Par to, kādai būt līvu Ziemeļkurzemei

Foto: A.F.I.

Saeimas deputāts Ilmārs Geige:

Diemžēl Saeimā, pieņemot valsts budžetu šim gadam, neizdevās panākt finansējuma piešķiršanai ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanas uzsākšanai. Taču darbs turpinās. Pašreiz tiek risināts jautājums par to, lai attiecīgās ministrijas, kuru kompetencē ir mērķprogrammas rīcības plānā paredzēto funkciju izpilde, no sava budžeta atvēlētu finansējumu dažu programmu realizēšanai.

Iespējams, ka varētu tikt mainīts arī Vadības padomes statuss. Ir ievadītas sarunas par to, ka Mazākumtautību nodaļa, kas pašlaik ir Naturalizācijas pārvaldes struktūrvienība, atkal kļūs par Tieslietu ministrijas nodaļu. Tā tas bija tad, kad es biju šīs nodaļas vadītājs. Šī nodaļa varētu būt Integrācijas departamenta sastāvā. Ja Vadības padome nepastarpināti atradīsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā, droši vien, veidojot nākošā gada budžetu, izdosies panākt, ka minētās programmas finansēšanai tiek atvērta atsevišķa pozīcija valsts budžetā. Tad būtu cerība, ka mērķprogrammas realizācija turpinātos.

Kādiem projektiem izdevās panākt finansējumu no šīgada valsts budžeta? Izdevās aizstāvēt manis iesniegtos priekšlikumus dažādu objektu finansēšanai Talsu un Ventspils rajonā, kur esmu LC frakcijas kurators. Par savas frakcijas biedru atbalstu panācu finansējuma piešķiršanu Lībiešu tautas nama Mazirbē atjaunošanai (Ls 3500), Kolkas kultūrvēsturiskajam lībiešu informācijas centram (Ls 1500), Tārgales pagasta kultūrizglītojošā centra izveidei (Ls 5000), Kolkas pamatskolas datorklases izveidošanai (Ls 5000), Užavas pagasta kultūras nama remontam (Ls 1500), Ziru pagasta sporta zāles remontam (Ls 1500), Piltenes vidusskolas datorklases modernizēšanai (Ls 1500), Popes pamatskolas datorklases izveidošanai (Ls 5000), Jūrkalnes pagasta Rīvas upes vecā koka tilta rekonstrukcijai (Ls 1500). Protams, summas nav lielas, bet pagastam tās ir ļoti nepieciešamas.

Kā zināms, Saeimā grūti veicās ar Aizsargjoslu likuma pieņemšanu. Šis likums visvairāk interesē piekrastes ļaudis, tātad arī lībiešus, jo daudziem tur ir īpašumi. Esmu vairākkārt konsultējies ar dažādu pašvaldību pārstāvjiem. Likumā ir iestrādāti daudzi priekšlikumi, kuros izteiktas pašvaldību vēlmes. Lai aizsargātu iedzīvotāju intereses, veicot apbūvi un ievērojot likuma prasības, pašvaldībām jābūt ļoti atbildīgām, nedrīkst domāt tikai par sava budžeta papildināšanu. Ir jādomā par apkārtējo vidi. Nevajadzētu pieļaut apbūvi, kas neiederas ainavā un ir krasā kontrastā ar esošās apbūves tradīcijām. Esmu novērojis, ka tie cilvēki, kuri nopērk zemi piekrastē un veic tur celtniecību, nepievērš lielu vērību ainavai un apbūves tradīcijām. Nesen, piedaloties Līvu savienības Ventspils nodaļas atskaites sanāksmē, aicināju – nepārdosim savu zemi! Turēsimies pie savas zemes, cik ilgi tas vien iespējams! Varbūt pašiem ir vērts ieguldīt līdzekļus un sākt sakārtot mūsu Ziemeļkurzemes piekrasti, lai te rastos lielākas iespējas tūrisma attīstībai. Lai attīstītu tūrismu ir doma izveidot nelielu jahtu ostu Irbes grīvā. Tas prasīs lielus līdzekļus, bet jārod iespējas piesaistīt dažādu fondu un Eiropas naudu, kas paredzēta šādām vajadzībām.

“LĪVLI”