Ministru kabineta noteikumi Nr.164

Rīgā 2002.gada 23.aprīlī (prot. Nr.17, 6.§)

Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar

likuma “Par bīstamo iekārtu

tehnisko uzraudzību” 3.panta otro daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, organizējot un veicot darbus ar šo noteikumu 2.punktā minētajiem cauruļvadiem, kas paredzēti gāzes, šķidruma, tvaika (tīrā fāzē) vai minēto vielu maisījumu (turpmāk — vielas) pārvadei un transportēšanai no vai uz būvēm un mehānismiem, kā arī maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz metāla vai stiklšķiedras epoksīda materiāla cauruļvadiem, kuri pēc tehniskajiem parametriem (piemēram, diametrs, spiediens, temperatūra, transportējamā viela) atbilstoši normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem klasificējami kā III kategorijas cauruļvadi (turpmāk — maģistrālie cauruļvadi). Noteikumi neattiecas uz:

2.1. cauruļvadiem, kas atrodas viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijā un paredzēti vielu transportēšanai starp iekārtām vai kompleksiem, kas atrodas šī uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijā;

2.2. apakšzemes cauruļvadiem, kas paredzēti tādu vielu transportēšanai, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem klasificējamas kā II grupas plūstošās vielas;

2.3. cauruļvadiem, kuros tiek transportēta dabasgāze un kuros maksimāli pieļaujamais darba spiediens ir mazāks par 16 bāriem.

3. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” šo noteikumu izpildei izstrādājamos, adaptējamos un piemērojamos standartus.

4. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

5. Labklājības ministrija iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu inspicēšanas institūciju pilnvarošanu maģistrālo cauruļvadu novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

6. Kompetentu inspicēšanas institūciju pilnvaro novērtēt maģistrālos cauruļvadus, ja tā atbilst šo noteikumu VI nodaļā noteiktajiem kritērijiem.

 

 

II. Vispārīgās prasības maģistrālo cauruļvadu lietošanai

7. Maģistrālo cauruļvadu atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu, citu normatīvo aktu un lietošanas dokumentācijas prasībām nodrošina maģistrālo cauruļvadu valdītāji.

8. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētus maģistrālos cauruļvadus.

9. Katram maģistrālajam cauruļvadam nepieciešama tehniskā pase valsts valodā. Maģistrālā cauruļvada tehnisko pasi saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto tehniskās pases paraugu konkrētajam cauruļvadam sastāda un datu pareizību apstiprina maģistrālā cauruļvada valdītājs.

10. Maģistrālā cauruļvada valdītājs pievieno tehniskajai pasei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtus maģistrālā cauruļvada atbilstības apliecinājumus, kā arī šādus dokumentus valsts valodā (turpmāk — lietošanas dokumentācija):

10.1. maģistrālā cauruļvada lietošanas uzsākšanas un lietošanas pārtraukšanas instrukciju;

10.2. maģistrālā cauruļvada lietošanas un tehniskās apkopes instrukciju;

10.3. plānus par rīcību ārkārtējās situācijās maģistrālā cauruļvada bojājumu likvidēšanai un citu negadījumu novēršanai;

10.4. paaugstinātas bīstamības darbu sarakstu, kuru izpildei nepieciešams saņemt speciālu darbu veikšanas norīkojumu (atļauju).

11. Maģistrālā cauruļvada valdītājam aizliegts uzsākt cauruļvada lietošanu, ja cauruļvadam nav tehniskās pases un lietošanas dokumentācijas.

12. Nododot vai iznomājot maģistrālo cauruļvadu citam valdītājam, nodod arī tā tehnisko pasi un lietošanas dokumentāciju.

13. Pirms transportējamās vielas ievadīšanas maģistrālajā cauruļvadā maģistrālā cauruļvada valdītājs nodrošina:

13.1. maģistrālā cauruļvada mehānisko komplektēšanu un gatavību ekspluatācijai;

13.2. funkcionālo un stiprības pārbaužu veikšanu un apstiprināšanu;

13.3. nepieciešamo drošības sistēmu sagatavošanu un gatavību darbam;

13.4. maģistrālā cauruļvada komunikāciju sistēmu gatavību darbam;

13.5. maģistrālā cauruļvada nodošanu ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

13.6. nepieciešamās dokumentācijas izstrādāšanu par maģistrālā cauruļvada lietošanas uzsākšanu un lietošanu;

13.7. šo noteikumu 10.3.apakšpunktā noteikto plānu izstrādāšanu.

14. Maģistrālā cauruļvada valdītājam ir šādi pienākumi:

14.1. norīkot speciālistu, kas ir atbildīgs par maģistrālā cauruļvada tehnisko stāvokli, drošu lietošanu, tehnisko apkopi un uzraudzību (turpmāk — atbildīgais speciālists);

14.2. norīkot personālu, kas darbina vielu transportēšanas (pārvades) iekārtas (turpmāk — apkalpojošais personāls), kā arī pārējo personālu. Apkalpojošais personāls ir apmācīts un atestēts normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību noteiktajā kārtībā, pārējais personāls — apmācīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

14.3. ņemot vērā lietošanas dokumentāciju, darba vides, ārējo riska faktoru un transportējamo vielu īpašības, kā arī maģistrālā cauruļvada lietošanas apstākļus, nodrošināt attiecīgo instrukciju izstrādi apkalpojošā personāla pienākumu veikšanai (turpmāk — darba instrukcija), darba instrukciju apstiprināšanu un, ja nepieciešams, precizēšanu un papildināšanu, kā arī nodrošināt apkalpojošo personālu ar minētajām instrukcijām;

14.4. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto norīkojumu (atļauju) izsniegšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

14.5. nodrošināt šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās maģistrālā cauruļvada un tā tehnoloģiskā aprīkojuma (piemēram, noplūdes signalizācijas, katodaizsardzības, iezemēšanas iekārtu) pārbaudes. Minētās pārbaudes veic kompetenta Ministru kabineta pilnvarota inspicēšanas institūcija (turpmāk — inspicēšanas institūcija) šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā;

14.6. nodrošināt maģistrālā cauruļvada tehniskās pases, lietošanas dokumentācijas un darba instrukciju glabāšanu un uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas un citu uzraudzības iestāžu amatpersonām un inspicēšanas institūcijas pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

14.7. kopā ar maģistrālā cauruļvada tehnisko pasi un lietošanas dokumentāciju uzglabāt maģistrālā cauruļvada projektu un tehnisko dokumentāciju, kas saistīta ar cauruļvada izbūvi un nodošanu ekspluatācijā un kurā norādīta cauruļvada izvietojuma un tehnoloģiskā shēma, aprīkojuma, vadības ierīču un slēgierīču izvietojums;

14.8. nodrošināt cauruļvada iezīmēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par drošības aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

14.9. ziņot Valsts darba inspekcijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām uzraudzības iestādēm par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši saistībā ar maģistrālā cauruļvada lietošanu, kā arī iesniegt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā plānus rīcībai ārkārtējās situācijās.

15. Atbildīgais speciālists izstrādā un periodiski aktualizē darba instrukcijas. Darba instrukcijā norāda maģistrālā cauruļvada lietošanas uzsākšanas, pārtraukšanas un normālas lietošanas kārtību. Darba instrukcijā nosaka:

15.1. apkalpojošā personāla pienākumu un atbildības sadalījumu;

15.2. nepieciešamos drošības pasākumus;

15.3. mijiedarbību ar citām cauruļvadu sistēmām un būvēm;

15.4. atsauces uz piemērotajām normatīvo aktu un instrukciju prasībām.

16. Atbildīgais speciālists izstrādā un periodiski aktualizē plānus par rīcību ārkārtējās situācijās. Minētajos plānos nosaka maģistrālā cauruļvada bojājumu un negadījumu likvidēšanas kārtību, kā arī prasības personālam un iekārtām, kuras tiek izmantotas maģistrālā cauruļvada bojājumu lokalizēšanā un novēršanā.

17. Atbildīgais speciālists nodrošina:

17.1. ne retāk kā reizi gadā — plāna pārbaudi rīcībai ārkārtējās situācijās, simulējot maģistrālā cauruļvada bojājumus un ārkārtējas situācijas;

17.2. apkalpojošā personāla iepazīstināšanu ar attiecīgo instrukciju un plānu rīcībai ārkārtējās situācijās;

17.3. norīkojumu (atļauju) izsniegšanu darbiniekiem paaugstinātas bīstamības darbiem.

18. Atbildīgais speciālists maģistrālā cauruļvada lietošanas laikā nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu un sadarbību ar:

18.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un citiem attiecīgajiem dienestiem;

18.2. Valsts darba inspekciju, Vides valsts inspekciju un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maģistrālā cauruļvada un tā lietošanas kontroles dienestiem;

18.3. citu cauruļvadu valdītājiem, kuru cauruļvadi ir pievienoti attiecīgajam maģistrālajam cauruļvadam, šķērso to vai atrodas tiešā tuvumā;

18.4. zemes īpašniekiem un nomniekiem, kuru zemi šķērso maģistrālais cauruļvads;

18.5. iedzīvotājiem, kuri dzīvo vai tiek nodarbināti maģistrālā cauruļvada tuvumā;

18.6. jebkuru trešo personu, kuras rīcība var ietekmēt vai ietekmē maģistrālā cauruļvada lietošanu.

19. Atbildīgajam speciālistam maģistrālā cauruļvada lietošanā un tehniskajā apkopē ir šādi pienākumi:

19.1. nodrošināt lietošanas dokumentācijai atbilstošu maģistrālā cauruļvada un tā aprīkojuma tehnisko stāvokli;

19.2. nodrošināt apkalpojošā personāla attiecīgu kvalifikāciju, kā arī personāla darba aizsardzības instruktāžu darba vietās, kā arī ārkārtas un atkārtotās zināšanu pārbaudes par maģistrālā cauruļvada drošu darbību;

19.3. nodrošināt maģistrālā cauruļvada sagatavošanu šajos noteikumos noteiktajām tehniskajām pārbaudēm un piedalīties to veikšanā;

19.4. ja konstatēti būtiski (bīstami) defekti vai instrukciju pārkāpumi darbā ar maģistrālo cauruļvadu, nodrošināt atklāto trūkumu novēršanu;

19.5. pārtraukt maģistrālā cauruļvada darbību šādos gadījumos:

19.5.1. maģistrālajam cauruļvadam ir konstatēta sūce vai citi bojājumi, kas apdraud vai var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi;

19.5.2. maģistrālajam cauruļvadam paredzētajos termiņos nav veiktas šo noteikumu V nodaļā noteiktās pārbaudes.

20. Maģistrālā cauruļvada valdītājs vai atbildīgais speciālists nekavējoties ziņo:

20.1. par jebkuru transportējamās vielas noplūdi, kas piesārņo vidi, apdraud dzeramā ūdens apgādi un gruntsūdeņus, — attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei;

20.2. par jebkuru maģistrālā cauruļvada bojājumu vai neatbilstošu ekspluatāciju, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, — Valsts darba inspekcijai;

20.3. ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

21. Maģistrālā cauruļvada valdītājs vai atbildīgais speciālists ir atbildīgs par tehniskās apkopes un uzraudzības laikā atklāto bojājumu novēršanu, kā arī, ja konstatēta šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minētā noplūde, visu iespējamo pasākumu veikšanu, lai likvidētu noplūdes sekas un novērstu tās atkārtošanos (piemēram, noplūdušo vielu tūlītēja savākšana un to turpmākās izplatīšanās ierobežošana, maģistrālā cauruļvada ārkārtas pārbaužu veikšana atbilstoši šo noteikumu 49.punktam).

22. Apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:

22.1. ievērot darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar maģistrālo cauruļvadu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un darba instrukcijām, kā arī atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem;

22.2. ziņot atbildīgajam speciālistam, ja maģistrālā cauruļvada tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs un apdraud vai var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi.

 

 

III. Drošības prasības maģistrālā cauruļvada lietošanai

23. Piepildot maģistrālo cauruļvadu ar transportējamo vielu, kontrolē uzpildīšanas normu ievērošanu un seko, lai spiediens nepārsniedz pieļaujamās normas.

24. Maģistrālajos cauruļvados, pa kuriem transportē vielu, kas satur šķidro fāzi, nodrošina pretspiedienu, kas novērš hidrauliskos triecienus cauruļvada piepildīšanas laikā.

25. Transportējamās vielas iepildīšanas laikā saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām periodiski pārbauda, vai maģistrālajā cauruļvadā nav radusies sūce.

26. Piepildot vai atbrīvojot (iztukšojot) maģistrālo cauruļvadu, kā arī transportējot pa to vielas, valdītājs nodrošina vides aizsardzības, ugunsdrošības un tehniskās uzraudzības prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar attiecīgajām vielām.

27. Cauruļvada tehniskā stāvokļa uzraudzību un nepieciešamās informācijas iegūšanu nodrošina atbilstoši maģistrālā cauruļvada tehniskās apkopes un uzraudzības instrukcijām, lai varētu novērtēt maģistrālā cauruļvada drošību, mehānisko veselumu un stabilitāti. Sagatavojot instrukciju, ņem vērā šādus apstākļus:

27.1. maģistrālā cauruļvada konstrukcija;

27.2. maģistrālā cauruļvada izbūves apstākļi;

27.3. iepriekšējo pārbaužu rezultāti;

27.4. maģistrālā cauruļvada stāvokļa iespējama pasliktināšanās;

27.5. nelabvēlīga vides ietekme;

27.6. pārbaužu intervāli.

28. Maģistrālā cauruļvada lietošanas instrukcija un darba instrukcija attiecas uz visu maģistrālā cauruļvada tehnisko apkopi un uzturēšanu, ugunsdzēsības tehniku un citu drošības aprīkojumu, uz piebraucamajiem ceļiem, ēkām, aizsardzības nožogojumiem un barjerām, kā arī uz cauruļvadu, tā sastāvdaļām un tajā esošo transportējamo vielu noteikšanu un informatīvajiem brīdinājumiem. Īpašu uzmanību pievērš maģistrālā cauruļvada aizsardzības un drošības aprīkojumam.

29. Maģistrālā cauruļvada valdītāja noteiktajos termiņos vizuāli novērtē visu maģistrālā cauruļvada trasi, lai konstatētu iespējamos bojājumus, kas var ietekmēt drošu un nekaitīgu cauruļvada lietošanu. Novērtēšanas rezultātus dokumentē un uzglabā.

30. Veicot maģistrālā cauruļvada trases vizuāla novērtēšanu, pārbauda trases atzīmes, lai nodrošinātu skaidru trases noteikšanu, un izvērtē, vai:

30.1. maģistrālā cauruļvada virszemes daļās nav bojājumu vai sūču;

30.2. nav notikusi trešo personu nesankcionēta darbība;

30.3. nav mainīts zemes izmantošanas mērķis;

30.4. nav paaugstinājusies ugunsbīstamība;

30.5. netiek veikti zemes rakšanas vai izrakteņu ieguves darbi;

30.6. nav konstatēti zemes nogruvumi;

30.7. maģistrālo cauruļvadu neapdraud dabas stihija, plūdi un sagāzti koki.

31. Maģistrālā cauruļvada lietošanas laikā periodiski kontrolē šādus drošas lietošanas faktorus:

31.1. maģistrālā cauruļvada pretkorozijas aizsardzības stāvokli, kā arī citus faktorus, kas ietekmē tehnisko stāvokli (piemēram, vides ietekme, vibrācija);

31.2. maģistrālā cauruļvada transportējamās vielas sūces konstatēšanas sistēmu, kuras pārbaudes rezultātus uzglabā atbildīgais speciālists;

31.3. virszemes maģistrālā cauruļvada posmus un to balstus, lai konstatētu to korozijas stāvokli, mehānisko veselumu un stabilitāti, kā arī plaisas betona konstrukcijās;

31.4. maģistrālā cauruļvada vārstus un noslēgierīces, lai noteiktu to funkcionēšanas spēju;

31.5. aizsardzības ierīču stāvokli, atbilstību attiecīgajiem parametriem, uzstādīšanas pareizību un funkcionēšanas spēju.

32. Ja pārbaudes laikā konstatē defektus vai bojājumus, tos reģistrē un:

32.1. kontrolē transportējamās vielas spiedienu maģistrālajā cauruļvadā, un, ja iespējams, transportējamās vielas spiedienu samazina;

32.2. novērtē bojājumus atbilstoši šo noteikumu 33.punktam;

32.3. veic bojājumu uzraudzību.

33. Bojājumus novērtē, konstatē to bīstamības pakāpi un, ja nepieciešams, veic attiecīgus preventīvos pasākumus (piemēram, samazina spiedienu, remontē). Novērtēšanā ietver:

33.1. testu un mērījumu datu, bojājumu atrašanās vietas un tuvāko elementu (piemēram, metināto savienojumu) novērtējumu;

33.2. apstiprinātā projekta un izstrādājumu specifikāciju novērtējumu;

33.3. maģistrālā cauruļvada materiālu fizikālo un ķīmisko īpašību novērtējumu;

33.4. bojājuma esošā un prognozējamā stāvokļa novērtējumu;

33.5. maģistrālā cauruļvada darbināšanas radīto slodžu un vides ietekmes uz bojājumu analīzi;

33.6. bojājuma radīto iespējamo seku novērtējumu.

 

 

IV. Maģistrālo cauruļvadu tehniskā apkope,

remonts un rekonstrukcija

34. Maģistrālā cauruļvada valdītājs ir tiesīgs izvēlēties tādus cauruļvada tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas paņēmienus, kas nodrošina drošu, ekonomiski izdevīgu un nepārtrauktu transportējamās vielas piegādi (pārvadi).

35. Nomainot maģistrālā cauruļvada pamatelementus, metinot elementus, kuru robežvērtības ir izmantotas cauruļvada stiprības aprēķinos, vai līmējot stiklšķiedras epoksīda caurules (turpmāk — remonts), kā arī mainot cauruļvada konstrukciju vai darba parametrus (turpmāk — rekonstrukcija), maģistrālā cauruļvada valdītājs ievēro šajā nodaļā un, kur tas ir iespējams, attiecīgajos piemērojamos standartos noteiktās prasības.

36. Maģistrālā cauruļvada neizjaucamos savienojumus metina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēti metinātāji saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām procedūrām.

37. Maģistrālā cauruļvada stiklšķiedras epoksīda caurules līmē speciālisti, kuru kompetence attiecīgo procedūru veikšanā ir apliecināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par transportēšanas cauruļvadu projektēšanu, būvniecību un atbilstības novērtēšanu.

38. Maģistrālā cauruļvada metinātos savienojumus saskaņā ar piemērojamiem standartiem pārbauda ar nesagraujošās kontroles metodēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas.

39. Maģistrālā cauruļvada remontu vai rekonstrukciju atļauts sākt tikai pēc tam, kad valdītājs vai būvuzņēmējs ir izsniedzis šo noteikumu 14.4.apakšpunktā noteikto rakstisko norīkojumu (atļauju). Ja attiecīgos darbus veic būvuzņēmējs, valdītājs izsniedz būvuzņēmējam darbu veikšanas atļauju.

40. Veicot maģistrālā cauruļvada remontu vai rekonstrukciju, ņem vērā šādus faktorus:

40.1. transportējamās vielas bīstamība;

40.2. veicamo darbu ilgums;

40.3. cauruļvada materiālu iespējamā reakcija;

40.4. saistīto ventilācijas, drenāžas un cauruļvadu sistēmu aprīkojuma atvienošanas nepieciešamība.

41. Izvērtējot maģistrālā cauruļvada vēdināšanas un vielas sadedzināšanas iespējas, ņem vērā šādus riskus:

41.1. gāzu toksiskie un citi kaitīgie efekti;

41.2. vielas tvaiku un gaisa maisījuma aizdegšanās vai sprādziena iespēja saskarē ar nejaušām strāvām, statisko elektrību vai citiem potenciāliem aizdegšanās avotiem;

41.3. trokšņa līmeņa ierobežojumi;

41.4. hidrātu veidošanās;

41.5. vārstu aizsalšana;

41.6. trausluma efekts metāla cauruļvadiem.

42. Atbrīvojot (iztukšojot) maģistrālo cauruļvadu no transportējamās vielas, lieto inerto gāzi vai ūdeni un ņem vērā šādus riskus:

42.1. inerto gāzu smacējošie efekti;

42.2. pārspiediena efekts;

42.3. nosēdumi, kas paliek vārstu dobumos;

42.4. transportējamās vielas un piesārņotā ūdens izvadīšana;

42.5. peldspējas efekti, lietojot gāzi šķidruma izvadīšanai;

42.6. kompresijas efekti, kas attiecas uz vielas tvaiku aizdegšanos;

42.7. vielas aizdegšanās iespēja paaugstinātā spiedienā.

43. Plānojot maģistrālā cauruļvada skalošanu, ņem vērā šādus riskus:

43.1. skalošanā radītās gāzes smacējošie efekti;

43.2. viegli uzliesmojošu vai toksisku šķidrumu nokļūšana vidē;

43.3. aizdegšanās, vielas savietojamība vai korozijas apstākļu veicināšana, kad cauruļvadā tiks ievadīta atpakaļ sākotnējā viela.

44. Veicot maģistrālā cauruļvada remontu vai rekonstrukciju ar atklātu uguni vai paaugstinātā temperatūrā, ņem vērā šādus riskus:

44.1. iespējamās fizikālās un ķīmiskās reakcijas, arī transportējamās vielas un tās nogulšņu spēja aizdegties;

44.2. cauruļu materiāls, tips, parametri, sieniņu biezums vietā, kur veic darbus ar atklātu uguni vai paaugstinātā temperatūrā;

44.3. cauruļvada un metinājuma vietu iespējamā korozija.

45. Maģistrālā cauruļvada remontu un rekonstrukciju veic saskaņā ar cauruļvada valdītāja apstiprinātu tehnoloģiju, kura atbilst piemērojamo standartu prasībām. Tehnoloģijā paredz:

45.1. prasības izpildāmo darbu kvalitātei un drošībai;

45.2. prasības izpildāmo darbu novērtēšanai — hidrauliskā pārbaude, nesagraujošā kontrole, katoda aizsardzības papildu mērījumi un citas pārbaudes;

45.3. prasības darbu dokumentēšanai;

45.4. prasības vides un iedzīvotāju aizsardzībai.

46. Visus datus par maģistrālā cauruļvada remontu vai rekonstrukciju, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar remontu vai rekonstrukciju, dokumentē un pievieno maģistrālā cauruļvada tehniskajai pasei.

 

 

V. Maģistrālo cauruļvadu pārbaudes

47. Maģistrālo cauruļvadu periodiskās pārbaudes, kā arī ārkārtas pārbaudes šo noteikumu 49.punktā noteiktajos gadījumos veic maģistrālā cauruļvada valdītāja izvēlēta inspicēšanas institūcija.

48. Maģistrālā cauruļvada periodiskās pārbaudes cauruļvada lietošanas laikā veic ne retāk kā reizi četros gados, pamatojoties uz cauruļvada valdītāja organizēto tehnisko analīžu, diagnostikas un testu rezultātiem. Periodiskā pārbaude ietver:

48.1. cauruļvada lietošanas dokumentācijas pārbaudi (cauruļvada, tā sastāvdaļu, aprīkojuma un to izvietojuma atbilstība pasei un shēmai);

48.2. cauruļvada virszemes daļas ārējo apskati;

48.3. cauruļvada aprīkojuma un drošības ierīču funkcionālās darbības pārbaudi;

48.4. cauruļvada korpusa un savienojumu pārbaudes, ko veic, izmantojot nesagraujošās kontroles metodes;

48.5. cauruļu, veidgabalu un savienojumu fizikālo īpašību pārbaudi gadījumos, ja nav zināma materiāla marka vai ir aizdomas par materiāla stiprības parametru samazināšanos korozijas, pārslodzes un līdzīgu iemeslu dēļ;

48.6. cauruļvada un tā elementu iezemējuma testus;

48.7. sūkņu dzinēju elektroizolācijas testus;

48.8. cauruļvada hermētiskuma pārbaudi;

48.9. cauruļvadu izolācijas pārklājuma pārbaudi;

48.10. cauruļvadu katodu aizsardzības nodrošinājuma pārbaudi.

49. Maģistrālā cauruļvada ārkārtas pārbaude nepieciešama šādos gadījumos:

49.1. pēc maģistrālā cauruļvada remonta vai rekonstrukcijas;

49.2. pēc Valsts darba inspekcijas vai Vides valsts inspekcijas pamatota pieprasījuma, ja ir ziņas par šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minētajām transportējamās vielas noplūdēm;

49.3. pēc avārijām, kas var radīt draudus maģistrālā cauruļvada drošai ekspluatācijai.

50. Ārkārtas pārbaudes apjomu atkarībā no remonta vai rekonstrukcijas darbu apjoma, kā arī šo noteikumu 49.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos nosaka inspicēšanas institūcija saskaņā ar attiecīgajos būvnormatīvos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām. Atkarībā no ārkārtas pārbaudes iemesla inspicēšanas institūcija izmanto to pārbaudes metodi, kura vismazāk ietekmē transportējamās vielas piegādi (pārvadi).

51. Maģistrālā cauruļvada valdītājs, organizējot cauruļvada tehniskās pārbaudes un testus, ievēro šajos noteikumos un piemērojamajos standartos noteiktās prasības.

52. Maģistrālā cauruļvada pārbaudes laikā inspicēšanas institūcija novērtē jebkādus bojājumus, kuri ietekmē cauruļvada konstrukcijas stiprību un cauruļvada hermētiskumu (piemēram, korozija, plaisas, sūces, atloka savienojumu skrūvju, balstu deformācijas), un:

52.1. atzīst cauruļvadu par nederīgu lietošanai, ja konstatētas plaisas un sūces, kuras rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai apkārtējai videi;

52.2. izvērtē attiecīgo defektu ietekmi uz konstrukcijas spēju izturēt tai paredzētās slodzes, ja konstatēta korozija un citi defekti. Ja nepieciešams, veic cauruļvada hidraulisko vai pneimatisko pārbaudi saskaņā ar šiem noteikumiem un piemērojamiem standartiem.

53. Pēc maģistrālā cauruļvada remonta, ja tas ir tieši saistīts ar cauruļvada stiprību, kā arī šo noteikumu 52.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos maģistrālā cauruļvada valdītājs organizē izremontētā cauruļvada posma hidraulisko pārbaudi un pieaicina inspicēšanas institūciju. Ņemot vērā cauruļvada lietošanas apstākļus, novietojumu un transportējamās vielas īpašības, valdītājam ir tiesības hidraulisko pārbaudi aizstāt ar pneimatisko pārbaudi, ja tiek ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi.

54. Ja trešās personas prettiesiska rīcība izraisījusi maģistrālā cauruļvada bojājumus, cauruļvada remontu veic atbilstoši šo noteikumu 45.punktā noteiktajai tehnoloģijai un nepiemēro šo noteikumu 49.1.apakšpunktā un 53.punktā minētās prasības.

55. Pirms maģistrālā cauruļvada hidrauliskās vai pneimatiskās pārbaudes maģistrālā cauruļvada valdītājs pārbaudāmo cauruļvada posmu atvieno no transportējamo vielu tehnoloģiskās sistēmas. Hidraulisko vai pneimatisko pārbaudi veic posmam, kas ir pilnībā nokomplektēts ar aprīkojumu, kurš paredzēts šī cauruļvada drošai darbībai.

56. Maģistrālā cauruļvada hidraulisko pārbaudi veic ar ūdeni vai citu šķidrumu, kas neiedarbojas kaitīgi uz cauruļvada materiālu un nav uzliesmojošs, toksisks vai oksidējošs. Pneimatiskās pārbaudes laikā bīstamās vielas tvaiku koncentrācija cauruļvadā nedrīkst pārsniegt 50 % no zemākās sprādzienbīstamības koncentrācijas robežvērtības, ja pārbaudē neizmanto inertu gāzi.

57. Ja pārbaudes laikā vides temperatūra ir zemāka par 5 ^oC, izmanto vielas, kuru sasalšanas temperatūra ir zemāka par attiecīgo vides temperatūru.

58. Maģistrālā cauruļvada hidraulisko un pneimatisko pārbaudi veic, izmantojot cauruļvada lietošanas dokumentācijā noteiktās metodes, ko saskaņo ar inspicēšanas institūciju. Ja cauruļvada lietošanas dokumentācijā nav noteiktas pārbaudes metodes, to veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

59. Maģistrālais cauruļvads ir izturējis hidraulisko pārbaudi, ja tās laikā nav konstatēta noplūde un spiediena samazinājums (ņem vērā temperatūras maiņu pārbaudes laikā). Maģistrālais cauruļvads ir izturējis pneimatisko pārbaudi, ja tās laikā, pārbaudot cauruļvadu visā tā garumā ar noplūdes indikatoršķīdumu, nav konstatēta noplūde un spiediena samazinājums nepārsniedz 0,2 % stundā. Spiediena samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = 100 (1 – [PbTs/PsTb]) x k, kur

P — spiediena samazinājums (%);

Pb — spiediens pārbaudes beigās (bar);

Ts — temperatūra pārbaudes sākumā (^oC);

Ps — darba spiediens (bar);

Tb — temperatūra pārbaudes beigās (^oC);

k — korekcijas koeficients (cauruļvadiem, kuru nominālais diametrs ir mazāks par 250 mm, k = 1, cauruļvadiem, kuru nominālais diametrs ir lielāks par 250 mm, k = 250/Dn (Dn — nominālais diametrs (mm)).

60. Ja maģistrālais cauruļvads ir dehermetizējies, to atzīst par lietošanai nederīgu. Tehnoloģiski saistīto cauruļvadu turpmāka lietošana pieļaujama, ja bojātais maģistrālais cauruļvads ir norobežots un neietekmē pārējo cauruļvadu darbību, ko apliecina inspicēšanas institūcija pēc ārkārtas pārbaudes veikšanas.

61. Ja inspicēšanas institūcija maģistrālā cauruļvada pārbaudē konstatē bojājumus vai pazīmes, kas liecina, ka cauruļvada izturība vai funkcionālā drošība ir samazināta, inspicēšanas institūcija izvērtē iespēju darbināt cauruļvadu, kuram attiecīgie parametri (piemēram, spiediens, temperatūra) ir zemāki par normu.

62. Pēc pārbaudes inspicēšanas institūcija ieraksta atzinumu maģistrālā cauruļvada tehniskajā pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz maģistrālā cauruļvada valdītājam, bet otru uzglabā ne mazāk kā 10 gadu pēc pārbaudes dienas.

63. Ja inspicēšanas institūcija pārbaudē konstatē, ka maģistrālais cauruļvads atbilst šo noteikumu un piemērojamo standartu prasībām, inspicēšanas institūcija ielīmē maģistrālā cauruļvada tehniskajā pasē bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi.

64. Ja inspicēšanas institūcija maģistrālā cauruļvada pārbaudē konstatē tā neatbilstību šo noteikumu un piemērojamo standartu prasībām, maģistrālā cauruļvada valdītāja pienākums ir termiņā, kas saskaņots ar inspicēšanas institūciju, novērst neatbilstību un pieaicināt inspicēšanas institūciju atkārtotas pārbaudes veikšanai.

65. Ja maģistrālais cauruļvads pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām vai apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai īpašumu, inspicēšanas institūcija nekavējoties par to brīdina cauruļvada valdītāju un paziņo Valsts darba inspekcijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, un dienas laikā nosūta minētajām institūcijām pārbaudes protokola kopiju.

 

 

VI. Minimālie kritēriji inspicēšanas institūcijām

66. Inspicēšanas institūcija ir neatkarīga no visām iesaistītajām pusēm un sniedz tikai trešās puses pakalpojumus. Tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par maģistrālo cauruļvadu inspicēšanas procedūrām, nodrošina, lai pārbaužu veikšanu neiespaidotu personas, kurām ir tiešas, ar inspicēšanu saistītas komerciālas intereses.

67. Inspicēšanas institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par maģistrālā cauruļvada pārbaudes procedūrām, nedrīkst būt tā projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, vai minēto personu pilnvarots pārstāvis.

68. Inspicēšanas institūcijas rīcībā ir pietiekami daudz atbilstoša personāla un tehniskā aprīkojuma, lai varētu pienācīgi veikt tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaudes procedūrām.

69. Personālam, kas ir atbildīgs par inspicēšanas procedūrām, ir:

69.1. atbilstoša profesionālā un tehniskā sagatavotība;

69.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze pārbaužu veikšanā;

69.3. pieredze pārskatu un ziņojumu sagatavošanā un sertifikātu noformēšanā;

69.4. zināšanas par tehnoloģijām, ko izmanto maģistrālo cauruļvadu ražošanā, kā arī zināšanas par iespējamiem bojājumiem, kas var rasties maģistrālā cauruļvada lietošanas laikā;

69.5. saskaņā ar normatīvo aktu prasībām apliecināta kompetence.

70. Inspicēšanas institūcijas personāla atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem.

71. Inspicēšanas institūcija apdrošina savu civiltiesisko atbildību par tām pārbaudēm, kuras tā ir pilnvarota veikt.

72. Inspicēšanas institūcija pati veic visas attiecīgās pārbaudes un testus vai kādu no atbilstības novērtēšanas pārbaudēm nodod apakšuzņēmējam. Minētajā gadījumā inspicēšanas institūcija nodrošina un garantē, ka apakšuzņēmējs ir kompetents attiecīgā pakalpojuma sniegšanā, un uzņemas pilnu atbildību par attiecīgo pārbaužu rezultātiem.

73. Inspicēšanas institūcija ievēro konfidencialitāti, aizsargā īpašumtiesības un neizpauž informāciju, ko tā saņēmusi, veicot pārbaudes, izņemot informāciju, kura tiek oficiāli pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu.

 

 

VII. Noslēguma jautājumi

74. Maģistrālajiem cauruļvadiem, kuriem šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav tehniskās pases, kas atbilst šo noteikumu 9.punktā noteiktajām prasībām, tā jāsastāda ne vēlāk kā līdz 2003.gada 1.jūnijam vai pirms cauruļvada pārreģistrācijas Valsts darba inspekcijā.

75. Ja maģistrālais cauruļvads šo noteikumu spēkā stāšanās dienā ir reģistrēts Valsts darba inspekcijā, tehniskajai pasei nav jāpievieno šo noteikumu 10.punktā minētie atbilstības apliecinājumi.

76. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.