Par mūsu karavīriem miera misijā Kosovā

NBS štāba priekšnieka p.i. Jūras spēku komandkapteinis Oļegs Krauja, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Zemessardzes komandieris pulkvedis Jānis Kononovs

Foto: Andris Kļaviņš

10.maijā no Kosovas nelielā atvaļinājumā atgriezās desmit Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, kuri NATO KFOR (Kosovas miera uzturēšanas spēki) Lielbritānijas kontingenta sastāvā piedalās miera misijā Prištinas apkaimē. Rīgas lidostā sagaidītāju vidū bija NBS štāba priekšnieka pienākumu izpildītājs Jūras spēku komandkapteinis Oļegs Krauja, Zemessardzes komandieris pulkvedis Jānis Kononovs, Lielbritānijas militārā atašeja palīgs Stīvs Glesindžers, daudzas militārpersonas, radi, draugi, žurnālisti.

No lidostas karavīri devās uz Aizsardzības ministriju, kur viņus sagaidīja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī ritēja tikšanās NBS štābā.

Latvijas vienības sastāvs tika izveidots, pamatojoties uz Saeimas 1999.gada 8.jūlija lēmumu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību līdzdalību starptautiskajā operācijā Kosovā". Gada sākumā Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs un NBS priekšnieks pulkvedis Gundars Ābols parakstīja vienošanos par Latvijas militāro policistu, mediķu un sakaru virsnieka nosūtīšanu uz Kosovu britu kontingenta sastāvā. Vienība, kuras komandieris ir pieredzējušais kapteinis Armands Fridrihsons, pēc treniņiem kopā ar britiem Vācijā februāra vidū devās uz Kosovu. Aizsardzības ministrijā, sagaidot kapteini Armandu Fridrihsonu, virsleitnantu Jāni Lakševicu, leitnantus Ēvaldu Kairišu, Edgaru Šneideru, virsniekvietniekus Dagni Kjahjaru, Ilmāru Veidi, Māri Akmeni, seržanti Viju Boku, bocmani Linardu Lesiņu, kaprāli Albertu Plociņu, ministrs savā un valdības vārdā pateicās karavīriem par nevainojamo dienestu, atzīmējot šīs misijas nozīmīgumu gan mūsu valsts ārpolitikā, gan iekšpolitikā. Ģ.V.Kristovskis sacīja, ka briti pilnīgi uzticas mūsu karavīriem, kuriem katram ir sava vieta un atbildīgi uzdevumi kopīgajā misijā.

Pēc pāris nedēļu atpūtas mūsu karavīri atgriezīsies Kosovā, lai militārās policijas un medicīnas vienību sastāvā turpinātu dienestu līdz augusta beigām, kad viņus nomainīs citi karavīri. Šī ir otrā starptautisko spēku misija, kurā mūsu karavīru izdevumus — ap 120—140 tūkstošu latu — sedz no mūsu valsts budžeta. Izdevumos ietilpst izmaksas par tehniku, degvielu, medikamentiem, algām. Starptautiski eksperti paredz, ka miera spēki šajā reģionā būs nepieciešami vēl gadus desmit, piecpadsmit. Militārās policijas virsnieki, Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventi, virsleitnants Jānis Lakševics un leitnants Ēvalds Kairišs, radušos situāciju Kosovā skaidroja ar laika gaitā izveidojušos albāņu un serbu etniskajām nesaskaņām, dažādām mentalitātēm, reliģisko ticību atšķirībām, ko vēl vairāk saasināja karš, jo nogalinātie radinieki abās pusēs šo naidu padziļināja. Tomēr dzīve pamazām normalizējas, iedzīvotāji atgriežas mājās, bērni sāk iet skolā. Rit intensīva celtniecība, atjaunošana. Virsnieki organizē un paši kopā ar britiem piedalās patruļās, ekskortos, dodoties gan braukšus, gan kājām uz pilsētiņām un ciemiem. Iedzīvotāji pret karavīriem izturas dažreiz rezervēti, citreiz draudzīgi. Lielu incidentu, par laimi, nav bijis, tomēr dienests nav nekāda ekskursija ārzemēs. Gan ilgstoša prombūtne no mājām, gan monotonie dienesta uzdevumi, spriedze, gādājot par karavīru drošību, jo vēl daudz nesprāgušu NATO raķešu, kasešu mīnu, kā arī serbu armijas atstāto mīnu, summējas atzinumā — nav viegli! Tā ka atvaļinājums nācis tieši laikā un bijis gaidīts.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"