko korupciju ceļu policijā, muitā vai jebkurā citā iestādē, bet arī kontrolēs politisko partiju finansu darbību.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija ir īpaši gandarīta par Saeimas sēdes darbu, tāpēc ka beidzot tika pieņemts ilgi gaidītais likums, kas reglamentē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu, kam ir dotas ļoti plašas tiesības korupcijas apkarošanā, salīdzinot ar tām iespējām, kādas šobrīd ir citām institūcijām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs būs spējīgs daudz efektīvāk cīnīties ar šo mūsu sabiedrības nelaimi. Mūs gandarīja arī tas, ka tika pieņemts Tautas partijas priekšlikums par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodarbosies arī ar partiju finansu lietu kontroli. Kā zināms, līdz šim partiju finanses faktiski tika kārtotas bez jebkādas valstiski stingras un vienotas kontroles. Formāli to veica Tieslietu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, taču šo institūciju iespējas bija daudz ierobežotākas, nekā ar šo likumu dotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Kolēģe Kristiāna Lībane jau pamatoti norādīja, ka Saeima ļoti pareizi rīkojās, nostiprinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarību, nosakot, ka šīs institūcijas vadītāju apstiprina Saeima.

Tautas partija ir gandarīta arī par to, ka otrajā lasījumā tika pieņemts mūsu ekonomikas ministra ierosinātais likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, ar kuru tuvākajā nākotnē tiks likvidēti valsts pilnvarnieku amati, kas izraisījuši ļoti daudz strīdu un diskusiju sabiedrībā. Šī pilnvarnieku problēma nevajadzīgi politizējusi arī dažādus saimnieciskus un ekonomiskus jautājumus un to risināšanu, tāpēc ar šo likumprojektu sperts solis uz priekšu šīs problēmas atrisināšanā.

Tuvākajā laikā Tautas partijas frakcija tiksies ar Valsts prezidentes izveidotās Valsts valodas komisijas locekļiem un tās vadītāju, dzejnieci Māru Zālīti, lai kopīgi vienotos par to, kā nostiprināt latviešu valodu.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):Saeimai šodien izdevās pieņemt ļoti svarīgo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu. Mēs esam uzklausījuši arī Rietumu ekspertu padomus. Lietuvā šāds birojs darbojas no 1997.gada, un tam ir diezgan labi rezultāti. Beidzot arī mums tāpat kā Lietuvā un arī citās valstīs tiks izveidota šāda institūcija.

Likumprojektā “Nacionālās operas likums” saglabājas daudz problēmu, jo tur ir norma, ka tos, kuri atbildēs par operas un baleta mākslas saglabāšanu, iecels Ministru kabinets un vadīs kultūras ministrs. Viņš būs tas, kas pieņems darbā cilvēkus, kas atbildēs par operas saglabāšanu un attīstību, man liekas, ka tas drusku izklausās pēc cenzūras. Ceru, ka uz trešo lasījumu šo likumprojektu juridiski sakārtos un, atbalstot operas attīstību, arī noteiks tās vietu Latvijas valsts pārvaldes sistēmā.

Vēl jāpiemin nozīmīgs likumprojekts, kas skar sociālās apdrošināšanas sfēru, proti, “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza priekšlikumu, kurš paredz, ka no nākamā gada darba devēju veicamās sociālās apdrošināšanas iemaksas būs samazinātas par 2%, bet darba ņēmējiem tās netiks paaugstinātas, bet paliks līdzšinējo 9% apmērā. Jāpateicas pārējiem kolēģiem gan no LSDSP frakcijas, gan no PCTVL frakcijas, kuri Sociālo un darba lietu komisijā šo priekšlikumu atbalstīja. Likumprojektā, kuru pieņēma otrajā lasījumā, ir arī vairāki jauni priekšlikumi attiecībā uz apdrošināšanu invaliditātes gadījumā. Ceru, ka sadarbībā ar labklājības ministru šie priekšlikumi uz trešo lasījumu tiks atbalstīti un situācija sociālās apdrošināšanas lauciņā tiks uzlabota.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte šodien visvairāk esmu gandarīta par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Kā jau kolēģis Roberts Jurdžs teica, mēs Saeimā esam spējuši vienoties par likuma 18.pantu, proti, par obligāto un brīvprātīgo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēm. Gatavojot likumprojekta trešo lasījumu, mēs varētu iet vēl tālāk. Ņemot vērā, ka Saeima otrajā lasījumā ir nobalsojusi par sociālās apdrošināšanas iemaksas likmi darba devējiem — 24% , bet darba ņēmējiem — 9%, es uz trešo lasījumu gatavojos iesniegt priekšlikumu, ka darba ņēmējs varētu maksāt 8%, bet darba devējs — 25%.

Runājot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, gribu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija izskatīja daudzus Finansu ministrijas priekšlikumus. Saeima, gluži tāpat kā Sociālo un darba lietu komisija, noraidīja divpadsmit Finansu ministrijas priekšlikumus, kuri, mūsuprāt, bija izstrādāti labas idejas līmenī, bet ne kā konkrēti likumprojekta panti. Tādēļ man gribētos aicināt Finansu ministriju atcerēties savus solījumus šā likuma sakarā un pacensties ar priekšlikumu sagatavošanu 3.lasījumam.

Vēl es vēlos runāt par Saeimas lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”. Šī lēmuma projekta otrajam lasījumam, kā tas noteikts Saeimas Kārtības rullī, vairāki deputāti un frakciju pārstāvji ir iesnieguši savus priekšlikumus. Tas nozīmē, ka diskusija Saeimā notiks gan par pirmo, gan par otro lasījumu. Pašreiz ir tikai viena aizķeršanās — Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nekādi nevar mums kā atbildīgajai komisijai iesniegt savu atzinumu, jo savukārt Labklājības ministrija nevar sagatavot nepieciešamos aprēķinus.

Aicinu arī jūs, radioklausītāji, līdzdarboties Saeimas darbā un sūtīt vēstules ar saviem priekšlikumiem, jo tas mums ļoti daudz palīdz. Mēs saistībā ar Saeimas lēmumu “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī” saņēmām arī vairāku nevalstisko organizāciju viedokļus un analīzi, kas mūsu darbā tiešām palīdzēja.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Man liels prieks par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums ir pieņemts, kaut gan kā opozīcijas pārstāvis minēšu arī tā mīnusus. Ļoti nepatīkami ir tas, ka Ministru kabinets imitē steidzamību, jo galvenie instrumenti, kas KNAB darbā būs vajadzīgi, tai skaitā likums par partiju finansēšanu, vēl paliek nesagatavoti. Izrādās, ka Ministru kabinets aizmirsis iedalīt finanses, lai KNAB varētu sākt strādāt. Saeimai izdevās panākt, ka no likuma, pateicoties Juridiskajai komisijai, izslēgtas iespējas veidot kolektīvu, tātad politisku uzraudzību pār šo institūciju, kura Latvijā uzraudzīs korupcijas novēršanu.

Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas tika nodots komisijām. Līdzīgu likumprojektu pagājušajā sēdē iesniedza arī LSDSP frakcija, tikai ar nelielu niansi. Sociāldemokrāti pietiekoši konsekventi cenšas ievērot ne tikai personu, bet arī Latvijas intereses, kā tas bija piedāvātajos grozījumos Prokuratūras likumā, Advokatūras likumā, Notariāta likumā un tagad arī Augstskolu likumā. Mēs veidojam tādu sistēmu, lai nevarētu turpināt darboties speciālo dienestu audzinātie speciālisti. Šoreiz tas arī tika panākts, tāpēc Saeima atbalstīja likumprojekta nodošanu komisijai tālākai izstrādāšanai.

LSDSP frakcijas biedri atkārtoti izvirzīja jautājumu par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akciju nodošanu vienam īpašniekam. Skanēja skaisti vārdi par to, ka viens īpašnieks godīgi rūpēsies par uzņēmumu. Saeima noraidīja šāda lēmuma izskatīšanu, izslēdzot iespēju mēģināt privatizēt “Rīgas siltumu”. Pat valdošās koalīcijas pārstāvji, kuri atbalsta liberālos un konservatīvos uzskatus, saprot, ka pirms vēlēšanām iet pret tautas gribu — izslēgt no privatizācijas procesa “Latvenergo” un citus enerģētikas uzņēmumus — nedrīkst.

A.Klementjevs (Politiskās organizācijas apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”): Ministru kabinets visu laiku apgalvo, ka Latvijā esot visaugstākā sociālo nodokļu likme. Tas pastāvīgi salīdzina kopējās likmes, ņemot vērā, cik maksā uzņēmējs un cik maksā darbinieks. 35 % — tas ir daudz. Bet jāsalīdzina, cik citā valstī maksā darba devējs un cik darbinieks. Tad iznāk, ka Latvija ir vienīgā valsts ar tik lielu sociālā nodokļa likmi darba ņēmējiem, kuri saņem algu. Igaunijā, piemēram, darba devējs maksā 33 %, Lietuvā — 30 %, Polijā — 48%, Čehijā un Francijā — 35%, bet Latvijā pašreiz — 26%, bet 2003.gadā jau — 24%. Iznāk, ka darba devējam tas ir ļoti izdevīgi. Bet cik maksā darba ņēmēji? Latvijā viņi maksā 9 %, Zviedrijā — 6%, Lietuvā — 1%, bet Igaunijā un Polijā — vispār nevienu procentu. Iznāk, ka 2010.gadā Latvija būs vienīgā valsts, kur darbinieks no savas algas maksās pusi no visa sociālā nodokļa. Kam tas ir izdevīgi? Skaidrs, ka tikai tiem cilvēkiem, aiz kuriem stāv lielais bizness. Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija nekad neatbalstīs Ministru kabineta priekšlikumus, kur plānots no 2004.gada līdz 2010.gadam palielināt darba ņēmēja sociālā nodokļa maksājumus līdz 16%, bet darba devēja samazināt līdz 7% procentiem.

Saeimas preses dienests