Ir iespējas vēl daudz kur ietaupīt

Finansu ministrs Gundars Bērziņš — intervijā Latvijas televīzijā

— Ir jauna valdība, jaunas ieceres, jauni solījumi. Lai to visu realizētu, ir nepieciešami finansiālie resursi. Šinī valdībā par Latvijas valsts finansējumu atbildīgais ir Gundars Bērziņš, kurš ir arī mūsu šāvakara viesis. Vēl raidījumā piedalīsies Juris Paiders, laikraksta "Dienas Bizness" galvenais redaktors, un Aivars Kreituss, Darba partijas priekšsēdētājs un bijušais finansu ministrs. Šovakar raidījumā runāsim par jaunās valdības deklarāciju, par to, vai pastāv iespēja grozīt pensiju likumu par labu strādājošajiem pensionāriem, kā tiks sadalīta nauda valsts autoceļiem un vai tuvākajā laikā nav paredzēti budžeta grozījumi. Bērziņa kungs, jau vairākkārt masu medijos no jūsu koalīcijas partneriem ir izskanējuši pārmetumi, ka jūs, būdams finansu ministrs, neesat piedalījies valdības deklarācijas apspriešanā un sagatavošanas sarunās. Ja tas ir tā, tad, vai nu jūs esat apbrīnojams finansists un varat realizēt jebkuru deklarāciju vai arī gluži otrādi.

G.Bērziņš: — Deklarācijas apspriešana bija pietiekami sarežģīta, bija izveidota atsevišķa darba grupa septiņu cilvēku sastāvā. Pamatatbildīgie bija Šķēles kungs, Krastiņa kungs un Lagzdiņa kungs. Katrreiz, dodoties uz sarunām, bija apspriedes Tautas partijas iekšienē. Visās šajās sarunās es piedalījos, tika izrevidēti kādi desmit punkti tieši pēc mana pieprasījuma, ko sarunās realizēja Krastiņa kungs un Šķēles kungs. Sarunas bija ļoti sarežģītas un aptvēra ļoti daudzas nozares, es visās intensīvi piedalījos. Šī deklarācija ir iepriekšējās turpinājums, kas ir veidota uz Tautas partijas programmas rīcības bāzes. Tā kā tas ir uz Tautas partijas programmas rīcības bāzes, tad man nav pamata bažām.

— Visās iepriekšējās valdībās Ministru prezidents un finansu ministrs pārstāvēja vienu partiju. Šajā valdībā tā nav, kaut gan šiem cilvēkiem ir jāstrādā roku rokā. Vai tas neradīs nākotnē problēmas?

G.Bērziņš: — Mēs savas bažas paudām valdības veidošanas procesā. Kopš neatkarības atjaunošanas šī ir pirmā valdība, kurā premjers un finansu ministrs nav no vienas partijas. Izšķirošs būs kontakts starp premjeru un finansu ministru. Es ceru uz premjera atbalstu, citādi nav iespējams realizēt konsekventu finansu politiku.

— Paidera kungs, kā jūs domājat, vai tas neradīs zināmas problēmas?

J.Paiders: — Partijām varbūt šobrīd ir zināmas atšķirības, bet premjeram un finansu ministram ir ļoti liela kopība, jo viņiem ir vienāds uzvārds. Es ceru, ka tas viņiem palīdzēs rast kopīgu valodu. Man nav skaidrs, kāpēc Krastiņa kungs piedalās sarunās, ir lēmējs, bet nav finansu ministrs. Kāpēc Tautas partija nomainīja finansu ministru, kurš strādāja diezgan labi, ar jaunu kandidātu, kurš tagad ir pilnīgi jaunā sfērā? Kāpēc Krastiņš neturpināja iesākto?

G.Bērziņš: — Sakarā ar to, ka situācija Latvijas politikā šobrīd ir neordināra, finansu ministram ir lielāka politiskā slodze. Ja iepriekš ministram bija jādarbojas tikai profesionāli, tad šobrīd tas ir jādara arī politiski. Krastiņa kungs nepiekrita būt par finansu ministru, bet viņš piekrita būt par manu padomnieku.

G.Bērziņš: — Viņš jau tagad strādā man blakus pilnu darba dienu. Krastiņam ir nepieņemamas politiskās spēles, kas notika arī pagājušās valdības darba beigu posmā, kad izrādījās, ka finansu ministrs ir vainīgs, ka naudas nav tam vai citam. Viņš nepiekrita šādā situācijā ieņemt šo amatu, bet viņš pilnā mērā palīdz man darīt visus darbus.

— Kreitusa kungs, jums bija līdzīga situācija, kad jūs kā finansu ministrs darbojāties Šķēles valdībā.

A.Kreituss: — Ne gluži. Mēs ar Šķēles kungu strādājām ciešā komandā, un tajā laikā bija stipri savādāka situācija ar budžetu kopumā. Tad bija reālas iespējas izveidot bezdeficīta budžetu, ko mēs arī izdarījām divos budžetos. Šobrīd, manuprāt, es varu izteikt tikai tādu subjektīvu viedokli, vērojot no malas valdības veidošanu un salīdzinot valdību deklarācijas. Es uzskatu, ka situācija ir cita. Es, kā bijušais finansu ministrs, lielas problēmas redzu tieši budžeta piepildīšanā, bet it īpaši budžeta dalīšanā. Šajā situācijā, kā jau Bērziņa kungs teica, būs vajadzīgs ministrs ar lielāku politisko atbildību un faktisko ietekmi. Mēs zinām, ka Krastiņa kungs nav deputāts, varbūt tas ir izšķirošais. Bet es paredzu Bērziņa kungam lielas grūtības šādas deklarācijas izpildīšanā. Šī deklarācija ir man priekšā, un es esmu ļoti pārsteigts, ka tā atšķiras no iepriekšējām ar savu pompozumu. Manuprāt, deklarācijai šajā virzienā nevajadzētu būt tik atšķirīgai. Tajā tiek solīti labumi katram, ekonomiskā izaugsme, pirmajā teikumā jau ir ierakstīts, ka ir izveidota valdība, kas strādās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Mēs zinām, ar ko beidzās iepriekšējo divu valdību darbs. Kāpēc tādas lietas jāraksta deklarācijā? Ir vesela virkne dīvainu lietu. Piemēram, tiek apsolīts pazemināt ienākuma nodokli, kas ir 90 miljoni latu mūsu budžetā. Tas nozīmē, ka mainīsies iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veido pašvaldību budžetu. Es redzu daudzas lietas, kuras Bērziņa kungam būs grūti izpildīt.

— Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka ar nākamo gadu tā apņemas nodrošināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5 līdz 7 procentus gadā. Bērziņa kungs, vai jums tas nešķiet nereāli, zinot, ka pagājušogad pieauguma vispār nebija?

G.Bērziņš: — Jā, pirmais pusgads beidzās ar kopprodukta divu procentu kritumu, otrajā pusgadā izdevās to pārvarēt un Latvija vienīgā no Baltijas valstīm gadu beidza ar niecīgu, bet tomēr kopprodukta pieaugumu — 0,1 procentu. Turpretī Igaunijā pieaugums bija tikai pusprocents, bet Lietuvā bija 4 procenti kritums. Šī gada sākums rāda, ka attīstības temps varētu būt, šī gada sākumā 3 procenti, ekonomiskās aktivitātes indekss šī gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, ir pieaudzis par 4,9 procentiem. Iepriekšējā valdības deklarācijā bija daudz augstāki mērķi — 7 procenti, šobrīd mērķi ir samazināti.

J.Paiders: — Kritika, kas bija vērsta pret iepriekšējo valdību, bija diezgan pamatota, un galvenais kritikas asmens bija tas, ka valdībai nav ekonomisku ideju, kādā veidā panākt ekonomikas izaugsmi. Tie mehānismi, kas citās zemēs darbojas ļoti efektīvi, piemēram, procenta likmju samazināšana utt., diemžēl Latvijā nefunkcionē tādā pašā mērā. Mēs, protams, varam samazināt procentu likmes, bet tas neatstās tādu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, kā tas būtu Rietumeiropā vai Amerikā. Kādas ir šīs ekonomiskās idejas, kuras nodrošinās iekšzemes kopprodukta pieaugumu?

G.Bērziņš: — Kreitusa kungs jau stāstīja, tieši viņa laikā, kad viņš bija finansu ministrs, valdība pirmo reizi pieņēma bezdeficīta budžetu, kas nākamajā gadā deva jau 8 procentus kopprodukta pieaugumu. Šiem procesiem ir pietiekami liela inerce — pusgads, gads. Svarīga ir ekonomiskā vide, stabili makroekonomiskie rādītāji, zema inflācija, kredītprocentu likmju konservatīva politika. Bija valsts parādzīmju izsole, kurā 28 dienu parādzīmes tika pārdotas par 3,6 procentiem. Šis solis dos efektu jau tuvākajā laikā, protams, ir arī ilgtermiņa lietas, kas būtu garākas sarunas cienīgas.

— Ministru prezidents Bērziņa kungs jau ir paudis, ka šogad varētu pārskatīt izmaiņas pensiju likumā, lai strādājošie pensionāri varētu gan strādāt, gan saņemt pilnas pensijas. Bērziņa kungs, cik tas ir reāli pie esošās budžeta situācijas?

G.Bērziņš: — Tā ir norma, kas ir ieviesta uz laiku, pašreiz likums nosaka, ka tā darbosies līdz 2000.gada 31.janvārim. Paidera kungs jautāja, kas neļauj attīstīties ekonomikai. Ir starptautiskas organizācijas veikts pētījums, kur ir salīdzinātas izdevumu daļas, cik, kam katra valsts tērē. Latvija pensijām tērē 11,8 procentus no kopprodukta, Igaunija — 8,2 procentus, Lietuva — 7,6. Tās ir nozīmīgas summas, kas tiek tērētas. Pirmajos četros šī gada mēnešos deficīts sociālajā budžetā ir 20,7 miljoni latu. Ieņēmumi palielinās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šī gada pirmajos trīs mēnešos mēs iekasējām par 10 miljoniem latu vairāk. Es domāju, ka tā ir lemjama lieta, jautājums tikai, kurā brīdī. Taču, risinot šo problēmu, atklāts paliek jautājums par pensiju indeksāciju. Tai vairs naudas neatliks.

— Jā, tās ir šīs lietas divas puses. Ļaujot strādāt pensionāriem un saņemt pilnu pensiju, cietīs nestrādājošie pensionāri.

G.Bērziņš: — Šī sadaļa sastāv no trīs darbiem, kas ir veicami. Pirmais — dot iespēju strādāt un saņemt pilnu pensiju, otrais — atcelt priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju un trešais — pensijas vecuma palielināšana līdz 65 gadiem. Tas ir komplekss piedāvājums, ko šādā veidā var skatīt.

A.Kreituss: — Par pensiju vecuma palielinājumu. Situācijā, kad jau tāpat ir liels bezdarbs... Tā ir pretruna. Otra lieta. Mēs meklēsim naudu tam, uz kā rēķina agrāk gribējām ietaupīt. Trešā lieta — mēs nevaram pretendēt uz pensiju izaugsmi un tuvoties Eiropas līmenim. Ja mēs paši nepaaugstināsim pensijas, tad mēs nevarēsim cerēt, ka Eiropas institūcijas dos mums kādus kredītus, lai šīs pensijas palielinātu. Jāpasaka cilvēkiem godīgi, ka mēs nevaram pretendēt uz Eiropas Savienību vēl vismaz 10 gadus. Tā tas ir pēc visiem aprēķiniem. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, es šajā deklarācijā redzu daudz pompozitātes. Tā nav finansu ministra vaina, bet viņš būs tas, kuram tā būs jāpiepilda.

J.Paiders: — Es gribētu nedaudz iebilst. Atļaušana strādāt pensionāriem un saņemt pilnu pensiju skars tikai budžeta iestādes. Privātā sektorā pensionāri, kas vēlas strādāt, strādāja un strādās. Jautājums tikai, kādā veidā tas ir nokārtots. Ja šī pārmaiņa arī tiks ieviesta, tas būs stipri par vēlu. Iepriekšējā valdība un Saeima apmācīja ļoti lielu daļu, īpaši vecākās paaudzes, kā darboties, lai papīri nebūtu sasmērēti, bet viss notiktu tā, kā tam ir jānotiek.

G.Bērziņš: — Par šīs normas lietderību vai nelietderību. Šobrīd daudzi jautā — tas bija pamatoti vai ne, vajadzēja to darīt vai ne? Tobrīd situācija bija kritiska, draudēja vispār apstāties pensiju izmaksas. Aprēķini rāda, ka ir 23 tūkstoši pensionāru, kas ir atteikušies no daļas pensijas. Vidējā summa, no kuras cilvēki ir atteikušies, ir 36 lati. Tas ir gandrīz miljons latu mēnesī. Tas ir devis iespēju stabilizācijas periodā ieekonomēt 12 miljonus latu. Šī individuālā pensiju sistēma ir tikai sākuma posmā. Tie, kas saņem lielākas pensijas, nav veikuši pilnās iemaksas, un mums tomēr ir solidāras atbildības pensiju sistēma.

A.Kreituss: — Es gribētu atzīmēt divas lietas par to, ko teica Paidera kungs. Tie cilvēki, kas netaisīja šo apmānīšanu, ir zinātnieki un izglītības darbinieki, kas tāpat jau ir tie nabadzīgākie cilvēki. Es zinu, kā cienījami profesori izgāja no šīs situācijas ar sāpošu sirdi. Šis ierobežojums ir pret visām Eiropā pastāvošajām normām un likumiem. Ir nelikumīgi nemaksāt pensiju, ko tu esi pats sakrājis.

J.Paiders: — Es piekrītu, ir negodīgi nemaksāt pensiju, ko tu esi nopelnījis. Šī 12 miljonu latu tā sauktā ietaupīšana nozīmē to, ka tie cilvēki, kas šo summu nesaņem, attiecīgi par to neveic arī nekādus pirkumus. Tas nozīmē, ka šī nauda neparādās kā izdarītie pirkumi. Tā ir izgājusi ārpus pārtikas rūpniecības, rūpniecības sfērām, tā ir aizgājusi kaut kur citur. Šādi ekonomiskie soļi samazina iespēju palielināt kopproduktu. Pensiju pieaugums stimulētu ekonomisko pieprasījumu, īpaši mazumtirdzniecībā.

— Bērziņa, kungs, jūs pats minējāt, ka situācija budžetā šobrīd nav diez cik rožaina. Vai tiešām gada beigās varētu sākt izskatīt šo jautājumu?

G.Bērziņš: — Skatīt var tajā kontekstā, ko es jau minēju. Tas ir arī premjera viedoklis.

— Liels sāpju bērns mums visiem ir katastrofālie autoceļi. Lasot valdības deklarāciju, izskatās, ka ar nākamo gadu viss varētu būt kārtībā. Tajā melns uz balta ir rakstīts, ka par autoceļu uzturēšanu kārtībā maksā to lietotājs. Mēs zinām, ka 85 procentus no akcīzes nodokļa par degvielu samaksā tieši automobiļu lietotāji. Vai tas nozīmē, ka visa šī summa tiks pārskaitīta autoceļu fondā, nevis kā līdz šim — tikai 50 procentu?

G.Bērziņš: — Iepriekšējā deklarācijā šis procents bija minēts. Jaunās apspriešanā to noraidīja. Tātad procentuālais sadalījums nemainīsies. Pastāvošā sistēma ir pierādījusi, ka ir nepieciešamas izmaiņas. Autoceļiem ir jāfinansē vairākas lietas — to tīrīšana, remonts, autoceļu nošļūkšana, investīcijas. Esošā sistēma pierāda, ka mums bezcerīgi trūkst naudas un tās trūks ar katru gadu vairāk. Ja šogad mums trūkst 318 miljoni latu, tad nākamgad trūks par 62 miljoniem vairāk. Mūsu partija piedāvāja kaut ko pilnīgi citu, ko tā arī bija gatava īstenot caur savu satiksmes ministru, bet es ceru, ka mēs ar Gorbunova kungu sadarbosimies šī jautājuma risināšanā. Atdodot šos 15 procentus autoceļiem, protams, ir jautājums, kam tos noņemsim.

J.Paiders: — Jā, jautājums ir nopietns, vai valdība spēs īstenot solījumus skolotājiem. No kādiem finansu resursiem tiks rasts solītais algu palielinājums skolotājiem, un vai rudenī atkal nebūs vecās problēmas ar streikiem un tā tālāk?

G.Bērziņš: — Rudenī šis naudas pielikums ir paredzēts sistēmas sakārtošanai. Lielākais pielikums un lielākās diskusijas par finansēm izglītības jomā būs, sākot ar 1.janvāri. Taču tas nozīmēs samazināt kādus citus tēriņus. Pirmajā valdības sēdē jau es ierosināju samazināt pilnvarnieku skaitu, padomes locekļu skaitu, to algas samazināt četras līdz sešas reizes. Ir iespējas vēl veselā virknē lietu ekonomēt līdzekļus. Jautājums, protams, ir par prioritātēm, un šajā ziņā es atbalstīšu izglītības ministru. Ja būs atbalsts no pārējām partijām, nauda būs. Ja prioritāte būs kas cits, būs grūti.

— Greiškalna kungs jau ir paziņojis, ka viņš mēģinās ierosināt izdarīt grozījumus budžetā, lai palielinātu skolotāju algas. Kuras, jūsuprāt, būs tās nozares, kurās varētu tikt pārskatīts šis finansējums?

G.Bērziņš: — Šodien burtiski pirms dažām stundām es parakstīju dokumentu kā Ministru kabineta lietu iesniegšanai nākamajā valdības sēdē — papildu protokolu par Valūtas fondu. Situācija ir normāla, bet uztraucošs ir tekošā konta deficīts. Pašreiz es neredzu nopietnas problēmas, bet, stāvoklim neuzlabojoties, valdībai būs jāpieņem nopietni mēri. Maija, jūnija laikā valdībai ir jāizveido rezerves plāns izdevumu samazināšanai šī gada otrajā pusē par 20 miljoniem latu, ja tāda nepieciešamība radīsies. Tāpēc budžeta palielinājums līdz rudenim nebūs, vismaz es kā finansu ministrs to neatbalstīšu. Budžeta grozījumi, ja būs, tad būs septembrī.

A.Kreituss: — Par izglītības darbinieku algām. Es domāju, ka vajadzētu būt skaidrākai valodai. Cik miljoni latu tad tiks pielikti skolotāju algām? Mēs ilgi un dikti klausījāmies Vītola kunga runas plūdus, bet nekad nedzirdējām konkrētus ciparus. Rezultātā viss, kas šobrīd ir pielikts, ir ņemts no Izglītības ministrijas iekšējām rezervēm. Izrādās, nauda papildus nav iedota. Vajadzētu izglītības darbiniekiem skaidri un gaiši pateikt, ka atlaisti tiks tik un tik cilvēki ar dažādiem paņēmieniem, pārskatot stundu likmes, stundu garumu, un tad uz šo atlaisto rēķina ietaupītā nauda tiks kādam pielikta, vai arī pateikt, cik tad miljoni latu tiks papildus iedoti.

J.Paiders: — Lai spertu šādus soļus, kā ieteica Kreitusa kungs, ir skolotājiem jāsaka, ka valstī ir krīze, valstij ir grūti, bet, ja nepārtraukti cilvēkiem saka, ka mums ir sākusies augšupeja, viss attīstās, zeļ un plaukst, bet algas jums mēs varam tikai samazināt, tad, protams, cilvēkos rodas neizpratne. Viņi domā, ka ir vienīgie, uz kuru rēķina grib panākt šo augšupeju.

— Es gribētu papildināt, ka cilvēkos rodas ne tikai neizpratne, bet arī neticība.

J.Paiders: — Es domāju, ir prātīgāk lietas saukt to īstajos vārdos. Ja prognozes par 5 procentu IKP pieaugumu nepiepildīsies, un ir diezgan nopietni argumenti, kas to varētu kavēt, faktiski Latvija pārorientējas no austrumu tirgus uz Eiropas tirgu, bet eksports vairs nav tik ienesīgs kā pirms gada, ir pat zināmi zaudējumi, saistīti ar eiro izmaiņām. Tas varētu būt apstāklis, kas kavētu šo pieaugumu. Ja nebūs IKP pieauguma, tad deficīts varētu būt lielāks, nekā šobrīd prognozēts. Tad diez vai reāli būs solījumi izglītības darbiniekiem.

G.Bērziņš: — Precizējot Kreitusa kungu, pirmais pielikums skolotāju algām šogad bija 8,24 miljoni no budžeta kārtējiem izdevumiem. Dinamika rāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, eksports uz Eiropas Savienību mums ir pieaudzis par 28,6 procentiem. Protams, eiro problēma ir ļoti sarežģīta, bet valsts kasē naudas šobrīd ir pietiekami — 65 165 068 lati un 71 santīms.

A.Kreituss: — Tā ir aptuveni tāda summa, kāda Kārlim Ulmanim palika pāri tajos gados, kad bija budžeta pārpalikums.

J.Paiders: — Tajos gados nemaksāja zemniekiem pensijas.

— Bērziņa kungs, kā jūs domājat, nākamgad būs bezdeficīta budžets vai nebūs?

G.Bērziņš: — Deklarācijā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka nebūs. Būs viens procents, kas kā mērķis ir ļoti grūti sasniedzams.

J.Paiders: — Es gan domāju, ka būs gan šogad, gan nākamgad.

A.Kreituss: — Es domāju, ka tā ir vairāk spēle ar cipariem, galvenais ir tas, ka nav reālas ražošanas un budžetu piepildīt Bērziņa kungam būs ļoti grūti.

— Paldies raidījuma dalībniekiem un mūsu skatītājiem!

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Latvijas televīzijā 11.maija raidījumu "4.studija" pulksten 19.05 vada žurnālists Mareks Gailītis.