Centrālās statistikas pārvaldes apkopojumā

Latvijas iedzīvotāju skaits 2000.gada 31.martā pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem bija 2 377 383. Kopš 1989.gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 289 tūkst. cilvēku jeb par 10,8%. Pilsētu iedzīvotāju skaits ir samazinājies straujāk nekā lauku iedzīvotāju skaits — par 14,3% salīdzinājumā ar 2,4% lauku iedzīvotāju.

Tautas skaitīšanas dati, kas raksturo valsts iedzīvotāju skaitu tautas skaitīšanas kritiskajā momentā — 2000.gada 31.martā, nedaudz atšķiras no agrāk publicētajiem CSP aprēķinātajiem. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem Latvijas iedzīvotāju skaits ir par 42 tūkst. cilvēku mazāks par CSP agrāk publicēto. Tas galvenokārt izskaidrojams ar dokumentos neatspoguļoto emigrāciju, it īpaši pirmajos gados pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad vēl nebija izstrādāta likumdošana par emigrācijas nosacījumiem.

Iedzīvotāju skaits samazinājies lielākajā daļā pilsētu: 2 pilsētās par vairāk nekā 30%, 5 pilsētās — par 20,1—30%, 24 pilsētās — par 10,1—20%, 38 pilsētās — līdz 10%. No republikas pilsētām tas visvairāk samazinājies Liepājā — par 22%, Rīgā — par 16%, Jelgavā — par 14%. No valsts rajoniem vislielākais samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējās, 1989.gada, tautas skaitīšanas datiem ir vērojams Ludzas — par17 %, Liepājas — par 14% un Krāslavas rajonā — par 11%. Salīdzinoši nedaudz iedzīvotāju skaits ir samazinājies Saldus rajonā — tikai par 1,4%, Rēzeknes — par 0,8% un Talsu rajonā — par 0,5%. Iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai 7 pilsētās — Ikšķilē, Baldonē, Salacgrīvā, Saldū, Ainažos, Ķegumā un Durbē.

2000.gada tautas skaitīšanas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc dzimuma iedalījās šādi: 1 094 964 vīrieši un 1 282 419 sievietes. Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī samazinājās no 46,5% 1989.gadā uz 46,1% 2000.gadā.

Iedzīvotāju skaita un dzimumu sastāva dinamiku visās pēckara tautas skaitīšanās rāda 1. diagramma.

Ar vismazāko vīriešu īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā republikas pilsētu un rajonu vidū izceļas Jūrmalas pilsēta (44,6%) un Rīgas pilsēta (44,7%), bet ar lielāko — Ventspils rajons (49,4%). Pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem sieviešu bija par 187,5 tūkst. vairāk nekā vīriešu. Uz 1000 vīriešiem pēc 1989.gada tautas skaitīšanas datiem bija 1152 sievietes, bet 2000.gadā to skaits palielinājās līdz 1171.

Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un Liepājā uz 1000 vīriešiem ir 1205—1240 sievietes, bet vismazākā dzimumu disproporcija — sieviešu skaita pārsvars pār vīriešiem — raksturīgs Ventspils rajonam (1023), Rēzeknes rajonam (1074) un Daugavpils rajonam (1092).

Šādas disproporcijas pamatā, līdz ar abu pasaules karu attālajām demogrāfiskajām sekām, ir arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums. Saskaņā ar 2000.gada datiem vīriešiem tas bija 64,9, bet sievietēm — 76 gadi.

Nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek strauja sabiedrības novecošanās — samazinās bērnu un pieaug veco ļaužu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas starp 1989.gada un 2000.gada tautas skaitīšanām raksturo 1. tabula.

Laika posmā starp pēdējām divām tautas skaitīšanām kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājās, kā jau minēts iepriekš, par 289 tūkst. jeb par 10,8%, tai skaitā 0—14 gadu vecumā — samazinājums bija 140 tūkst. jeb 25%, 15—59 gadu vecumā — 184 tūkst. jeb 11%. Tai pašā laikā par 35 tūkst. jeb par 8% pieauga iedzīvotāju skaits 60 un vairāk gadu vecumā.

Bērnu skaits (0—14 gadi) straujāk samazinājies republikas pilsētās — Liepājā par 39,1%, Rīgā par 37,3%, Ventspilī par 34,9%, Rēzeknē par 34,8 %, bet no rajoniem straujāka bērnu skaita samazināšanās — par 20—26 % saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem fiksēta Rīgas, Ventspils, Ludzas, Liepājas, Daugavpils, Dobeles, Ogres, Bauskas, Preiļu, Krāslavas un Tukuma rajonā. 60 gadu un vecāku iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams visās republikas pilsētās, it īpaši Daugavpilī — par 20%, Ventspilī — par 17%, Rēzeknē — par 15%. Tāda pati situācija vērojama arī 12 rajonos, tai skaitā Rīgas rajonā — pieaugums par 29%, Ogres rajonā — par 19%, Valmieras un Limbažu rajonā — par 11%. Iedzīvotāju vecumsastāvu 1989. un 2000. gada tautas skaitīšanas laikā ļoti uzskatāmi rāda demogrāfiskās publikācijās plaši lietotā demogrāfiskā “eglīte” — 2. diagramma.

2000.gada tautas skaitīšanas programmā tika iekļauti arī daudzus lietotājus interesējoši un Latvijas situācijai svarīgi jautājumi par iedzīvotāju nacionālo sastāvu un valodu prasmi. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību iedzīvotāji. Ja ieskatāmies pēdējās pirmskara tautas skaitīšanas datos, redzam, ka šajā tautas skaitīšanā latviešu īpatsvars, salīdzinot ar visām turpmākajām tautas skaitīšanām, ir bijis vislielākais no visiem iedzīvotājiem — 77%. Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaitu Latvijā un atsevišķu tautību īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā tautas skaitīšanu gados rāda 2. tabula.

Turpmāk — vēl

1.diagramma

Iedzīvotāju skaits un iedalījums pēc dzimuma 1959.–2000.gadā

2.diagramma

Iedzīvotāju dzimuma un vecumsastāvs 1989. un 2000.gadā

1.tabula

Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas 1989. un 2000.gadā

2.tabula

Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā