Lai Eiropas tiesības būtu katram pieejamas arī latviski

Marta Jaksona, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Pēdējos divos gados ievērojami palielinājies Tulkošanas un terminoloģijas centrā (TTC) iztulkoto ES tiesību aktu lappušu skaits, un, sagaidot TTC darbības piecu gadu jubileju, ir iztulkota gandrīz puse no apjoma, kas jāpaveic līdz iestāšanās brīdim (90 000 lpp.). Kas ir galvenais iemesls tik straujam darba apjoma pieaugumam, un vai tas ļauj cerēt, ka līdz brīdim, kad Latvija paredzējusi iestāties ES, būs iztulkots viss ES likumu kopums?

— Pirmajos divos trijos gados gandrīz viss tika investēts attīstībā. TTC savu darbību sāka pilnīgi no nulles. Pirms pieciem gadiem mēs pat nezinājām, kādam ir jābūt tulkošanas procesam, vai tiesību aktu tulkošana ir kas īpašs, vai šis process ar ko atšķiras no vienkāršas teksta pārtulkošanas, ko darīt ar terminoloģiju, ar daudzajiem vārdiem, kuri līdz šim latviešu valodā nav lietoti. Pirmie trīs gadi bija laiks, kad mēs ļoti lēnām, soli pa solim, mācoties no savām kļūdām un analizējot citu valstu pieredzi, investējām attīstībā, un tikai pēdējos divos gados šīs investīcijas sāk nest augļus.

Ir izveidota terminoloģijas datu bāze, kurā šobrīd ir jau vairāk nekā 35 tūkstoši terminu. Ievērojami ir palielinājusies tulkošanas atmiņa, kas dod iespēju priekštulkot tiesību aktu tekstu līdz pat 40 procentiem no kopējā teksta apjoma. Izveidojusies ļoti laba sadarbība ar nozaru ministrijām, uzlabojusies TTC iekšējā darba koordinācija. Tas viss ievērojami palielina tulkošanas tempus.

Nenoliedzami, palielinājusies arī TTC darbinieku produktivitāte. Sākotnēji mūsu rīcībā nebija ne tagadējo datu bāžu, ne dokumentu elektronisko versiju citās ES valodās, turklāt līdztekus dokumentu tulkošanai un rediģēšanai bija jārisina arī daudzas sarežģītas metodiskas un organizatoriskas problēmas. Pašlaik varam teikt, ka mūsu centrā ir nodrošināts pilnīgs dokumentu apstrādes cikls, kurā iesaistīta dažādu speciālistu komanda — tehniskie asistenti, terminologi, tulkotāji un redaktori. Visu šo speciālistu sadarbības rezultātā, paplašinoties terminu datu bāzei un pieaugot tulkošanas atmiņai, viens redaktors var dienā apstrādāt aptuveni deviņas lapas. Un šis rādītājs jau līdzinās labākajiem redaktoru darba rādītājiem ES iestādēs.

Vērtējot iespējamo nākotnes attīstību, es nedomāju, ka TTC darba intensitāte tuvākajos gados turpinās pieaugt tik strauji kā pēdējos divos gados. Protams, paplašinoties terminoloģijai un vēl vairāk palielinoties tulkošanas atmiņai, tulkošanas temps nedaudz palielināsies. Tomēr mēs esam sasnieguši diezgan optimālu darba ritmu, kas ir tuvu maksimumam, un, šādi strādājot, līdz brīdim, kad Latvija iestāsies ES, tiesību aktiem vajadzētu būt brīvi pieejamiem latviešu valodā.

— Kā zināms, vēl pirms diviem gadiem viena no smagākajām problēmām TTC darbā bija nepietiekamie finansu resursi. Kā pēdējos gados ir mainījies TTC budžets, un vai tas pašreiz ir pietiekams, lai sekmīgi pildītu visas funkcijas un līdz iestāšanās brīdim pabeigtu visu ES tiesību aktu tulkošanu?

— TTC finansējums šajos piecos gados ir palielinājies vairāk nekā trīs reizes. Ja tuvākajos gados tas saglabāsies pašreizējā līmenī, tad līdz 2004. gada beigām ir iespējams iztulkot visus svarīgākos ES tiesību aktus. Mūsu mērķis ir šogad pabeigt tulkot lielāko daļu regulu, bet nākamgad iztulkot latviešu valodā visas ES direktīvas, lai Latvijas iedzīvotāji varētu ar tām iepazīties vēl pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES.

Atklāts ir jautājums par ES tiesu nolēmumu (Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas nolēmumu) tulkošanu. Šie nolēmumi ieņem diezgan būtisku vietu ES tiesību sistēmā. Bet Latvijā, tāpat kā citās ES kandidātvalstīs, tie šobrīd tulkoti netiek, jo visa uzmanība tiek koncentrēta uz primāro un sekundāro ES tiesību aktu (acquis communautaire) tulkošanu.

— Vai ir zināms, kad varētu tikt sākta tiesu nolēmumu tulkošana?

Ja šim uzdevumam tiktu piešķirts attiecīgs finansējums, tad TTC šo darbu varētu sākt jau tuvākajā laikā. Tomēr šī ir jauna joma, un arī tulkošanas process atšķiras no tiesību aktu tulkošanas. Kā zināms, EK tiesas darba valoda ir franču valoda, tātad tiesas nolēmumi būtu jātulko no franču valodas un, kā uzskata EK tiesas pārstāvji, šis darbs būtu jāveic tikai un vienīgi, juristiem, jo tam ir vajadzīgas speciālās zināšanas. Bet, izvērtējot pašreizējo tulkotāju potenciālu Latvijā, būtu diezgan sarežģīti vai pat neiespējami atrast speciālistus (juristus ar teicamām franču valodas zināšanām), kas šo uzdevumu varētu veikt.

— Cik liels ES tiesu nolēmumu apjoms būtu tulkojams?

— Ir izveidots svarīgāko Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas nolēmumu apkopojums, kurā ir aptuveni 20 tūkstoši lapaspušu, un šie nolēmumi ir pieejami visās pašreizējās ES dalībvalstīs to oficiālajās valodās.

— Kas, jūsuprāt, notiks, kad Latvijā pēc iestāšanās ES līdztekus “acquis communautaire” juridisko spēku iegūs arī ES tiesu prakse?

— Tas neapšaubāmi būs visai dīvaini ka spēkā būs tiesību avoti, kas nav pieejami valsts valodā. Pagaidām ir grūti prognozēt, kā šos risināt situāciju, bet katrā ziņā vismaz sākotnēji galvenais slogs gulsies uz Latvijas tiesnešiem, kam šī ES tiesu prakse būs jāpārzina un jāpiemēro savā ikdienas darbā.

— Kā mainīsies TTC darbība pēc tam, kad tiks pabeigta pašreiz spēkā esošā “acquis commun” autaire tulkošana? Kā risināsies TTC darbs tad, kad Latvija jau būs kļuvusi par ES dalībvalsti?

— Protams, TTC darbs nebeigsies līdz ar pašreiz spēkā esošā “acquis communautaire” pārtulkošanu. Darba būs ļoti daudz. Pirmkārt, ES likumdošana attīstās ļoti strauji un tiesību aktu tulkošana būs jāturpina arī pēc iestāšanās ES. Tuvākajā laikā būs jāsāk arī iepriekš minēto ES tiesu nolēmumu tulkošana. Un arvien pieaug pieprasījums arī pēc Latvijas tiesību aktu tulkošanas angļu valodā.

Otrkārt, jārēķinās ar to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, būs vajadzīgs ievērojams tulku skaits darbībai dažādās ES iestādēs. ES iestādēs ir veikti aprēķini, ka no katras jaunās dalībvalsts būs nepieciešami aptuveni 200 tulki un t.s. juristi lingvisti (speciālisti ar augstāko izglītību tiesību zinātnēs un ar ļoti labām svešvalodu zināšanām). Tas ir ļoti liels skaits tik mazai valstij kā Latvija, kas nozīmē, ka tuvākajos gados mūs, iespējams, sagaida latviešu valodas tulku trūkums ne vien ES iestādēs, bet arī tepat Latvijā. Jau šobrīd daži TTC speciālisti gatavojas doties strādāt uz ES iestādēm, un nākamajos gados šī tendence noteikti tikai pieaugs. Tas būs pārbaudījums arī TTC — kā spēsim saglabāt pašreizējo tulkošanas jaudu un nodrošināt tulkošanas darbu arī pēc Latvijas iestāšanās ES.

— Vai tulkoto un rediģēto tiesību aktu kvalitāte tiek pārbaudīta? Vai nevar gadīties, ka dažas direktīvas latviskais variants pēc juridiskās jēgas atšķiras no angļu vai franču valodas varianta?

— Šā gada septembrī sāksies Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta organizēta kandidātvalstu veikto tulkojumu kvalitātes pārbaude. Pārbaudēs caurlūkos galvenokārt primāro tiesību aktu, kā arī atsevišķu svarīgāko sekundāro tiesību aktu tulkojumus, un galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, vai šie tulkojumi atbilst oriģināltekstam un vai tiek ievērota terminoloģijas konsekvence, proti, vai visos tiesību aktos viens termins tiek lietots vienādi.

Runājot par iespējamajām atšķirībām starp tiesību aktu tulkojumiem dažādās valodās, svarīgākais ir tas, ka ES tiesību aktu tekstiem visās oficiālajās valodās ir vienāds juridiskais spēks, bet, ja rodas aizdomas par to, ka konkrētais dokuments ir pārprasts vai tulkojums ir kļūdains, tad tiek skatīti attiecīgie teksti citās oficiālajās valodās.

— Cik strauji norit Latvijas tiesību aktu tulkošana angliski? Kāds apjoms iztulkots līdz šim, un kādu daļu no Latvijas likumdošanas kopuma plānojat pārtulkot?

— Šobrīd tiek tulkoti tieši integrācijas procesam nepieciešamie tiesību akti. Tie ir galvenokārt tie tiesību akti, kas saistīti ar Latvijas iestāšanās sarunām ES. Pašreizējā TTC jauda šādiem tulkojumiem ir aptuveni 450 lappuses ceturksnī. Ministrijas iesūta savus pieprasījumus tiesību aktu tulkojumiem Eiropas integrācijas birojam un Ārlietu ministrijai, kas tad arī izvērtē, kuru tiesību aktu tulkojumi ir visvairāk nepieciešami un kuri tulkojami pirmie.

Protams, ir visai grūti pateikt, cik liela daļa Latvijas likumdošanas tiks pārtulkota angļu valodā un kādā laika posmā tas notiks. Bet, manuprāt, būtiskākajiem Latvijas tiesību aktiem iespējami drīzāk būtu jābūt pieejamiem arī angļu valodā, jo tas neapšaubāmi nāktu tikai par labu Latvijai — starptautiskajai sadarbībai, uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei.

Kā liecina līdzšinējā TTC darba pieredze, pieprasījums pēc Latvijas tiesību aktiem, īpaši pēc Civillikuma, kura tulkojumu pirms kāda laika TTC laida klajā, ir milzīgs, tādēļ arī nākotnē līdztekus integrācijas procesā nepieciešamajiem tiesību aktiem turpināsies būtiskāko likumu tulkošana. Jau ir iztulkots Civilprocesa likums, un pašlaik norit ļoti rūpīga rediģēšana. Cerams, ka šis darbs tiks pabeigts līdz gada nogalei.

— Pašlaik izplatītākā svešvaloda Latvijā neapšaubāmi ir angļu valoda, līdz ar to arī Latvijas tiesību akti tiek tulkoti tikai angliski. Vai iespējams, ka tuvākajā nākotnē atsevišķi Latvijas tiesību akti varētu tikt pārtulkoti franču, vācu vai kādā citā svešvalodā?

— Protams, šāda tulkošana ir iespējama, bet par to būtu jālemj atbildīgajām valdības amatpersonām. Ja pēkšņi rastos vajadzība un šim uzdevumam tiktu piešķirti nepieciešamie finansu resursi, TTC būtu gatavs uzņemties šo darbu.

— Līdztekus tam, ka līdz iestāšanās brīdim visiem ES tiesību aktiem jābūt pārtulkotiem latviski, šiem tulkojumiem būtu jābūt arī brīvi pieejamiem ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Kāda daļa no pašlaik iztulkotajiem ES tiesību aktiem ir publicēti kādā izdevumā vai pieejami internetā?

— Mūsu mērķis ir nodrošināt visu iztulkoto tiesību aktu pieejamību TTC mājaslapā internetā. Šo uzdevumu TTC sāka pirms nepilna gada, un šobrīd internetā ir pieejami aptuveni 40 līdz 50 procenti no ES tiesību aktu tulkojumiem, kā arī visi Latvijas Republikas tiesību aktu tulkojumi.

Pašlaik ikviens iztulkotais un koriģētais ES tiesību akts sākotnēji tiek nosūtīts pārbaudei un izvērtējumam atbildīgajai nozares ministrijai, kurai ir iespējas mēneša laikā ierosināt savus labojumus, bet, ja tādi netiek saņemti, tad iztulkotais tiesību akts tiek ievietots TTC mājaslapā, kur tas brīvi pieejams ikvienam.

Internetā ir pieejama arī visa TTC izstrādātā terminoloģija, un šobrīd norit priekšdarbi, lai jau šā gada maijā mūsu mājaslapā būtu iespējams arī komentēt izstrādātos terminus un iesniegt priekšlikumus par iespējamām izmaiņām. Tas būtu ļoti noderīgi TTC darbam turpmākajā terminoloģijas izstrādē, kā arī šāda iespēja veicinātu diskusijas nozaru speciālistu starpā. Pašlaik galvenie un faktiski vienīgie mūsu sadarbības partneri ir ministrijās strādājošie speciālisti, bet liela daļa speciālistu, kas varētu sniegt labus padomus un ieteikumus, veidojot terminoloģiju, strādā ārpus ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm.

— Internets ir pieejams tikai daļai Latvijas sabiedrības, tādēļ rodas pamatots jautājums, vai latviski iztulkotie ES tiesību akti būs pieejami arī drukātā formā, publicēti.

— ES tiesību aktu publicēšanu nodrošina ES Oficiālo publikāciju birojs, un līdzīgi tam, kā Latvijas Republikas tiesību akti tiek publicēti “Latvijas Vēstnesī”, visi ES tiesību akti tiek publicēti “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”, kas tiek izdots visās ES oficiālajās valodās. Šāds izdevums neapšaubāmi būs arī Latvijai, un tajā līdz iestāšanās brīdim jābūt publicētiem visiem spēkā esošajiem ES tiesību aktiem (90 000 lappušu).

Tādēļ par tulkošanas mērķa datumu nevar uzskatīt iestāšanās dienu, jo šajā brīdī visu ES tiesību aktu tulkojumiem jāiegūst oficiāls likuma spēks, tātad jābūt publicētiem oficiālajā izdevumā. Lai šo darbu laikus paveiktu, Latvijai tulkotos tiesību aktus pa nozarēm jāsāk iesūtīt ES Oficiālo publikāciju birojam jau gadu pirms faktiskā iestāšanās datuma.

— Kādu jūs redzat TTC darbību tad, ja iedzīvotāji referendumā nobalsos pret Latvijas dalību ES? Vai daļa TTC paveiktā darba nebūs paveikta velti?

— TTC darbu nekādā ziņā nevar uzlūkot kā tikai un vienīgi ES tiesību aktu tulkošanu un gatavošanos dalībai ES. Tas jāvērtē ļoti ciešā saistībā ar latviešu valodas attīstību kopumā. Veicot ES “acquis communautaire” tulkošanu, līdztekus tiek izstrādāti daudzi jauni termini, tiek radīti vārdi, kuri līdz šim nav tikuši lietoti latviešu valodā, tiek izstrādāti tulkošanas pamatprincipi un ieteikumi juridiskās valodas izkopšanai.

Tādējādi neatkarīgi no iznākuma referendumā viens no mūsu darba galvenajiem sasniegumiem ir latviešu valodas attīstība. Mūsu valoda iet līdzi laikam, attīstās, paplašinās, un tas ir garants tam, ka valoda neizzudīs un tiks lietota arī nākotnē.

Tulkojot ES tiesību aktus, kļūst iespējams latviski nosaukt un precīzi formulēt procesus, kuros Latvija pašlaik ir iesaistīta. Veicot tulkošanu un paplašinot terminoloģiju, tiek ievērojami atvieglots integrācijas process un sadarbība ar ES valstīm. Arī tad, ja sabiedrība izlems, ka Latvijai tomēr nebūtu jākļūst par ES dalībvalsti, ES un tās dalībvalstis arī nākotnē būs galvenais Latvijas ekonomiskais partneris. Tādēļ ES tiesību aktu pieejamība latviešu valodā ir ne tikai politisks, bet arī ekonomisks mērķis, kura īstenošana ievērojami atvieglos Latvijas uzņēmumu attīstību un sekmīgu konkurenci ES tirgū.