Par sadarbību ar Vāciju lauksaimniecībā

24.aprīlī Rīgā uzturējās Vācijas Brandenburgas pavalsts ministrs

Ar Vācijas Federatīvās Republikas Brandenburgas pavalsti Zemkopības ministrijai un Latvijas valstij sadarbība jau ir sena. Tā aizsākās 1993. gadā, kad Brandenburgā viesojās vairāki Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes profesori, un viņu vizītes rezultātā trim līdz sešiem mežsaimniecības studiju programmas vecāko kursu studentiem ik gadu bija un ir iespējams piedalīties pārvaldes praksē šajā pavalstī. Sākot ar 1994. gadu, pieciem līdz desmit LLU studentiem prakses iespējas tika nodrošinātas arī Brandenburgas lauksaimniecības uzņēmumos.

Jau astoņus gadus sadarbojas abu zemju veterinārie dienesti. Īpaši cieša šī sadarbība izvērtās, kopīgi īstenojot divus PHARE dvīņojumprojektus (twinning) pārtikas produktu kontroles jomā.

Latvijas un Brandenburgas pavalsts lauksaimniecības ministriju sadarbība tika nostiprināta, 1998. gada 10. jūlijā parakstot vienošanās protokolu.

Lai konkretizētu un padziļinātu abu zemju sadarbību, atsaucoties zemkopības ministra Ata Slaktera ielūgumam, 23. aprīlī Latvijā ieradās Brandenburgas pavalsts lauksaimniecības un vides ministrs Volfgangs Birthlers. Vizīte ilgst līdz 26. aprīlim. Tās ietvaros trešdien, 24. aprīlī, ministri parakstīja kopēju komunikē. Oficiālajā paziņojumā norādīts, ka 2002. gadā sadarbība būtu jāturpina vairākos virzienos: organizējot LLU studentu prakses Brandenburgā un Ziemeļreinā — Vestfālenē, rīkojot semināru Lauku atbalsta dienesta speciālistiem par Eiropas Savienības (ES) līdzekļu administrēšanu, apmainoties pieredzē par ES līdzekļu izsniegšanu un kontroli. Tāpat nolemts veicināt valsts uzraudzībā iesaistīto inspektoru, kas veic pārtikas produktu kontroli, kvalifikācijas celšanu un pilnīgot pārtikas produktu analīzes metodiku, kā arī atbalstīt Pārtikas un veterinārā dienesta elektronisko informācijas sistēmu izveidi un dzīvnieku infekciju slimību apkarošanas sistēmas turpmāku modernizāciju Latvijā.

Pēc vienošanās parakstīšanas A. Slakteris atzina, ka ieceru turpmākai sadarbībai vēl ir daudz. Viņš uzskata, ka liels ieguvums ir ne tikai darbības efektivitātes paaugstināšanās attiecīgajās institūcijās, bet arī speciālistu personisko kontaktu nostiprināšanās. “Mēs mācāmies gan viens no otra kļūdām, gan veiksmēm,” sacīja A. Slakteris, piebilstot, ka Brandenburgas pavalsts kolēģu pieredze ES regulu ieviešanā Latvijai ir ļoti noderīga.

Vācijas Demokrātiskajai Republikai bija vieglāk nekā citām Eiropas valstīm, jo pirms vienpadsmit gadiem līdz ar Vācijas apvienošanos tā uzreiz kļuva par ES sastāvdaļu, turklāt uzreiz iegūstot spēcīgu un stabilu partneri — Rietumvāciju, atgādināja V. Birthlers. “Tas nebija tikai naudas jautājums — mums uzreiz bija eksperti, konsultanti un sakārtota likumdošana. Es uzskatu, ka mums kā kādreizējā Austrumu bloka locekļiem ir jāpalīdz saviem kolēģiem Austrumeiropā, daloties uzkrātajā pieredzē. Jums šeit ir daudz sarežģītāk, tāpēc esmu gandarīts, ka varam palīdzēt,” sacīja V. Birthlers. Viņš augstu vērtē kopīgi īstenoto dvīņojumprojektu rezultātus, bet vēl nozīmīgāki viņam šķiet personiskie kontakti un kopējā nākotne.

Brandenburgas lauksaimniecības un vides ministrs norādīja, ka mazām zemēm un valstīm tā ir liela priekšrocība, ka ES paver plašākas sadarbības iespējas.

Raksturojot Brandenburgas pavalsts pieredzi, integrējoties ES, V. Birthlers atzina, ka pirmo iespaidu varētu dēvēt šādi: šoks par milzīgo birokrātiju. “Bet, kad nāk nauda no ES, to šoku kaut kā var pārdzīvot,” pasmaidīja ministrs. Lauksaimniecībai kopumā tas ir ļoti svarīgi, bet vēl būtiskāk ir veicināt lauku vides attīstību. Šim mērķim kalpo vairākas ES programmas, kas paredz sadarbību zemkopībā un dabas aizsardzībā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Vinets Veldre — projektu vadītājs no Latvijas puses — norādīja, ka mūsu valsts interesēs ir ieviest visu, kas citur ir pats labākais. Nevis kopēt, bet ieviest, viņš uzsvēra. Savukārt Vācijas kolēģi ir ieinteresēti iepazīties ar Latvijas pieredzi PVD reorganizēšanā. Viņi bijuši pārsteigti, ka Latvija attīstās tik dinamiski, un izteikuši vēlmi reorganizēt attiecīgās struktūras savā zemē pēc mūsu valsts piemēra, pastāstīja V. Veldre.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore