Par eiroskepticismu un valstiskumu

Uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Sols N. Bukingolts:

Mani traucē Latvijā pieaugošais eiroskepticisms un arī tas, kā cilvēki interpretē integrācijas jautājumus. Man kā cilvēkam ar lielu starptautisku pieredzi sirds sāp par to, ka cilvēki pēc desmit neatkarības gadiem jau aizmirst, par ko sapņoja iepriekšējos piecdesmit gadus. Mums ir tikai viena izvēle – iet uz Eiropu un ieņemt tur savu vietu. Turklāt iet ne kā nabagiem, bet ar savu kultūru, pieredzi, problēmām, zinātniekiem, prostitūtām, valodu.

Mums jāspēlē jauna spēle ar pārliecību, ka varam mainīt tās noteikumus. Tos mēs varam mainīt caur integrētu sabiedrību. Jārunā nevis par kādu onkulīti, kurš vēlas tapt integrēts, bet par koncepciju, ko es apzīmēju kā “valstiskumu”.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 40 partiju, un katrai no tām ir savas valsts intereses. Man ir pilnīgi vienalga, kura kādam ir valsts interese. Svarīgi, lai tiktu runāts par valstiskumu.

Svarīgi, lai tas, kas notiek valstī, būtu prognozējams. ES un integrācija garantē šo prognozējamību.

Galvenokārt mums jātic pašiem sev – jātic, ka varam būt sekmīgi rūpnieki, biznesmeņi, tirgotāji. Nav tiesa, ka latvieši ir tikai zemnieki. Kompānijas dažkārt tiek pārdotas ārvalstniekiem, bet tās ir izveidojuši un sakārtojuši latvieši. Būtiski, lai cilvēki lepotos ar to, ka ir latvieši, un nevis tautības nozīmē, bet gan plašākā. Angliski tas ir Latvian (Latvijas iedzīvotājs – “LV”). Es gribētu, lai cilvēki lepotos ar to, ko mēs kā Latvian varam panākt.

Mums jāmaina arī attieksme pret ārzemniekiem. ES gadījumā tie ir cilvēki, ar kuriem strādājam, noslēdzot iestāšanās sarunu sadaļas. Mēs dzirdam no valdības, ka tiek slēgta kāda sadaļa, bet ko tas nozīmē parastam latvietim? Neko! Es neredzu, ko mēs darām, lai vienkāršā valodā jebkuram cilvēkam izstāstītu, ko nozīmē ES.

Angļu valodā ir divu vārdu salikums – exit value. Uzņēmējs ES spēj prognozēt savu peļņu. Prognozējamība nozīmē, ka es maksāšu nodokļus un man negribēsies, kā saka krievu valodā, “zarabotatj po čornomu” (pelnīt nelegālā ceļā – “LV”). Svarīgi, lai uzņēmējam būtu peļņa un lai daļu peļņas tas varētu novirzīt ne tikai kompānijas attīstībai, savai ģimenei, bet arī sabiedrībai.

Katru dienu sev jautāju, kāpēc strādāt un investēt Latvijā, kura konkurē ar 24 citām valstīm. Diemžēl uz šo jautājumu es šobrīd nespēju rast atbildi. Londonā dzīvot grib puspasaule, jo tai ir labi kaimiņi, prognozējamība, nākotne. Varbūt ekonomiskā buma tur arī nav, bet cilvēki jūt, ka ar ekonomiku viss ir kārtībā.

Gribu, lai ne tikai es, bet arī visi citi sev jautātu, ko viņi gatavi darīt katru dienu, lai uzlabotu gan psiholoģisko, gan ekonomisko bāzi Latvijā – lai ļaudis domātu, ka te ir bums, lai cilvēki gan no rietumiem, gan austrumiem vēlētos strādāt jaunā ES valstī Latvijā. Jāņem vērā, ka Rietumeiropā valda pārsātinājums. Viņi tiecas un meklē jaunu sabiedrību.

Es runāju kā cilvēks, kurš spēj paskatīties tālāk par savu degungalu. Vēlos, lai jauniem cilvēkiem Latvijā nezustu ticība valsts varai. Ceru, ka cilvēki būs gatavi balsot “par”, nevis “pret” ES. Man rūp tas, kas Latvijā notiek. Protams, lielisks darbs Latvijā jau ir padarīts, bet amerikāņiem ir teiciens “nesaki, ko tu esi izdarījis manā labā, saki, ko darīsi manā labā”.

“DIENAS BIZNESS”