Kopsavilkumā

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.677) (Dok.nr.4369) Balsojums: 71 par, 1 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. (Reģ.nr.1118) (Dok.nr.4392) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (Dok.nr.4393; nr.4393A) Balsojums: 65 par, 15 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. (Reģ.nr.1172) (Dok.nr.4099, 4099B) Balsojums: 76 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”. (Reģ.nr.1205) (Dok.nr.4190, 4343) Balsojums par steidzamību: 61 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi “Likumā par ostām””. (Reģ.nr.1193) (Dok.nr.4139, 4363) Balsojums: 54 par, 21 pret, 5 atturas.

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1218) (Dok.nr.4241, 4364) Balsojums par steidzamību: 58 par, 14 pret, 6 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 60 par, 15 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1159) (Dok.nr.4081, 4388) Balsojums par steidzamību: 76 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Par 1966. gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”. (Reģ.nr.1166) (Dok.nr.4090, 4344) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. (Reģ.nr.1206) (Dok.nr.4191, 4345) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1170) (Dok.nr.4097, 4355) Balsojums: 61 par, 0 pret, 11 atturas.

— “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”. (Reģ.nr.1174) (Dok.nr.4100, 4365) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

4367A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. (Reģ.nr.1244) (Dok.nr.4383, 4383A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem”. (Reģ.nr.1245) (Dok.nr.4384, 4384A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1246) (Dok.nr.4385, 4385A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Pieņēma lēmumus:

— “Par Smaidas Gļazeres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4380) Balsojums: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Ingunas Pinnes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4381) Balsojums: 68 par, 2 pret, 8 atturas.

— “Par Ineses Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4382) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par I.Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4414) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par S.Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. (Dok.nr.4415) Balsojums: 68 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par I.Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4416) Balsojums: 64 par, 1 pret, 1 atturas.

Nodeva Pieprasījumu komisijai deputātu pieprasījumus:

— “Par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta un izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem”. (Dok.nr.442)

— “Par Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobrī izdotajiem noteikumiem nr.377 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu””.

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.1243) (Dok.nr.4370, 4370A) Balsojums: 28 par, 8 pret, 40 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.nr.1247) (Dok.nr.4387, 4387A) Balsojums: 34 par, 4 pret, 47 atturas.

Saeima neiekļāva nākamās sēdēs darba kārtībā un nenodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai lēmuma projektu:

— “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām”. (Dok.nr.4379) Balsojums par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā: 24 par, 38 pret, 19 atturas; balsojums par nodošanu komisijai: 26 par, 23 pret, 36 atturas.

Noraidīja deputātu pieprasījumu:

— Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”. (Dok.nr.4339, 4339A) Balsojums: 26 par, 38 pret, 12 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu A.Golubova, J.Plinera, M.Mitrofanova, A.Bartaševiča, A.Klementjeva, O.Deņisova un I.Solovjova jautājumu par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību. (Dok.nr.4413)

Saeimas preses dienests

No Saeimas tribīnes

Juris Sokolovskis:

(..) 90. gadu sākumā valdošā elite pieņēma likumus par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Tādējādi visā valstī bija denacionalizētas ap 10 000 dzīvojamo māju. Tas ir apmēram 75 000 dzīvokļu, kuros dzīvo vairāk nekā 200 000 cilvēku. Ar šo likumu pieņemšanu Augstākās padomes deputāti ir atņēmuši katrai no šīm 75 000 ģimenēm iespēju privatizēt savu dzīvokli. Tas nozīmē, ka katrai no tām bija atņemti ap 10 — 15 tūkstoši dolāru. Īrniekus toreiz mierināja: “Nu, ko jūs uztraucaties, jūs dzīvosiet šajos dzīvokļos neierobežoti ilgi. Un turklāt īres maksa tajos namos būs tāda pati kā pašvaldību mājās.”

Bet pagājušā gada jūnijā jūs, valdošās koalīcijas partijas “Latvijas ceļš”, Tautas partija, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nobalsojāt par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Šie grozījumi paredz, ka īres maksa denacionalizētajos namos strauji pieaugs un no 2005. gada tā būs pavisam atbrīvota. Tas nozīmē, ka namīpašnieks jebkuru īrnieku ar vecu īres līgumu varēs izlikt no dzīvokļa, neierobežoti paaugstinot īres maksu. Sakiet, lūdzu, cienījamie kolēģi, kur jūs liksiet šos uz ielas izliktos cilvēkus? Tie ir jūsu vēlētāji. Ko jūs atbildēsiet, kad viņi atnāks pie jums uz pieņemšanu?

Es nesen iepazinos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto mājokļu attīstības programmu. Tā man atgādināja garšīgu un veselīgu ēdienu grāmatu. Viss tur uzrakstīts pareizi, bet pēc būtības tas ir piemineklis valdošās koalīcijas nerealizētajiem projektiem. Jūsu valdīšanas laikā nekas netika izdarīts, lai kaut kādā veidā atrisinātu šo problēmu. Bet, no otras puses, jūs pieņemat tādus grozījumus, kas ļoti būtiski pazeminās šo īrnieku dzīves līmeni, un rezultātā daudzi no viņiem var palikt bez jumta virs galvas. (..)

Dzintars Kudums:

(..) Es gribētu paskaidrot šeit būtību. Šeit būtība ir šāda, ka mums valstī līdz šim brīdim nav probācijas dienesta. Tas ir faktiski zināmā veidā kauna traips uz, teiksim, mūsu valsts mundiera, jo probācijas dienests visās attīstītās valstīs pilda ļoti nozīmīgas funkcijas, zināmā mērā, nu, veidojot šo alternatīvo sodu politiku. Mūsu valstī ir piespiedu darbs, kas šobrīd tiek praktizēts. Principā tiek veidots uz entuziasma pamata Liepājā, Saldū, Cēsīs. Pie šā projekta strādā gan tiesneši, prokurori, pašvaldību institūcijas, jo viņas saprot, ka ir jāveido kaut kāda savādāka attieksme šinī te sodu politikā. Man ir bijušas daudzas sarunas ar šiem pārstāvjiem, un, godīgi sakot, šiem entuziastiem, ja tā var teikt. Un viņi saka vienu lietu, ka noteikti būtu jāmaina šī 40. panta 3. punkts. Šis skan šādi: “Ja persona, kas notiesāta uz piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, 8 darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu.” Tas nozīmē, ka 80 stundas, ja tiesa piespriež, tad faktiski, ja viņš nepilda šos uzdevumus, tad viņš tiek 10 dienas arestēts. Vai šinī gadā ir ... vai šinī brīdī tas ir ieslodzījumā. Šeit ir viena nianse. Manuprāt, ka jāizmaina šī lieta ir. Piemēram, Anglijā ir sistēma, ka cilvēkam var piespriest par reālu cietumsodu 3 gadus, pieņemsim, un viņu aizstāt ar, piemēram, 240 stundām piespiedu darba, kurā ietilpst, pieņemsim, tur varētu būt apmācības, tur varētu būt konkrēti noteikti laiki. Pirmdienās, piemēram, 4 stundas, ceturtdienās, teiksim, 2 stundas pēc darba, sestdienas, svētdienas, un tas laika posms tiek izstiepts diezgan garā periodā. Tas ir ļoti neērts šim cilvēkam, bet tas tāpēc arī ir sods. Šinī gadījumā tas ir vienkārši smieklīgi, ka šīs 8 stundas tiek traktētas kā viena diena. Ir jābūt daudz stingrākam sodam un pretim šai normai — divas dienas. Tas nozīmē 8 stundas, ja tiesa ir piespriedusi tev strādāt šos piespiedu darbus, tad, ja tu to nepildīsi, tev būs, teiksim, apcietinājumā jāpavada 40 dienas, nevis 10 dienas. (..)

No sēdes stenogrammas