“Talants Latvijai” — šie divi vārdi, kas tik kodolīgi raksturo Arnolda Skrides iecerētā un nu jau vienpadsmito gadu vadītā mūzikas skolu audzēkņu konkursa būtību, daudz ko pasaka arī par viņa paša mūžu mūzikā, ģimenē, tautā. Jubilāra entuziasms un lielais devums mūzikas tradīciju kopšanā un jaunatnes audzināšanā bija akcentēts Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikuma telegrammā un Kultūras ministrijas Atzinības rakstā, par to sarīkojumā runāja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks un citas amatpersonas, to dziesmās un pateicības vārdos pauda Limbažu tautas koris “Pūt, vējiņi!”, kura priekšā viņš stāvējis 25 gadus, Skultes koris, kam viņš savulaik palīdzējis atdzimt un tagad sagaidīt savu 135. gadadienu, pauda audzēkņi un pedagogi no dažādām Latvijas malām. (“Mākslā nevienam ceļš nav rozēm kaisīts, taču lauku jauniešiem tas ir divtik ērkšķains. Daudzi no klātesošajiem varbūt nemaz nevarētu kartē parādīt, kur Auce atrodas, bet konkurss “Talants Latvijai” prot atrast un izcelt gaismā arī mūsu bērnus, ļaujot viņiem pārliecināties par savām spējām.”)

Šajā vakarā muzicēja Leonīda Vīgnera vecmeistaru simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais vīru koris un ģimeņu koris “Dēkla”, kas visi raduši mājvietu Rīgas Latviešu biedrībā un ir arī Arnolda Skrides lolojums, jo viņš ir biedrības priekšsēdētāja vietnieks kultūras darbā. Dziedāja meiteņu koris “Lauma” no Kārļa Videnieka Rīgas 77.vidusskolas, kur jubilārs stāvējis pie vairāku koru šūpuļa. Un muzicēja pats jubilārs kopā ar savām talantīgajām trejmeitiņām Baibu, Lindu, Laumu un dzīvesbiedri Līgu, kam apsveikumu daļā pievienojās arī vecmāmiņa Alīna un mazmeita Saila.

Jubilārs par lielu dāvanu uzskata jau to, ka visa ģimene šajos svētkos varējusi būt kopā. Viņa dzīvesbiedre Līga ir augstskolas pasniedzēja Brēmenē, visas trīs meitas turpina muzikālo izglītību un dzīvo dažādās pilsētās: Linda mācās un muzicē Rostokā, Baiba ir Briselē un koncertē visā pasaulē, Laumai veidojas laba sadarbība ar Hamburgas operu. Svētku koncertā, kura programmu kā dāvanu tētim veidojušas visas trīs meitas, skanēja ļoti skaista mūzika: Paula Hindemita Koncerts alta vijolei ar orķestri, Sergeja Prokofjeva Otrā vijoļkoncerta divas daļas un Džordža Gēršvina Rapsodija blūza stilā, Karla Orfa kantāte “Katulli Karmina” un Ludviga van Bēthovena Fantāzija klavierēm, korim un simfoniskajam orķestrim. Diriģēja maestro Aleksandrs Viļumanis un arī pats jubilārs. Nacionālā vīru kora diriģents Edgars Račevskis jubilāram pasniedza spožu diriģenta zizli un atgādināja, ka jau sākušās koru skates. Priekšā atkal lielie Dziesmu svētki, kur dziedās arī Arnolda Skrides vadītie kori.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Izrakstīju goda kreklu

Trejādiem rakstiņiem:

Saulītēmi, zvaigznītēmi,

Ozoliņa zīlītēmi.

No sirds sveicu Jūs nozīmīgajos šūpuļa svētkos, kad atskatāties uz vairāk nekā pusi gadsimta radošā darba!

Pasākuma laikā Rīgas Latviešu biedrības namā: mamma Līga Skride, meitas Linda, Lauma un Baiba, tētis Arnolds Skride Foto: Andris Kļaviņš

Skaņu mākslinieka un radošā kultūras darbinieka misija ir smaguma un pūļu pilna, bet brīnišķais rezultāts atsver tajā ieguldītās rūpes un spārno jauniem darbiem.

Jūs esat viens no latviešu tautas dziesmoto tradīciju uzticīgiem kopējiem. Esat vienmēr strādājis ar lielu sirdsdegsmi, lai izkoptu un attīstītu latviešu mūzikas kultūru.

No sirds novēlu Jums veselību, izturību, dziesmu prieku un radošus panākumus!

Mūziķiem vēlu augstvērtīgu skanējumu šī vakara koncertā, kā arī panākumus un gandarījumu turpmākajā radošajā darbā, klausītājiem — muzikālu baudījumu, kas dod spēku ikdienas gaitām.

2002.gada 28.aprīlī Vaira Vīķe-Freiberga