Par ekonomisko izaugsmi un attīstību

Saeimas deputāts Guntars Krasts:

Mūsu valsts ekonomikā patlaban ir izaugsme, bet nevar droši runāt par attīstību. Attīstība būtu tad, ja izaugsme būtu stabila, turklāt daudzās tautsaimniecības nozarēs – un pats galvenais – visā valsts teritorijā. Taču pašreiz to, kas ir izaugsme, saprot tikai tie cilvēki, kas dzīvo Rīgā, Ventspilī un varbūt vēl pāris Latvijas pilsētās, bet Latvijas lielākajā daļā izaugsmes nav. Strauju izaugsmi atsevišķos gados, pat straujāku nekā Latvijā, piedzīvojušas daudzas valstis – Indonēzija, Argentīna, pat Turkmenistāna ekonomiskajā izaugsmē mūs ir apsteigusi. Taču, ja tā nepāriet attīstībā, izaugsme nav stabila, tā noturas tikai dažus gadus. Savukārt Amerikas Savienoto Valstu un Rietumeiropas ekonomiskā attīstība varbūt nav strauja, bet ir stabila. Stabila un strauja izaugsme bijusi Īrijai, kurai izdevās nodrošināt izaugsmes pāriešanu attīstībā. Tas nozīmē, ka ekonomiskajos procesos ir iesaistīta visa valsts teritorija, maksimāli iesaistīts viss valstī esošais darbaspēks. Tātad visa tautas saimniecība ir maksimāli iesaistīta šajā procesā. Savukārt mūsu valsts gadījumā tas nebūt tā nav.

Otrs jautājums: uz ko mūsu ekonomika šobrīd balstās? Kas ir tās ekonomikas nozares, kas šobrīd visstraujāk attīstās? Ir svarīgi, lai valstī daudz ražotu izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību, tātad, lai attīstītos mašīnbūves, elektrotehnikas, optikas, elektronikas nozares. Latvijā tā nav. Vēl vairāk: apstrādājošās rūpniecības jomā Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū mēs esam pēdējā vietā, jo iekšzemes kopproduktam tā dod tikai 14 procentus. Tas ir zemākais rādītājs ne tikai Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū, bet arī zemāks nekā valstīm, ko tradicionāli uzskata par nabadzīgām: Etiopijai, Angolai un Ganai. Tur šisd rādītājs ir apmēram 19 procenti. Apstrādātās produkcijas īpatsvars eksportā tik mazai valstij kā Latvija arī ir ārkārtīgi būtisks kā atsperšanās laukums valsts izaugsmē un attīstības nodrošināšanā, bet 1999. gadā tas bija tikai 57 procenti. Salīdzinājumam: Igaunijas eksportā apstrādātās rūpniecības produkts aizņēma 69 procentus, Eiropas Monetārās savienības valstu eksportā – 82 procentus.

Šajos 37 procentos ietilpst pat baļķi, ko masveidā eksportē tāpēc, ka pat tie ir nedaudz apstrādāti. Produkcija ar augstu pievienoto vērtību 2000. gadā bija tikai septiņi procenti, kamēr Igaunijas eksportā šāda prece veidoja 37 procentus.

Ir nepieciešams, lai ekonomiskā izaugsme un pēc tam attīstība pārņemtu pēc iespējas lielāku valsts daļu un ekonomiskajos procesos iesaistītos pēc iespējas vairāk darbspējīgo iedzīvotāju. Jautājums ir, vai tas notiks.

“LAUKU AVĪZE”