Ministru kabineta noteikumi Nr.165

Rīgā 2002.gada 23.aprīlī (prot. Nr.17, 7.§)

Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība

Izdoti saskaņā ar

likuma “Par valsts pensijām”

pārejas noteikumu 2.1 punktu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteikto apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību.

2. Darbu un tam pielīdzinātos periodus līdz 1991.gada 1.janvārim neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas (bet ne agrāk kā no dienas, kad persona sasniegusi 15 gadu vecumu, izņemot šo noteikumu 40.punktā norādīto gadījumu) pielīdzina apdrošināšanas periodiem, kas balstīti uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un veido apdrošināšanas stāžu (izņemot šo noteikumu 35.punktā norādīto gadījumu), lai noteiktu tiesības uz valsts pensiju, kuras radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

3. Par darbu un tam pielīdzinātiem periodiem no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzskata periodus, kuros ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, izņemot šo noteikumu 37.punktā minēto gadījumu.

4. Apdrošināšanas periodu apliecinošus dokumentus iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk — aģentūra). Aģentūra uzskaita atsevišķus apdrošināšanas periodus un aprēķina kopējo apdrošināšanas stāžu.

 

 

II. Apdrošināšanas periodu apliecinoši dokumenti

5. Apdrošināšanas periodu apliecina šādi dokumenti:

5.1. darba grāmatiņa (darba līgumu grāmatiņa);

5.2. kolhoznieka darba grāmatiņa;

5.3. darba līgums un dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu;

5.4. karaklausības apliecība;

5.5. mācības apliecinošs dokuments (apliecība, atestāts, diploms, mācību iestādes izziņa);

5.6. Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu (turpmāk — arhīvs) izziņas;

5.7. darba devēja izziņa, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu;

5.8. lauku saimniecības uzskaites grāmata un mājas grāmata;

5.9. dokuments par zemnieku saimniecības veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām līdz 1991.gadam;

5.10. individuālo darbu apliecinošs dokuments, kuru par periodu līdz 1990.gada 31.decembrim izdevusi attiecīgās izpildkomitejas finansu nodaļa;

5.11. invaliditātes izziņa vai izraksts no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas akta;

5.12. medicīnisks atzinums bērnam invalīdam kopš bērnības;

5.13. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinums, kas pamatots ar oficiāliem dokumentiem (piemēram, arhīva izziņām, tiesas nolēmumiem);

5.14. Iekšlietu ministrijas, prokuratūras, arhīva vai tiesas izsniegts dokuments par politisko represiju periodu vai par darbības periodu nacionālās pretošanās kustībā, kā arī par reabilitāciju;

5.15. radošo savienību izziņas;

5.16. arodbiedrību izziņas;

5.17. reliģiskās organizācijas vadības izziņa par garīgā personāla kalpošanas periodiem;

5.18. politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība;

5.19. dokuments, kas apliecina, ka bijušās PSRS Bruņoto spēku virsniekam sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

5.20. dzimšanas apliecība;

5.21. dokuments, kas apliecina bērna audzināšanu līdz astoņu gadu vecumam vai bērna invalīda (līdz 16 gadu vecumam) kopšanu;

5.22. repatrianta apliecība;

5.23. laulības apliecība;

5.24. laulības šķiršanas apliecība;

5.25. miršanas apliecība;

5.26. dzimtsarakstu nodaļas izziņa;

5.27. vārda vai uzvārda maiņas atļauja (apliecība);

5.28. dzīvesvietas izziņa;

5.29. tiesas spriedums.

6. Apdrošināšanas periodu apliecināšanai uzrāda:

6.1. dokumentu oriģinālus;

6.2. dokumentu norakstus vai kopijas, kuras noformētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kuru pareizību apliecinājis dokumenta autors vai notārs.

7. Šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 5.9., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13., 5.14., 5.15., 5.16., 5.17. un 5.29.apakšpunktā minētos dokumentus ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ievērojot tajos norādīto apdrošināšanas perioda sākuma un beigu datumu (dienu, mēnesi, gadu). Ja dokumentā, kas apliecina apdrošināšanas perioda ilgumu, ziņas ir nepilnīgas, par apdrošināšanas perioda sākuma vai beigu datumu uzskata attiecīgā gada 1.jūliju, ja norādīts tikai tā sākuma vai beigu gads, un attiecīgā mēneša piecpadsmito datumu, ja norādīts gads un mēnesis bez datuma.

8. Ārvalstīs izsniegtos dokumentus apdrošināšanas periodu pierādīšanai izmanto, ja tie ir legalizēti, izņemot gadījumus, ja starpvalstu līgumi paredz citu kārtību.

9. Dokumentu svešvalodā pieņem, ja tam pievienots Valsts valodas likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā apliecināts tulkojums valsts valodā, izņemot līdz 2000.gada 1.septembrim Latvijā izdotos dokumentus, kuriem tulkojums valsts valodā nav nepieciešams.

10. Bez tulkojuma valsts valodā var pieņemt no ārvalstīm saņemto dokumentu.

11. Izziņu par darbu, kas izsniegta pēc 1964.gada 12.maija, pieņem apdrošināšanas periodu pierādīšanai, ja tā ir pamatota ar atsauci uz dokumentiem.

12. Līdz 1962.gada 14.decembrim izsniegtajā darba grāmatiņā pirmo ierakstu par kopējo apdrošināšanas stāžu līdz darba grāmatiņas izsniegšanai ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ja minētais ieraksts darba grāmatiņā ir pamatots ar atsauci uz dokumentiem.

13. Pēc 1962.gada 14.decembra izsniegtajā darba grāmatiņā pirmo ierakstu par kopējo apdrošināšanas stāžu līdz darba grāmatiņas izsniegšanai ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ja minētais ieraksts darba grāmatiņā ir pamatots ar atsauci uz dokumentu, tā numuru un izsniegšanas datumu.

14. Ierakstus darba grāmatiņā par darbu un tam pielīdzinātiem periodiem ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ja:

14.1. ieraksts par pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba ir pamatots ar atsauci uz dokumentu un ir norādīts tā numurs un izsniegšanas datums, bet ieraksts par atlaišanu ir apstiprināts ar attiecīgā uzņēmuma, organizācijas vai iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas parakstu un uzņēmuma, organizācijas vai iestādes zīmogu vai personāla nodaļas zīmogu;

14.2. ierakstu par pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba ir izdarījuši atšķirīgi darba devēji, nepieciešams notikušo pārmaiņu skaidrojums un datums, kad pārmaiņas veiktas;

14.3. ierakstā par obligāto militāro dienestu ir norādīts dienesta sākuma un beigu datums, karaklausības apliecības numurs un izsniegšanas datums;

14.4. ierakstā par mācību laiku ir norādīts mācību perioda ilgums, kā arī tā dokumenta numurs un izsniegšanas datums, uz kura pamata attiecīgais ieraksts izdarīts.

15. Ja apdrošināšanas periodu apliecinošajos dokumentos ir atšķirīgs vārds vai uzvārds, uzrāda vārda vai uzvārda maiņu apliecinošu dokumentu. Ja darba grāmatiņā ieraksts par vārda vai uzvārda maiņu ir veikts, pamatojoties uz pasi, dzimšanas apliecību, laulības apliecību, laulības šķiršanas apliecību, vārda vai uzvārda maiņu apliecinošu dokumentu vai dzimtsarakstu nodaļas izziņu, un ir norādīts šo dokumentu numurs un izsniegšanas datums, un ieraksts ir apliecināts ar attiecīgā uzņēmuma, organizācijas vai iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas parakstu, kā arī uzņēmuma, organizācijas vai iestādes zīmogu vai personāla nodaļas zīmogu, vārda vai uzvārda maiņu apliecinošu dokumentu uzrādīt nav nepieciešams.

16. Ja iesniegtie šo noteikumu 5.punktā minētie dokumenti ir nepilnīgi, neprecīzi vai neskaidri, aģentūrai bez termiņa ierobežojuma ir tiesības pieprasīt uzrādīt citus dokumentus (līdz attiecīgās personas pensijas pieprasīšanai).

17. Ja par iesniegtajiem dokumentiem nepieciešama papildu informācija no arhīva, nosakot apdrošināšanas periodu, to ņem vērā, ja papildu informācija iesniegta pusotra gada laikā pēc pensijas pieprasīšanas.

18. Apdrošināšanas perioda pierādīšanai izvērtē arī citus dokumentus, kas iesniegti papildus šo noteikumu 5.punktā minētajiem dokumentiem.

19. Ja persona laikposmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim ir veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas kā pašnodarbinātā persona vai par darbam pielīdzinātajiem periodiem, kas minēti likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.punktā, apdrošināšanas stāžā šos apdrošināšanas periodus ieskaita, neprasot papildu dokumentus.

 

 

III. Atsevišķu apdrošināšanas periodu pierādīšana

20. Darbu iestādēs, organizācijās un uzņēmumos:

20.1. pierāda, pamatojoties uz dokumentiem, kuri norādīti šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.6., 5.7. un 5.29.apakšpunktā;

20.2. ja tas saistīts ar komandējumiem ārpus Latvijas, personai, kura nav Latvijas pilsonis, ieskaita apdrošināšanas periodā (bet ne ilgāk par vienu gadu un ne ilgāk kā līdz dienai, kad persona atlaista no attiecīgā darba) tādā gadījumā, ja šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.6., 5.7. un 5.29.apakšpunktā norādītajos dokumentos ir ieraksts par attiecīgās personas nosūtīšanu komandējumā ārpus Latvijas.

21. Par darba periodu Latvijā uzskata darbu Latvijas teritorijā esošajās iestādēs, organizācijās, uzņēmumos vai to struktūrvienībās.

22. Darbu pie individuālām personām pierāda, pamatojoties uz šo noteikumu 5.16.apakšpunktā minēto izziņu.

23. Mācības darba perioda laikā pielīdzina darbam iestādēs, organizācijās un uzņēmumos.

24. Obligātā militārā dienesta laiks ierindas karavīriem bijušās PSRS Bruņotajos spēkos veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.4. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

25. Alternatīvā dienesta laiks veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.4. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

26. Virsdienesta laiks karavīriem un dienesta laiks virsniekiem veido apdrošināšanas periodu:

26.1. ja viņi dienējuši Latvijas Republikas armijā un tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.4. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

26.2. Latvijas pilsoņiem:

26.2.1. ja viņi dienējuši bijušās PSRS Bruņotajos spēkos un sakarā ar darbību Latvijas interesēs viņiem atņemta dienesta pakāpe, un tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.4., 5.6. un 5.19.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

26.2.2. ja viņi dienējuši bijušās PSRS Bruņotajos spēkos un iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, un tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.4. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, un ja viņi nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā dienesta periods līdz 1990.gada 31.decembrim.

27. Radošo savienību biedru darbs veido apdrošināšanas periodu no dienas, kad pirmo reizi autora darbs publicēts, izstādīts vai izpildīts, līdz dienai, kad persona izslēgta no savienības, bet ne ilgāk kā līdz 1990.gada 31.decembrim, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.15.apakšpunktā minētajām izziņām, kuras izsniegusi Rakstnieku savienība, Mākslinieku savienība vai Komponistu savienība, un tajās ir norādīts, ka persona ir attiecīgās savienības biedrs, kā arī laiks, kad autora darbs pirmo reizi publicēts, izstādīts vai izpildīts.

28. Darbs kolhozā veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.6. un 5.7.apakšpunktā minētajiem dokumentiem. Nosakot apdrošināšanas periodu, ievēro šādus nosacījumus:

28.1. kolhozu biedriem apdrošināšanas periodu veido laikposms, kurā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums:

28.1.1. apdrošināšanas perioda sākuma datums ir kolhozā iestāšanās datums, ja iestāšanās gadā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums. Ja izstrādes dienas vai atalgojums norādīts pēc kolhozā iestāšanās gada, tad apdrošināšanas perioda sākuma datumu nosaka no tā gada 1.janvāra, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai atalgojums;

28.1.2. apdrošināšanas perioda beigu datums ir datums, kad persona izstājusies no kolhoza. Ja izstāšanās gadā nav reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, tad par apdrošināšanas perioda beigu datumu uzskata 31.decembri pēdējā gadā, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums;

28.2. personām, kuras, nebūdamas kolhozu biedri, strādājušas kolhozā, apdrošināšanas periodu nosaka tāpat kā personām, kuras strādājušas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. Ja periods nav zināms, bet ir norādītas izstrādes dienas vai atalgojums konkrētā mēnesī vai gadā, darbu kolhozā pielīdzina darbam uzņēmumos, iestādēs vai organizācijās.

29. Laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam, veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.20. un 5.21.apakšpunktā minētajiem dokumentiem. Nosakot apdrošināšanas periodu, ievēro šādus nosacījumus:

29.1. apdrošināšanas perioda sākuma datums ir bērna dzimšanas diena, bet beigu datums — diena pirms bērna astoņu gadu vecuma sasniegšanas;

29.2. apdrošināšanas perioda beigu datums, ja bērns miris pirms 8 gadu vecuma sasniegšanas, — diena pirms bērna nāves dienas;

29.3. apdrošināšanas perioda beigu datums, ja ir tiesas spriedums par vecāku varas atņemšanu mātei, — diena pirms tiesas sprieduma stāšanās spēkā.

30. Par bērna audzināšanas vietu uzskata valsti, kuras teritorijā bērna māte ir pastāvīgi dzīvojusi.

31. Mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem. Nosakot apdrošināšanas periodu, ievēro šādus nosacījumus:

31.1. kopējais mācību laiks augstākajās mācību iestādēs veido apdrošināšanas periodu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, augstākajās mācību iestādēs, kas saistītas ar medicīnu, — ne ilgāku par sešiem gadiem;

31.2. mācību laiku augstākajās un citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas ieskaita apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no tā, vai attiecīgā mācību iestāde ir pabeigta, bet kopumā — ne vairāk kā piecus gadus.

32. Ja dokumentos nav norādīts mācību perioda sākuma datums un mēnesis, par perioda sākuma datumu uzskata dokumentā minētā gada 1.septembri.

33. Faktiskais mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, bet ne vairāk par trim gadiem, un pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks veido apdrošināšanas periodu, pamatojoties uz dokumentu, kas to apliecina.

34. Darbs lauku saimniecībā veido apdrošināšanas periodu, pamatojoties uz šo noteikumu 5.6., 5.8. un 5.29.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kuros norādīta nodarbošanās, kas saistīta ar lauksaimniecību vai zvejniecību, bet ne ilgāk kā līdz kolhoza dibināšanas laikam. Ja nav informācijas par kolhoza dibināšanas laiku, tad ne ilgāk kā līdz 1949.gada 15.martam. Ja dokumentā norādīts “skolēns — laukstrādnieks”, “skolēns — gans”, “skolēns — strādnieks” u.tml., tad apdrošināšanas periodu veido attiecīgā gada četri mēneši no 15.maija līdz 15.septembrim.

35. Lauksaimnieciska rakstura darbs zemnieku saimniecībā no 1989.gada 1.jūnija veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts:

35.1. ar dokumentiem, kas apliecina sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu par zemnieku, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras zemnieku saimniecībā strādājušas, pamatojoties uz darba līgumu;

35.2. ar šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto dokumentu, — personām, kuras zemnieku saimniecībā strādājušas, pamatojoties uz darba līgumu. Darba devēja (zemnieka) parakstam jābūt apstiprinātam ar tās padomju saimniecības direktora, kolhoza priekšsēdētāja vai izpildkomitejas atbildīgā darbinieka parakstu un zīmogu, kuras teritorijā atradās zemnieku saimniecība.

36. Garīgā personāla kalpošanas periodu reliģiskajās organizācijās uzskata par apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.17.apakšpunktā minēto dokumentu.

37. Laiks, kad persona atzīta par invalīdu un nestrādā, veido apdrošināšanas periodu:

37.1. no dienas, kad noteikta invaliditāte, vai no nākamās dienas, kas seko dienai, kad persona atlaista no darba, līdz invaliditātes pēdējai dienai vai dienai pirms darba uzsākšanas, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

37.2. ja apdrošināšanas periods ir pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.11.apakšpunktā minēto dokumentu (sākot ar 1990.gada 4.maiju derīgs ir Latvijas Republikā izsniegts dokuments).

38. Bērna invalīda (līdz viņa 16 gadu vecuma sasniegšanai) kopšanas laiks veido apdrošināšanas periodu:

38.1. mātei, pamatojoties uz šo noteikumu 5.12.apakšpunktā minēto dokumentu (sākot ar 1990.gada 4.maiju derīgs ir Latvijas Republikā izsniegts dokuments), no bērna dzimšanas dienas, ja šo noteikumu 5.12.apakšpunktā minētajā dokumentā nav norādīts cits datums, līdz dienai, kad bērns invalīds sasniedzis 16 gadu vecumu;

38.2. citai personai, kura kopusi bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam, pamatojoties uz šo noteikumu 5.29.apakšpunktā minēto tiesas spriedumu par juridiskā fakta konstatēšanu (apdrošināšanas periods ir tiesas spriedumā norādītais bērna kopšanas laiks).

39. Apdrošināšanas periodu, kura laikā persona kopusi I grupas invalīdu vai personu, kas sasniegusi 80 gadu vecumu, pierāda, pamatojoties uz šo noteikumu 5.29.apakšpunktā minēto dokumentu. Apdrošināšanas perioda ilgumu nosaka, ņemot vērā tiesas spriedumā par juridiskā fakta konstatēšanu norādīto kopšanas laiku.

40. Apdrošināšanas periodu, kura laikā persona ir bijusi pakļauta politiskajām represijām vai piedalījusies nacionālajā pretošanās kustībā, pierāda, pamatojoties uz šo noteikumu 5.13., 5.14. un 5.18.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

 

 

IV. Apdrošināšanas periodu aprēķināšana

41. Atsevišķa apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, no perioda beigu datuma atņemot perioda sākuma datumu un iegūtajam periodam pieskaitot vienu dienu.

42. Apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, pieņemot, ka mēnesī ir 30 dienu.

43. Ja dokumentā par apdrošināšanas periodu ir norāde tikai par nostrādāto stundu skaitu, apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, pieņemot, ka dienā ir astoņas darba stundas.

44. Ja dokumentā nav norādīts apdrošināšanas perioda sākums un beigas, bet tikai tā ilgums gados, mēnešos un dienās, aprēķinot apdrošināšanas stāžu, izmanto šo informāciju.

45. Katru apdrošināšanas periodu, kas izteikts kā kalendāra laika vienība, kopējā apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu reizi, pirms kopējā apdrošināšanas stāža aprēķināšanas pārbaudot, vai apdrošināšanas periodi nesakrīt. Ja sakrīt, apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas periodu — attiecīgajai personai izdevīgāko.

46. Ja apdrošināšanas periodu veido darbs, kas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 12. un 13.punktā norādīto ierakstu darba grāmatiņā, tad papildus pierādīto apdrošināšanas periodu līdz pirmā ieraksta izdarīšanai darba grāmatiņā neuzskaita.

47. Kopējo apdrošināšanas stāžu aprēķina, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par apdrošināšanas periodiem. Atsevišķos apdrošināšanas periodus summē, un kopējo apdrošināšanas stāžu izsaka gados, mēnešos un dienās.

 

 

V. Apdrošināšanas periodu uzskaite

48. Atsevišķos apdrošināšanas periodus aģentūra uzskaita, pamatojoties uz šo noteikumu 5.punktā minētajiem dokumentiem, kurus aģentūrā uzrāda:

48.1. persona, ja dokumenti atrodas viņas glabāšanā;

48.2. darba devējs, ja šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunktā minētie dokumenti atrodas viņa glabāšanā.

49. Personai ir tiesības:

49.1. pārbaudīt aģentūrā esošo informāciju par tās apdrošināšanas periodu uzskaiti un, ja nepieciešams, saņemt skaidrojumu par to;

49.2. līdz konkrētā pakalpojuma piešķiršanai pieprasīt labot vai papildināt aģentūrā esošos datus, iesniedzot dokumentus, kas pamato nepieciešamību izdarīt attiecīgus grozījumus.

50. Ja persona dokumentu, kas apliecina papildu apdrošināšanas periodu vai pamato nepieciešamību izdarīt attiecīgus grozījumus, iesniedz aģentūrā pēc pensijas piešķiršanas, grozījumus apdrošināšanas periodu uzskaitē izdara, bet pensijas apmēru pārrēķina likumā “Par valsts pensijām” noteiktajā kārtībā.

51. Aģentūra uzskaita visus tos atsevišķos apdrošināšanas periodus, kuri pierādīti, pamatojoties uz šo noteikumu 5. un 16.punktā minētajiem dokumentiem, neatkarīgi no tā, vai ziņas par šiem periodiem būs izmantojamas, aprēķinot attiecīgā sociālā pakalpojuma apmēru. Aģentūra pēc personas lūguma uzskaita arī tos darba un tam pielīdzinātos periodus, kuri uzskaites laikā nav uzskatāmi par darba vai darbam pielīdzinātiem periodiem.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 27.aprīli.