Vakar Rīgā vizītē uzturējās NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Džozefs Ralstons

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 25. aprīlī, Rīgas pilī tikās ar NATO Eiropas spēku virspavēlnieku ģenerāli Džozefu Ralstonu. Tikšanās laikā prezidente augstu novērtēja Dž.Ralstona Latvijas apmeklējuma nozīmību, izvērtējot Latvijas un tās bruņoto spēku atbilstību NATO standartiem.

Latvijas prezidente pauda Latvijas apņēmību par Rīcības plāna dalībai NATO izpildi, kas vainagotos Prāgas NATO galotņu sanāksmē ar valsts uzaicināšanu iestāties aliansē. Pēc viņas sacītā, Latvijas dalību NATO atbalsta plašs valsts iedzīvotāju — pilsoņu un nepilsoņu — loks. Prezidente pauda lepnumu par Latvijas karavīru sniegumu starptautiskajās miera operācijas Bosnijā un Kosovā un uzsvēra, ka Latvija var sniegt savu ieguldījumu arī turpmāk miera misijās, tajā skaitā palīdzot ar militārās medicīnas personāla profesionalitāti.

Atzinīgus vārdus sakot par Latvijas bruņoto spēku progresu, ģenerālis Dž.Ralstons uzteica arī karavīru profesionalitāti miera operācijās. Viņš uzsvēra, ka Latvija pareizi dara, ieguldot līdzekļus karavīru izglītošanā, jo viņu prasmes ir ieguldījums bruņoto spēku kvalitātē un valsts vispārējā attīstībā. Dž.Ralstons izteica cerību, ka Latvija turpinās veiksmīgi iesākto bruņoto spēku reformu gaitu, un abas puses atzīmēja Nacionālo bruņoto spēku iespējas sabiedrības integrācijā.

Pārrunājot NATO aktualitātes, paplašināšanos un iekšējās reformas, Dž.Ralstons par ļoti vērtīgiem atzina reģionālās drošības sadarbības projektus, tajā skaitā Baltijas valstīs. Viņš pauda gandarījumu par Baltijas vienotās gaisa kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgajām militārajām mācībām.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 25.aprīlī, Aizsardzības ministrijā: NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Džozefs Ralstons, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks admirālis Gaidis Andrejs Zeibots un NBS komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube (augšējos attēlos). Vakar, 25.aprīlī, Rīgas pilī: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar Džozefu Ralstonu un Ģirtu Valdi Kristovski (apakšējos attēlos)

Latvijas Valsts prezidentes un NATO ģenerāļa preses konferencē:

Vakar, 25. aprīlī, Rīgas pilī notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un NATO Eiropas spēku virspavēlnieka ģenerāļa Džozefa Ralstona preses konference. Tās ievadā Latvijas Valsts prezidente teica:

— Es jūtos pagodināta šodien Latvijā uzņemt ģenerāli Ralstonu, kurš ieradies Latvijā kā vienā no NATO kandidātvalstīm un kura uzdevums ir izvērtēt mūsu bruņoto spēku gatavību iestāties NATO, mūsu sasniegto progresu un arī nākotnes plānus. Sarunā ar ģenerāli Ralstonu un mūsu Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku pārstāvjiem akcentējām, kāda Latvijā ir politiskā attieksme pret mūsu centieniem iestāties NATO un drošību kā vienu no valsts augstākajām prioritātēm. Domāju, ka par mūsu sarunas detaļām vairāk pastāstīs ģenerālis Ralstons.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Džozefs Ralstons:

— Paldies jums, prezidentes kundze, un atļaujiet man vispirms pateikt jums un Latvijas pilsoņiem, ka esmu pateicīgs par Latvijas karavīru teicamo piedalīšanos militārajās operācijās Bosnijā. Es esmu arī personīgi ticies ar viņiem un varu teikt, ka jūsu karavīri Balkānos lieliski tiek galā ar saviem uzdevumiem. Šodien man bija sekmīgas sarunas ar jūsu valsts augstākajiem militārajiem vadītājiem un politiķiem, es arī apmeklēju jūsu Aizsardzības akadēmiju un tikos ar jaunajiem latviešu virsniekiem. Gribu jūs uzteikt arī par ieguldījumu, ko Latvijas valsts devusi jauno virsnieku audzināšanā, kā arī viņu dzīves apstākļu nodrošināšanā. Es domāju, tas ir ļoti labs ieguldījums Latvijas drošībā un Latvijas nākotnē. Jūs kopš manas iepriekšējās vizītes esat guvuši teicamu progresu ceļā uz NATO. Jums ir teicams Rīcības plāns dalībai NATO, jums ir arī attiecīgie resursi, un es varu vienīgi iedrošināt jūs arī turpmāk turēties pie šī plāna un tikpat sekmīgi virzīties uz savu mērķi.

“LV” jautājums: — Pasaule kopš jūsu iepriekšējās vizītes Latvijā, ģenerāļa kungs, ir ļoti mainījusies. Ar to es domāju pastāvīgos terorisma draudus, kas kļuva īpaši aktuāli kopš pagājušā gada 11. septembra. Vai šajos apstākļos ir pieaugusi NATO paplašināšanas aktualitāte, iesaistot NATO arī relatīvi mazas valstis, kā, piemēram, Latviju?

Dž. Ralstons: — Jā, drošības situācija pasaulē ir mainījusies. Jaunā situācija ir skārusi gan lielas, gan arī mazas valstis. Es vispirms gribu teikt, ka esmu ļoti pateicīgs Latvijas prezidentei un jūsu tautai par atbalstu, ko esat snieguši ASV un NATO. NATO paplašināšana bija nozīmīga pirms 11. septembra un ir nozīmīga arī tagad. Mums ir izstrādāts NATO paplašināšanas plāns, pēc kura mēs vadījāmies pirms 11. septembra un pēc kura vadāmies arī šodien. Mēs šo plānu joprojām cenšamies pildīt. Līdz NATO dalībvalstu Prāgas apspriedei ir atlikuši seši mēneši, un es domāju, ka mēs šo laiku arī ļoti mērķtiecīgi izmantosim.

Vakar, 25.aprīlī, darba pusdienās: Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis, NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Džozefs Ralstons, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube

V. Vīķe–Freiberga: — NATO paplašināšanās process pēc 11. septembra notikumiem nekādā veidā nav ticis bremzēts vai apturēts. Gluži otrādi — ir notikušas jaunas aktivitātes, ir parādījušies jauni drošības uzdevumi. Un no visām politiski atbildīgajām personām, kas būs atbildīgas par Prāgas apspriedes lēmumu, mēs esam dzirdējuši, ka paplašināšanas procesa koncepcija nekādā ziņā nav apšaubīta, ka tā ir palikusi iepriekšējā.

Latvijas aizsardzības ministra un NATO ģenerāļa preses konferencē:

Vakar, 25. aprīlī, notika Latvijas Republikas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska un NATO Eiropas spēku virspavēlnieka ģenerāļa Džozefa Ralstona preses īssaiets. Tā ievadā Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā ar ģenerāli Ralstonu ticies jau divreiz un ka arī šī bijusi ļoti produktīva saruna. Pārrunātas Latvijas pašreizējās civilās un militārās aktualitātes un mūsu valdības atbildība kontekstā ar Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties NATO. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris raksturojis Latvijas NBS jauno struktūru un pašlaik risināmos uzdevumus. Ģenerālis saņēmis atbildes uz saviem jautājumiem par Latvijas NBS izveides filozofiju un Latvijas gatavību līdzdarboties NATO kopīgo uzdevumu risināšanā Eiropas drošības zonā un arī plašāk.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Ralstons apstiprināja, ka tikšanās ar Latvijas aizsardzības ministru bijusi ļoti produktīva. Ģenerālis pateicās latviešu tautai par tās veikumu, attīstot savus bruņotos spēkus, un arī par latviešu karavīru līdzdalību starptautiskajās miera spēku operācijās Balkānos. “Es pats esmu redzējis jūsu karavīrus Balkānos un varu apliecināt, ka viņi tur veic patiešām labu darbu,” teica ģenerālis Ralstons. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija sasniegusi labu progresu, gatavojoties iestājai NATO, un ka īpaši uzskatāmi šie panākumi esot salīdzinājumā ar viņa iepriekšējo vizīti Latvijā pērn jūnijā.

Atbildot žurnālistiem, Dž.Ralstons uzsvēra, ka NATO nenodarbojas ar jaunu dalībvalstu rekrutēšanu, taču, ja Latvija un citas kandidātvalstis izteikušas vēlēšanos pievienoties NATO, tad dalībvalstis atsaucas un izskata NATO paplašināšanas iespēju. “Tas atbilst gan NATO, gan arī Latvijas interesēm,” uzsvēra NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Eiropā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas ārlietu ministrs un NATO ģenerālis divpusējā sarunā:

Vakar, 25.aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar NATO spēku virspavēlnieku Eiropā ģenerāli Džozefu Ralstonu. Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas gatavošanās dalībai NATO.

I.Bērziņš atzīmēja, ka šis Latvijai ir izšķirošais gads, īstenojot ārpolitiskās prioritātes — integrāciju ES un NATO. Ārlietu ministrs informēja Dž. Ralstonu par Latvijas veikumu virzībā uz NATO, apliecināja, ka Latvija turpinās progresu aizsardzības jomā ne tikai līdz Prāgas sammitam, bet arī pēc uzaicinājuma saņemšanas dalībai NATO. Abas puses pauda viedokli, ka dalībai NATO ir svarīgs ne tikai militārais aspekts, bet arī valsts atbilstība NATO politiskajiem kritērijiem. Dž. Ralstons interesējās arī par situāciju ar grozījumiem vēlēšanu likumos.

Pārrunājot konkrētus aizsardzības spēju stiprināšanas aspektus, Dž. Ralstons kā ļoti svarīgu uzsvēra Latvijas vēlmi nodrošināt ilgtermiņā budžeta finansējumu aizsardzībai 2% apmērā. Abas puses arī pauda viedokli, ka, iestājoties NATO, Latvija būs ne tikai drošības lietotāja, bet arī dos savu ieguldījumu tās stiprināšanā.

Tikšanās gaitā pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi un attiecību veidošanās ar Krieviju NATO paplašināšanās kontekstā. Gan ārlietu ministrs, gan Dž.Ralstons uzsvēra, ka NATO paplašināšanās veicinās reģionālo stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. I.Bērziņš arī pauda pārliecību, ka pēc pievienošanās aliansei Latvija varēs aktīvi līdzdarboties Krievijas un NATO attiecību veidošanā.

I.Bērziņš informēja Dž.Ralstonu par sabiedrības attieksmi pret Latvijas iestāšanos NATO un to, kā notiek sabiedrības informēšana par NATO integrācijas jautājumiem. Dž. Ralstons no savas puses uzsvēra sabiedrības informēšanas nozīmīgumu, Latvijai gatavojoties kļūt par NATO dalībvalsti.

Tikšanās ietvaros pārrunātas iespējas izmantot Latvijas uzkrāto pieredzi Aizkaukāza un Centrālāzijas valstīs.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Nacionālajā aizsardzības akadēmijā:

Savas īsās uzturēšanās laikā Latvijā Džozefs Ralstons apmeklēja Nacionālo aizsardzības akadēmiju, tiekoties ar tās vadību un kadetiem. Akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs iepazīstināja NATO virspavēlnieku ar virsnieku mācību programmām, kuras izstrādātas akadēmijā saskaņā ar jauno militārās izglītības koncepciju, kā arī parādīja ģenerālim taktikas centru, nesen izremontētās mācību telpas un kadetu kopmītnes. Tiekoties ar kadetiem, ģenerālis pastāstīja par NATO jaunajiem uzdevumiem, attīstību un paplašināšanās mērķiem, atbildēja uz virsnieku un kadetu jautājumiem. Kopā ar ģenerāli akadēmiju apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis, Latvijas militārais pārstāvis NATO pulkvedis Gundars Ābols, Latvijas militārais pārstāvis NATO virspavēlnieka

Eiropā štābā kapteinis Aigars Liepiņš, NATO nodaļas vadītāja vietniece Jeļena Zubenkova. Ģenerāli pavadīja virspavēlnieka politiskais padomnieks Stefans Kovingtons un NATO virsnieki.

Vizītes noslēgumā ģenerālis Džozefs Ralstons novēlēja Latvijas virsniekiem un kadetiem panākumus mācībās un dienestā, piebilstot, ka šodien akadēmijā redzētais viņu pārliecinājis — esam uz pareizā ceļa.

Uzdāvinot akadēmijai NATO militāro vairodziņu, uz kura ir visu NATO dalībvalstu karodziņi, ģenerālis novēlēja, lai pēc Prāgas sanāksmes to skaitā būtu arī Latvijas krāsas.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”