Semināru atklājot, zemkopības ministrs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka šis pasākums norisinās Saprašanās memoranda ietvaros, ko ASV Lauksaimniecības departaments (LD) un LR Zemkopības ministrija (ZM) parakstīja pagājušajā gadā. Latvijas piensaimniekiem ir jāiepazīst pasaules Viena produktu tirgus īpatnības, jo piensaimniecība ir viens no stabilākajiem sektoriem Latvijas lauksaimniecībā. Arī pēc 1999.gada rādītājiem, piena ražošana mūsu valstī ir palielinājusies, un jau tagad Latvijas piena pārstrādes produkti ir nopērkami ne tikai Eiropas Savienības valsts tirgū, bet arī Kanādā un ASV. Tādēļ nozīmīga ir pieredze, ko Latvijas piensaimniekiem var sniegt ASV piensaimnieki.
ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss ASV valdības vārdā pateicās par profesionālo pieeju semināra rīkošanā. Viņš atzina, ka Saprašanās memoranda parakstīšana starp ASV un Latvijas institūcijām ir svarīgs solis un ka memoranda ietvaros notiks vēl daudz Latvijas lauksaimniekiem noderīgu semināru. Latvijas lauksaimniecībai un visai tautsaimniecībai kopumā neklājas viegli, atzina vēstnieks, un tieši tādēļ Latvijas lauksaimniecībai ir jāpārstrukturējas, lai iespējami drīzāk nozare gūtu labus rezultātus. Un sadarbojoties būs iespējams izveidot konkurētspējīgu Latvijas lauksaimniecību — kaut arī Latvija un ASV ir ļoti atšķirīgas valstis, tomēr vairākas lietas ASV lauksaimniecības modelī var būt noderīgas Latvijai.
Lauksaimniecība Latvijai, tāpat kā ASV, ir ļoti svarīga tautsaimniecības nozare. Mūsdienās lauksaimniecība strauji mainās, arī Amerikā. Taču tās pārmaiņas, kas pēdējos desmit gados notikušas Latvijas lauksaimniecībā, ir apbrīnojamas, teica vēstnieks. Protams, tās saistāmas ar Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā, taču arī šajā pārmaiņu periodā Latvijas lauksaimniecībai jānoturas labā līmenī. ASV valdība lepojas ar to, ka šajā pārmaiņu periodā var palīdzēt Latvijai, teica Dž.Holmss. Ja valsts politika ies rokrokā ar industriju, tad rezultātiem ir jābūt.
Ričards Steinkamps, ASV Lauksaimniecības departamenta Ārējās lauksaimniecības dienesta administratora asistents, bija viens no speciālistiem, kurš palīdzēja sagatavot Saprašanās memorandu. Pēc viņa teiktā, Latvija ir nozīmīga kā draugu valsts, un ASV prezidents un lauksaimniecības ministrs labi izprot situāciju Latvijā. Fermeru problēmas nekad nebeidzas, tās tikai mainās, tādēļ ir jāapzina problēmas un tās kopīgiem spēkiem jārisina. Tieši tādēļ seminārā piedalās arī augsta līmeņa akadēmiski speciālisti no Pensilvānijas un Viskonsinas universitātēm, lai atbildētu uz visiem Latvijas piensaimniekus interesējošiem jautājumiem no sava skatpunkta. Tā ir vienreizēja iespēja, kas noteikti būtu jāizmanto.
Tirdzniecības un investīciju nodaļas vadītājs Kristians Fosters teica, ka šis ir pirmais pasākums sadarbības programmā, kas turpināsies trīs gadus un ir veltīta Baltijas valstu lauksaimniecībai un agrobiznesam. Pašlaik būtisks process visas pasaules pārtikas nozarē ir biotehnoloģija un pārtikas produktu drošība — par to runā gan ES, gan ASV, gan Pasaules tirdzniecības organizācija. Arī Latvija nevar palikt ārpus šiem procesiem.
Latvija meklē investorus savā agrobiznesā. ASV varētu palīdzēt šai ziņā un veicināt agrobiznesa attīstību. Tādēļ jānosaka prioritātes, jo resursi ir ierobežoti. Un vēl ASV var palīdzēt institucionālo pārmaiņu jomā, kas Latvijai ir aktuāla, teica K.Fosters.
Marks Hotorns, starptautiskā agrobiznesa speciālists, aicināja semināra dalībniekus veidot aktīvu dialogu, jo tikai sarunājoties izkristalizējas patiesība.
Pensilvānija ir ceturtais lielākais piensaimniecības štats ASV, Pensilvānijas lauksaimniecības nozarē vissvarīgākā ir piensaimniecība, un Pensilvānija ir divas reizes lielāka par Latviju. Seminārā Pensilvānijas Lauksaimniecības departamenta direktors Lerojs Korbins dalījās pieredzē par Pensilvānijas piena produktu mārketingu un piena produktu drošību. Viņš stāstīja par piena pārbaudes sistēmu Pensilvānijā, sanitārijas noteikumiem, inspektoru pienākumiem, fermeru un inspektoru sadarbību un atbildību. Savu uzstāšanos viņš beidza ar aicinājumu: "Respektējiet un mīliet savu piena inspektoru!"
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības speciāliste Debija Pfafa analizēja pasaules piena produktu tirgu un tā īpatnības pēdējos gados, kā arī gaidāmās tirgus attīstības tendences.
Pensilvānijas universitātes Alkmvistas lopkopības pētījumu centra direktors doktors Garijs Kilians stāstīja par ganāmpulku produktivitātes paaugstināšanas iespējām, audzēšanu un ģenētiku.
Ekonomisko pētījumu centra analītiķe Nensija Kočrane dalījās pieredzē, kā uzlabot tirgus informācijas sistēmas.
Šodien, 28.janvārī, seminārā būs iespējams noklausīties Pensilvānijas universitātes Kooperācijas, biznesa izglītības un pētījumu centra direktora doktora Džima Dana stāstījumu par kooperācijas paplašināšanos ASV, Pensilvānijas ganāmpulku uzlabošanas asociācijas direktora Deivida Slusera pieredzi par pārraudzības, uzskaites un menedžementa nozīmi efektīvas piena ražošanas nodrošināšanā nelielu ienākumu lauksaimniecības sistēmā (mazajās fermās). Doktors Deniss Kūpers no Viskonsinas universitātes runās par ganāmpulku produktivitātes palielināšanu, lopbarības un lopu ēdināšanu, bet semināra noslēgumā Kristians Fosters un Marks Hotorns stāstīs par nākotnes virzieniem piensaimniecībā.
ZM Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktors Mārtiņš Roze "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka sadarbībā starp Latvijas Zemkopības ministriju un ASV Lauksaimniecības departamentu ir sākusies jau 1992.gadā:
— Ar šo mums koleģiālo institūciju sadarbojamies jau krietni sen. Bet politiskā līmenī šī sadarbība tika pacelta pēc tam, kad ASV prezidents Bils Klintons un visu trīs Baltijas valstu prezidenti parakstīja ASV un Baltijas hartu — politisko vienošanos par savstarpēju palīdzību un atzīšanu. Pēc tam 1998.gadā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Latvijas Zemkopības ministriju un ASV Lauksaimniecības departamentu, bet 1999.gada pavasarī šā memoranda ieviešanas dokuments jeb papildprotokols, kas jau bija detalizēta programma par prioritārajiem virzieniem, kuros mēs varētu sadarboties.
Pirmais lielākais pasākums ir šis seminārs Latvijā. Pirms tam bija vēl dažādi mācību braucieni uz ASV, saskaņošanas vizītes Latvijā, un arī pašlaik notiek konsultācijas par to, kādus virzienus un jautājumus mēs iekļausim nākamo semināru darba kārtībā. Galvenās vadlīnijas ir piensaimniecība, gaļas ražošana, graudkopība, tirgus informācijas sistēmas, kā arī pašpārvaldes organizācijas un kooperācija. Mēs gūstam ieskatu, kā ASV lauksaimnieki paši strādā, kā darbojas iekšējā un ārējā tirgū. Un viņi mums var daudz ko pateikt priekšā, kā būtu veidojama viena vai cita lieta. Protams, galējais lēmums būs mums jāpieņem pašiem.
Pirms tam, 24. un 25.janvārī, seminārs sadarbības ietvaros norisinājās Igaunijā. Latvijā ASV speciālisti būs līdz sestdienai, kad arī iepazīsies ar situāciju fermās un uzņēmumos. Lietuvā semināri būs 31.janvārī un 1.februārī.
Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore