Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi, kas sasaukta pēc Ministru prezidenta ierosinājuma, lai izskatītu “Grozījumus Latvijas Republikas Satversmē” trešajā lasījumā.

Vispirms lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 63.

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Piecu minūšu pārtraukums.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Pirms tiek pasludināts reģistrācijas režīms, es paskaidroju, ka tajā brīdī, kad iedegas lampiņa pie pirmās pogas un virs tās ir atzīme “reģistrācija”, jāpiespiež šī pirmā poga. Citas manipulācijas nav jādara.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 75 deputāti.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatot pirms trešā lasījuma Juridiskajā komisijā jums šodien izdalītos dokumentus, kur tabulā ir ievietoti priekšlikumi, dokuments nr.4424, jāņem vērā arī dokuments nr.4424A un nr.4424B, kur ir nedaudz precizēti iesniegtie priekšlikumi, kas tehnisku kļūmju dēļ mums šeit pirmajā izdalītajā variantā ir ieviesušies.

Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu, bet, kā jau trešajā lasījumā, tie vairāk bija vērsti uz priekšlikumu precizēšanu, to valodniecisku vai juridiski precīzāku izteikšanu saskaņā ar latviešu valodas vārdu nozīmi, to juridisko un saturisko jēgu.

Juridiskajā komisijā par Satversmes 18.panta precizēšanu savus priekšlikumus iesniedza deputāts Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”, deputāte Viola Lāzo, deputāts Stalts, deputāti Jurkāns, Lujāns, Pliners, Saeimas Juridiskais birojs, kā arī Juridiskā komisija izveidoja savu — 7.priekšlikumu, ņemot vērā un vairumā atbalstot deputātu, frakciju izteikto viedokli, kur tas bija iespējams, kur mēs varējām par to vienoties vai kur tas atbilda juridiskās loģikas vai latviešu valodas likumiem.

Runājot detalizēti, es pieskaršos visiem priekšlikumiem, jo šeit jāsniedz paskaidrojumi, lai jūs saprastu, no kura priekšlikuma kuru domu mēs esam izvēlējušies.

Visādā ziņā Juridiskā komisija apsprieda arī neatbalstītos priekšlikumus un rūpīgi tos izsvēra, tādā ziņā neviena deputāta domas vai idejas nav palikušas Juridiskajā komisijā bez rezonanses.

Mēs pieaicinājām arī savā komisijas sēdē valodniekus.

Kas attiecas uz 18. panta pirmo daļu, tātad nekādu precizējumu šeit pirmajā teikumā nav.

Otrajā teikumā… teikuma daļa — Saeimas locekļu pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona — palika bez grozījumiem.

Kas attiecas uz tālāko. Mēs apspriedām prievārda… norādījuma vietniekvārda “tā” atrašanos, jo daži piedāvāja to aizvietot ar “viņu”, un atstājām tekstu tā, kā tas ir: ja tā Saeimas sēdē… tātad teksts šeit nemainās… dod šādu svinīgu solījumu. Tātad mēs attiecīgi šeit precizējām vārdu “devusi”, kas bija otrajā lasījumā, aizvietojot ar vārdu “dod”. Un šeit mēs pasvītrojam, ka darbības vārda tagadnes lietošana ir īstā forma juridiskajos tekstos un būtu maksimāli veicināma. Tādējādi mēs aizvietojam ar vārdu “dod” vārdu “devusi”.

Mēs izslēdzām vārdus no otra lasījuma “un ar savu parakstu apliecinājusi”. Kādēļ Juridiskā komisija izslēdza šos vārdus “un ar savu parakstu apliecinājusi”? Ne tādēļ, ka mēs paredzētu, ka jādod ir tikai šis zvērests mutiski, mēs pieņemam, ka to arī varēs parakstīt un būs jāparaksta, bet mēs uzskatījām, ka tas nav Satversmes regulācijas jautājums un ka šos jautājumus attiecīgi arī par tām personām, kuras dažādu apstākļu dēļ zvērestu dos savādāk vai lietos tam alternatīvu vārdu, mēs tos jautājumus visus risināsim Saeimas Kārtības rullī.

Tādējādi, Ābiķa kungs, latviešu valoda mums ir svarīga un mēs šeit pietuvojamies Satversmes lakoniskajam stilam.

Kas attiecas uz tekstu, kas ir pēdiņās. Tātad arī šis teksts, kas ir pēdiņās, tika precizēts. Bez grozījumiem palika tātad “es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus…” Mēs diskutējām arī par vārdu, vai nepieciešams atstāt “amata”. Juridiskā komisija nosliecās par to, ka jābūt ne tikai “deputāta pienākumus”, bet tieši “deputāta amata pienākumus”, un motivācija mums ir šāda, ka šis zvērests ir saistīts tieši ar amatu nevis ar politiskajiem vai kādiem citiem deputāta pienākumiem, un tādā veidā pēc analoģijas tiek pasvītrots arī Valsts prezidenta zvērestā, ka uzņemas amata pienākumus.

Mēs papildinājām ar vārdiem “Latvijas tautas priekšā zvērests tiek dots”, tātad Saeima kā Latvijas tautas priekšstāvība un tātad viņas priekšā. No tā varēja izsecināt, ka zvērests tiek dots Saeimas plenārsēdē un šo jautājumu detalizētāk mēs regulēsim Saeimas Kārtības rullī.

Nu, kas attiecas uz pašu darbības vārdu. Tātad, kā jūs redzat, līdz otrajam lasījumam bija vārdi “svinīgi solos”. Šī bija diezgan liela diskusija par to, kādam tekstam jābūt, vai ir jābūt vārdam “svinīgi” vēl priekšā “solos”. Valodnieki uzskatīja, ka “svinīgi” attiecas uz apstākļiem un pietiek, ka ārpus šī te zvēresta teksta ir norādīts, ka tiek dots šis solījums svinīgos apstākļos, svinīgā formā, svinīgā veidā. Bet nu deputāti tomēr uzskatīja, ka vārdi “svinīgi solos” ir jāatstāj kopā, bet būtisks grozījums tātad bija tas, ka mēs pirmajā vietā nolikām vārdu “zvēru” uzskatot, ka pirmām kārtām semantiski zvērēt ir daudz stingrāk un daudz konkrētāk, pēc principa, ka solījumu var nepildīt vai solījums var neizpildīties, bet zvērestu laust — tā ir būtiska atšķirība. Un arī tas, ka, ja kāds nevar zvērēt, tad viņam tiek piedāvāts iekavās alternatīvais variants — “svinīgi solos”, par ko mēs tālāk norādīsim detalizēti Saeimas Kārtības rullī. Un lielākai daļai, es domāju, ne tikai vajag, bet jābūt pieņemamam vārdam “zvēru”. Un tas, ka daži savas dubultpilsonības vai reliģiskās piederības, vai kādu citu zināmu vai nezināmu apstākļu dēļ nevarēs lietot vārdus “es zvēru”, tad tie varēs to aizvietot ar vārdiem “svinīgi solos”.

Juridiskā komisija uzskatīja, ka nav pamata deputātam kaut kādā veidā motivēt vienu vai otru izvēli un tā ir atstājama brīvi deputāta paša izvēlei.

Tālākais teksts — “būt uzticīgs Latvijai”. Šeit “Latvijas Republika” tika aizvietota ar “Latviju” — tātad ne tikai valsti, bet arī tautu kā tādu kopīgu, apvienojošu vārdu, “stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu” — šeit mēs nekādus grozījumus neizdarījām, valodnieki pasvītroja, ka vārds “stiprināt” attiecas nevis uz latviešu valodu kā valodu, bet kā uz jēdzienu “vienīgo valsts valodu”, pasvītrojot vārdu “vienīgo”. Un “aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti” palika bez grozījumiem. “Savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas”. Tātad šeit mēs papildinājām šo tekstu ar piedāvāto norādījumu uz savu pienākumu pildīšanu godprātīgi un pēc labākās apziņas, izvēloties nevis vārdu “izpildīt”, bet “pildīt”, un nevis “sirdsapziņas”, bet “apziņas”, visādā ziņā uzskatot, ka šie vārdi ir juridiski precīzāki un valodnieciski labskanīgāki.

Kas attiecas uz pēdējo zvēresta teikumu — “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus”. Juridiskā komisija pēc ilgstošām debatēm palika pie šī formulējuma un neuzskatīja, ka tas, ka deputāts zvēr pildīt Latvijas Satversmi un likumus, kaut kādā veidā nedz viņu pazemina attiecībā pret pārējiem pilsoņiem, nedz viņu paaugstina attiecībā pret pārējiem pilsoņiem. No vienas puses, viņam tas ir jādara, un, no otras puses, mēs nekā apkaunojoša vai slikta tur nesaskatījām, šādā te zvēresta formulā.

Un tādā veidā es esmu jums noziņojis par to Juridiskās komisijas variantu, 7.variantu, ko mēs esam pieņēmuši, respektējot attiecīgi pirmo piedāvājumu, otro, trešo, ceturto un sesto piedāvājumu. Tā ir mūsu motivācija, tā ir mūsu izvēle, tā ir mūsu zināma viedokļu tuvināšana, ņemot vērā, ka, bez šaubām, lai izdarītu grozījumus Satversmē, mums ir nepieciešams zināms consensus, lai sasniegtu zināmu balsošanas kvorumu. Tāda arī bija mūsu diskusijas noteicošā vadlīnija. Mēs necentāmies pieņemt kādus priekšlikumus, ja nebija komisijā vienprātības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu! Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Jau iepriekš piekrītot, novērtējot un atbalstot Juridiskās komisijas milzīgo darbu, ko tā ir paveikusi, kompilējot jeb izstrādājot visiem pieņemamu priekšlikumu, Muciņa kungs, to es tiešām novērtēju, es gribētu uzsvērt jūsu teiktās atšķirības starp ierindas Latvijas pilsoni un starp deputātu. Ja ierindas Latvijas pilsonim šajā jurisdikcijā ir jāpilda Latvijas Republikas likumi, tad deputāta kandidātam vai deputātam, kas ir ievēlēts, uzsākot amatu, ir jāzvēr, ka viņi tos pildīs. Un tā ir laba atšķirība, vismaz kāds kaut ko nozvēr. Protams, sankcijas par nepildīšanu nav.

Es gribētu runāt drusciņ par citu un atgriezties otrajā lasījumā. Mēs, protams, varam saņemt atzinumus, semantiskus atzinumus, kur viens pastāsta, ka zvērestu lauž, bet solījumu pārkāpj. Nē, ne zvērestu, ne solījumu ne lauž, ne pārkāpj, bet vienkārši nepilda! Jo es tā izpētīju visu, kas ir rakstīts par to, kas tad ir zvērests un kas ir solījums. Un tas ir Latviešu konversācijas vārdnīcā, Latviešu valodas vārdnīcā un Latviešu literārās valodas vārdnīcā. Un tur ir ārkārtīgi precīzi uzrakstīts, ka “zvērests” un “svinīgs solījums” ir sinonīmi. Es pat izpētīju Lielo padomju enciklopēdiju, ko es jaunības muļķībā nopirku Imantas tirgū, kas man stāv mājās, tad krieviem šādi sinonīmi ir trīs. Un jūs varbūt atceraties “toržestvennoe obeščaņije”, “kļatva” un “prisjaga”. Un viņi izmanto katru... bet tie ir sinonīmi. Ārkārtīgi ... (Kāds kaut ko sauc no zāles.) Burvja kungs, jūsu bļaušana ir manā laikā, un man žēl dēļ tā, bet ārkārtīgi labi, jo cilvēkam var būt pieņemami. Mēs, protams, varam apmānīt atsevišķus vecticībniekus, mēs varam apmānīt paši sevi, bet mēs nevaram apmānīt Dievu To Kungu, jo Viņš vislabāk zina, ka šie vārdi ir sinonīmi. Un tur nav nekādu problēmu. Ir ārkārtīgi labi, ka cilvēkam pieņemamā veidā, jo es tiešām gribēju zvērēt un cits gribēja dot svinīgo solījumu, un šeit sinonīms ir ielikts iekavās.

Ja mēs runājam par suverenitāti un neatkarību, tad es īsti neizpētīju, vai tie ir sinonīmi. Manā uztverē tas ir apmēram viens un tas pats. Valsts suverenitāte pēc savas būtības ir valsts neatkarība, lai gan to varētu tulkot citādāk.

Visumā, izskatot šo tekstu, es saprotu, ka ir paveikts ārkārtīgs darbs. Mēs tūlīt pieņemsim trešajā lasījumā Satversmes pārgrozījumus, kuru aicinājums ir nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Un tā rezultātā, tieši šīs taktiskās cīņas rezultātā mēs varēsim piepildīt, Muciņa kungs un pārējie deputāti, to apsolījumu vai to ārpolitisko stratēģiju, ko mēs esam teikuši latviešu sabiedrībai un Latvijas tautai kopumā, un tā ir Latvijas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē. Un tā, neapšaubāmi, ir daudz lielāka vērtība, tā ir, neapšaubāmi, daudz lielāka politiķu un politisko partiju atbildība nākotnes priekšā, kas trīc par sinonīmiem, vai tie ir ierakstāmi iekavās vai bez iekavām. Vai deputāti, stājoties amatā, dod svinīgu solījumu vai zvērestu. Tā kā es aicinu visus deputātus atbalstīt 7. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Jo, vēl jo vairāk, mani priecē tas, ka atšķirībā no sākotnējās tabulas, ko es ieraudzīju, šajā tabulā deputāta Leiškalna un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Sākotnēji tur bija ierakstīts — neatbalstīt. Un tas mani tā drusciņ aizvainoja, lai gan uz lielām autortiesībām un tekstu... kas, neapšaubāmi, man liekas labāks nekā 7.priekšlikums.

Es tomēr aicinu atbalstīt, Muciņa kungs, jūsu komisijas grūtā darba rezultātā sasniegto Satversmes tekstu.

Bet vēršu uzmanību. Vēršu uzmanību, ka šāds pats sinonīms mums nākotnē, labojot Satversmi, ir jāieliek 50. pantā, kad zvērestu dod Valsts prezidents, jo nevienai ticībai, ja jūs to tieši tā arī saprotat, nevienam ticības pārstāvim mēs nevaram liegt kļūt par Latvijas prezidentu. Darīsim, lai Satversmē ierakstītie zvērestu teksti vismaz ir saskanīgi savā starpā. Nu bet tas ir aicinājums uz nākotni. Ja, protams, referenduma rezultātā mēs nenonāksim vienu rītu pie pilnīgi jaunas Satversmes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Juridiskā biroja izstrādātais kopējais priekšlikums, protams, ir atbalstāms, bet pozīcijas partijas drusciņ steidzas. Nu darbība bija jāparāda, izmaiņas ir būtiskas, un pie būtiskām izmaiņām Satversmē steigties tā kā nevajadzēja. Bet pats galvenais ir tas, ka tās parādījās pēc tam, kad sociāldemokrāti sagatavoja tautas izvērtēšanai 1922. gada Satversmes grozījumus, un būtiskus. 1922.gadā un trīsdesmitajos gados valdībā, arī Saeima strādāja godīgi un izcili cilvēki. Un, protams, ka nebija tādu krāpšanu un tādos apmēros, kā tas notiek šodien un kā tas ir bijis vakar. Un sociāldemokrāti veica darbu Satversmes pārstrādei, jo Latvijas iedzīvotāji un Latvijas pilsoņi desmit gadus gaidīja.

Mums ir jāatceras vēsturiskā 1990.gada 4.maija deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Un šinī nozīmīgajā dokumentā 7.pantā tika ierakstīts: “Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.” Diemžēl šis solījums, kas tika ierakstīts šinī deklarācijā, nebija desmit gadu garumā izpildīts un bija aizmirsts, kā aizmirsa tos solījumus, ko deva tautai Tautas fronte, kā arī pašu Tautas fronti, un aizmirsa tos cilvēkus, kas pacēla Latvijas tautu trešajai atmodai.

Un, cienījamie kolēģi, tik tiešām izmaiņas tauta gaida, un šajās izmaiņās mēs neredzam Latvijas valsts darbības pamatprincipus, Latvijas tautu un tās tiesības, Latvijas valsts amatpersona, kas tā ir tāda, cilvēku pamattiesības un to aizstāvība, likumdošana, Ministru kabinets, valsts ārpolitika, tautsaimniecības dabas resursi un finanses, un īpašumi.

Tātad, cienījamie kolēģi, steidzoties kaut ko apsteigt, mēs neiestrādājam to, ko no mums gaida mūsu pilsoņi, jo viņi paliek neaizsargāti, un notiek tas, kas šodien ir arī noticis. Un mēs, ja mēs pieņemam zvērestu vai solījumu, kuru izpilda tikai Saeimas deputāti un prezidente, tad tālāk ir jāpārdomā, ka arī ministri un Ministru prezidents, lai nodod solījumu vai zvērestu.

Lai tālāk nenotiek tie brīnumi, kas ir notikuši šajās dienās, kad mierīgi paraksta vai apstiprina dokumentu, kur Saeimas nekāda akcepta nav, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav redzējusi, ka 400 miljoni dolāru tiek subsidēti vai kādā veidā ieguldīti, un, protams, ka tie būs Latvijas vai bija domāta Latvijas nodokļu maksātāju nauda šī monstra celtniecībai. Ja Sidnejā varēja uzbūvēt par 390 miljoniem, tad tas ir uz 110 tūkstošiem skatītāju un aizņems 17 hektārus. Vai tad Latvija var tādu monstru pavilkt? Es nemaz nerunāju par visām tām pārējām lietām…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, runājiet, lūdzu, par lietu!

L.Bojārs. Jā, tas arī attiecas uz to, ka, cienījamie kolēģi, ir jāievēro valsts intereses, bet ne personīgās. Un tāpēc ir jāatbalsta Juridiskās komisijas priekšlikums, vismaz kaut kas būs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās Saeimas deputātes! Godājamie Saeimas deputāti! Iepriekšējais runātājs skāra ļoti daudzus Latvijai svarīgus tematus, un, protams, Saeimas deputāta svinīgais solījums vai Saeimas deputāta zvērests nav tas pats būtiskākais, kas ir jāveic Saeimas loceklim.

Un tomēr. Ja Latvijas Saeima ir pie šī jautājuma ķērusies un ja mēs šodien to apspriežam, es vēlos pasvītrot, ka arī es atbalstu to kompromisa priekšlikumu, kas ir formulēts Juridiskajā birojā. Bet vēlos pieskarties pie manis iesniegtā solījuma teksta un vēlos paskaidrot dažus aspektus, kādēļ to darīju. Proti, Saeimas deputāta zvērests, Saeimas deputāta solījums varētu patiešām būt viens no tiem veidiem, kā Saeimas locekli jau pašā pilnvaru pildīšanas sākumā darīt pazīstamu Latvijas tautai — sejā, lai Latvijas tauta varētu redzēt, kas tad ir tie simts, kas pildīs Saeimas deputātu pienākumus. Tas ir viens ieguvums. Protams, tas ne tuvu neatsver tos pasākumus, kas būtu jāveic, lai politiskā elite nebūtu tik ļoti atrauta no tautas. Un tomēr. Saeimas deputāta solījums, neapšaubāmi, būs rituāla sastāvdaļa. Tajās valstīs, kur rituāli ir veidojušies gadu simteņiem ilgi, zvēresti un visas tās rituālās lietas, kas ir ap zvērestu, ir veidojušās ilgstoši, pieredzes rezultātā, dažādu vēsturisko notikumu rezultātā. Ja Latvijas Saeima šodien, nu, sacīsim tā, ar grūtībām, bet tomēr formulēs šo tekstu, tad, protams, ka šis teksts nevienā no gadījumiem nebūs pilnīgs. Jo pati dzīve parādīs tās kļūdas, kas ir šajā Saeimas deputāta solījumā. Tātad rituāls, kas ir paredzēts Latvijas tautai, tas ir tikai aizsākums.

Protams, pats svarīgākais ir zvēresta saturs, un jāteic, ka Juridiskā komisija un Juridiskais birojs visvairāk ir strādājuši pie zvēresta satura, kas arī ir 99% no šī solījuma vai zvēresta jēgas. Un, par saturu runājot, es vēlētos uzsvērt sekojošo: manā priekšlikumā Saeimas loceklis zvēr vai sola ne tikai Latvijas tautas priekšā, bet arī tās vēlētāju daļas priekšā, kuras rīcība, proti, ievēlēšana, reāli ir nodrošinājusi šī Saeimas deputāta atrašanos šajā zālē un Saeimas augstajā namā. Tātad tie ir tieši tie cilvēki, kuru priekšā Saeimas loceklis ir absolūti atbildīgs.

Otra lieta, un tā nebūt nav mazsvarīga lieta, tā ir Saeimas deputāta solījuma forma. Jāteic, ka šajā Juridiskā biroja formulētajā versijā diemžēl nav ievēroti tie retorikas principi, kurus apgūst gan publiskie runātāji, gan aktieri, gan mācītāji, tātad to profesiju pārstāvji, kas vēršas pie klausītājiem ar dzīvā vārda palīdzību. Pirmkārt, te ir zināms secīgums, kā izvietot tekstā pieaugošā secībā, es uzsveru, pieaugošā secībā pašu svarīgāko un pēc tam nobeigt ar kādu ļoti augstāku akcentu. Arī manis rakstītajā tekstā pašās beigās ir, manuprāt, vissvarīgākā frāze, proti, es būšu uzticīgs Latvijai vai es būšu uzticīga Latvijai.

Tātad es jau minēju divus variantus. Vienu — vīriešu dzimtē, otru — sieviešu dzimtē runājot. Neskatoties uz to, ka pašreizējā Juridiskā biroja versijā Saeimas deputāta zvērests vai solījums ir sakāms tikai vīriešu dzimtē, es esmu pārliecināta, ka tās Saeimas deputātes, kas to darīs, ja šis zvērests tiks pieņemts, to darīs sieviešu dzimtes formā. Un man negribētos, lai kādi juridiski šķēršļi būtu par iemeslu, lai šie juridiskie šķēršļi liktu sievietei, Saeimas loceklei, Saeimas deputātei zvērēt vīriešu dzimtes formā. Nu, protams, viens mans kolēģis jokojot teica: katrs jau varēs brīvi izvēlēties to dzimti. Jā, tas arī tā varētu būt, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka tomēr vajadzētu saglabāt to iespēju, vismaz redzamā formā, vismaz liekot iekavās otras dzimtes versiju arī šajā Satversmes grozījumu projektā.

Es tomēr aicinātu izdarīt šo labojumu pat vēl trešajā lasījumā un Juridiskā biroja priekšlikumā izdarīt korekcijas tajos vārdos, kur ir nepieciešama sieviešu dzimtes forma, lai, kā jau es minēju, Saeimas deputātēm sievietēm nebūtu jāzvēr vīriešu dzimtes formā. Tātad dzimumu atšķirības šajā gadījumā būtu ņemamas vērā.

Iespējams, ka Satversme jau nav tā vieta, kur būtu precīzi jāregulē, kādos apstākļos, kā Saeimas deputāts vai Saeimas loceklis nodod zvērestu un tomēr. Ir nepieciešams par to runāt sīkāk vai nu Saeimas Kārtības rullī, vai kādos citos normatīvajos aktos, kas paredz daudz sīku procedūras nianšu. Absolūti visu. Jo es uzskatu, ka Saeimas deputāts, ja tas teksts tā zvēr tautas priekšā, tam ir jābūt gan radio, gan televīzijas translācijā vai nu tiešraidē, vai ierakstā, tam ir jābūt pieejamam visai tautai ne tikai formāli, bet arī faktiski.

Tās ir tās lietas… mani ļoti godātie kolēģi un un godājamās kolēģes, uz ko es šodien vēlējos norādīt.

Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka arī trešajā lasījumā tiks ievērota vismaz šī nianse par dzimuma formu.

Es ļoti pateicos par to, ka Juridiskā komisija ir daļēji atbalstījusi manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Būtībā Satversme ir pietiekami nopietns jautājums, un tāpēc es biju pārsteigts, par to, ka Kārlis Leiškalns aizsāka šodien vienu skaistu lietu priekš teātra — parodiju par likuma pieņemšanu, krievu valodā paskaidrojot mums, kāpēc pareizi jāzvēr aizstāvēt latviešu valodu.

Un šī parodija tālāk turpinājās. Jā, Juridiskajai komisijai nepietika prāta, lai mēs varētu, runājot par Satversmi, padomāt arī par Sidnejas hokeja halles būvniecību, 400 miljoniem un aizgājušiem kuģiem. Juridiskā komisija strādāja pie dokumenta, un pieņemts patiešām tika ļoti labs kompromiss, kurš patiešām bija pieņemts strīdos. Un savādi, ka tie, kas iesniedza savus priekšlikumus, tā arī neatrada laiku atnākt un pateikt šo priekšlikumu būtību Juridiskajā komisijā un šobrīd pārvērš jautājuma apspriešanu par cirku. Un tāpēc man būtu lūgums Saeimas priekšsēdētājam, ka, pieņemot likumus, teiksim, par zvērestu aizstāvēt latviešu tautu, ja mēs sākam runāt par hokeja halles būvniecību, tomēr vienkārši izslēgt mikrofonus. Un jūs es lūgtu atbalstīt Juridisko komisiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nepaspēju jums izslēgt mikrofonu. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Runājot par 7.priekšlikumu tāpat kā par 1., 2., 3. un arī Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu, Burvja kungs, es neteicu neko krievvalodīgu... es teicu, ka krieviem ir trīs sinonīmi vārdam “svinīgais solījums” jeb “zvērests”. Es necenšos pārvērst parlamenta sēdes par cirku, es cenšos tajās izteikt — atbilstoši Kārtības rullim un Satversmei — viedokli par konkrēto priekšlikumu, kas ir iesniegts. Jūs, Burvja kungs, savukārt cenšaties parlamenta sēdes pārvērst par savu un Bojāra, kas nav deputāts, Leons Bojārs, attiecību kārtošanu. Un tas jau līdzinās cirkam. Atļausiet deputātiem izteikties, pie kam ņemot vērā, ka viņi izsakās vismaz trīsreiz retāk nekā jūs pats personīgi šajā zālē.

Vēlreiz aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas nebūt nav tas labākais, bet ir kompromiss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Es ceru, ka mēs šo nozīmīgo dienu, kurā pieņemam trešajā lasījumā “Grozījumus Latvijas Republikas Satversmē”, nepārvērtīsim par nekonstruktīvām diskusijām vai kādiem savstarpējo rēķinu kārtošanas pasākumiem, jo es jūs aicinātu novērtēt šoreiz tik tiešām ļoti rūpīgo Juridiskās komisijas darbu, kura vērtēja katru iesniegto priekšlikumu, kas attiecās uz Satversmes 18.pantu. Un jāatzīst, ka gandrīz katrā no šiem priekšlikumiem bija savs vērtīgs un racionāls grauds, kas deva iespēju ļoti rūpīgi analizēt, papildināt un precizēt solījuma tekstu, pieaicinot lietpratējus, uzklausot un novērtējot ikvienu mums sniegto padomu.

Un tādēļ es jūs aicinu, saprotot, ka katram savs priekšlikums ir ļoti dārgs, tomēr atturēties no citu priekšlikumu atbalstīšanas
un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš tabulā ir ar numuru 7.

Gribu teikt, ka Juridiskās komisijas redakcijā sagatavotais svinīgais solījums nekādi negroza un nemazina pārstāvniecības demokrātijas principu. Tas neietekmē Satversmē jau nostiprināto Saeimas deputātu neatkarību un neatsaucamību, tomēr vienlaikus tas vairo deputātu, tautas priekšstāvju, morālo atbildību tautas, kas uzticējusi pārstāvju pienākumus, priekšā. Šāda jauna tradīcija vēlreiz apstiprina un apliecina, ka Latvijas parlaments, Saeima, ir tautas priekšstāvības iestāde, kā to savulaik formulēja tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers, un parlamenta deputāti ir tautas priekšstāvji.

Latvijas Satversmei šogad aprit 80 gadu, un ir pagājis daudz pārbaudījumu pilnu gadu, lai mēs nonāktu līdz spējai pienācīgi novērtēt iespēju papildināt deputāta amata pienākumu uzņemšanās brīdi ar atbildīgu un svinīgu procedūru. Un es ceru, ka mēs pratīsim novērtēt šīs dienas nozīmīgumu un mūsu lēmuma nozīmīgumu, īpaši tādēļ, ka to pieņemam zīmīgā dienā — Satversmes sapulces sasaukšanas dienas priekšvakarā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viola Lāzo — otro reizi.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tā kā zālē izcēlās diskusija par dzimuma formu lietošanu zvēresta vai svinīgā solījuma tekstā, proti, mans priekšlikums, kas tika iesniegts Juridiskajā komisijā, piedāvā jebkurā variantā, kāds arī zvēresta teksts nebūtu iesniegts, lietot sieviešu dzimti.

Ir iespējama otra versija. Un tā versija arī būtu pielietojama tad, kad būtu izstrādāta precīza procedūra zvēresta nodošanai vai svinīgā solījuma nodošanai. Un tas tiek iestrādāts Saeimas Kārtības rullī, tad arī šo dzimuma formu izvēli noteikt Kārtības rullī. Bet labāk, protams, būtu, ja arī Satversmē būtu lietotas šīs divu dzimumu formas. Tas attiecas tagad uz 7.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas izstrādāts. Joprojām Juridiskajā komisijā ir arī mans priekšlikums — atbalstīt tomēr arī Satversmē šīs divas formas — sieviešu un vīriešu dzimtē.

Pateicos!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami, protams, apzināties, ka šodien mēs pieliksim punktu, un mēs varēsim teikt, ka esam pēc Latvijas Satversmes radīšanas kārtējo reizi to papildinājuši un papildinājuši ar diezgan daudzām jaunām, absurdām normām. Protams, paliek klusa cerība, ka cienījamie kolēģi sociāldemokrāti savāks referendumam nepieciešamos parakstus un šos mūsu visu labojumus nomainīs Bojāra jaunā konstitūcija tuvākā vai tālākā nākotnē.

Bet tagad, protams, mums ir grūti runāt par to, ja mēs neesam savos priekšlikumos risinājuši jautājumus par dzimumu formām vai hokeja hallēm un visiem pārējiem jautājumiem. Bet, klausoties visas šīs diskusijas, man radās arī tādi pāris jautājumi. Varbūt patiešām vajadzēja arī mums piedāvāt, ka šis zvērests Saeimā ir jādod pilnīgā tumsā, jo citādi Vidiņa kungs ļoti uzmanīgi skatīsies, kāda seja izskatās Golubova kungam, bet tumsā tas nebūs redzams. Un viss zvērests izklausīsies ļoti labi. Tā būs pirmā ideja.

Tālāk. Vēl viens jautājums veidojas pēc šīs diskusijas. Bet ko mēs darīsim ar rotējošiem deputātiem? Vismaz “Latvijas ceļā” ir diezgan daudzi cilvēki bijuši, kas ir trīs reizes nākuši un saņēmuši no dažādiem reģioniem vai nomainoties ministriem mandātus. Vai katrreiz rotējošam deputātam ir jādod zvērests vai viņam, vienreiz nozvērot, jau pietiks uz visu Saeimas laiku? Un ko darīt ar ministru, ja valdība krīt, ja ministrs ir nodevis vienreiz zvērestu, tad viņš, kad atgriežas atpakaļ, viņam no jauna ir jāzvēr vai ne?

Un šis jautājums, Muciņa kungs, šinī jūsu projektā nav izskatīts. Starp citu, mans viedoklis tomēr paliek aizvien, ka šis bija Kārtības ruļļa jautājums. Un Kārtības rullī bija jāliek šie zvēresta teksti, nevis Satversmē. Bet es, protams, saprotu, šis ir ļoti svarīgs politisks jautājums, lai mēs beidzot varētu atvērt Vēlēšanu likumu un atrisināt tās prasības, ko no mums prasa NATO un Eiropas Savienība.

Bet tomēr es aicinu visus nopietni pārdomāt, vai nav jādod zvērests tumsā. Un otrs jautājums: ko darīt ar rotējošiem deputātiem?

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi, kas ļoti aktīvi diskutē! Nu tiešām Juridiskajā komisijā jūs varat nākt, un mēs varam diskutēt par daudzām lietām.

Bija ļoti daudz priekšlikumu. Man šķiet, tā ir optimālā redakcija, ko mēs esam atraduši, par ko šeit tiek runāts. Man šķiet, ka Saeimas priekšsēdētājam vajadzētu aktīvāk atgādināt mūsu kolēģim Bojāram, ka jārunā ir par izskatāmo jautājumu. Tas ir viens.

Cienījamā Lāzo kundze! Visu cieņu jūsu priekšlikumam, taču mēs pamatā tomēr katrs strādājam atbilstoši savai profesionālajai izglītībai. Un, ja starp mums, deputātiem, būtu kāds valodnieks, terminologs, mēs noteikti respektētu viņa viedokli. Valstī ir noteikta kārtība, un šajā jomā Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai ir noteicoša loma juridiskās terminoloģijas veidošanā.

Iedomāsimies vārdu “amats” sieviešu izteiksmē — “amata” vai “amate”. Tātad no vārda “amats” arī veidojas konkrēta dzimuma forma visiem vārdam “amats” pakārtotiem vārdiem. Vai tas būtu ministrs, vai tas būtu prezidents, vai tas būtu deputāts.

Šī ir forma, kas ir pieņemta likumu terminoloģijā. Un lūdzu neskaldīsim te matus, bet jūs varat uzaicināt Valsts valodas… es atvainojos, Zinātņu akadēmijas Valodas terminoloģijas komisijas pārstāvjus, Skujiņas kundzi. Viņa jums visu izstāstīs — no A līdz Z par šīm lietām. Un neizmantosim tribīni tādiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Dzīve un situācija ir ļoti mainīga lieta. Tāpat kā gaisma un tumsa, deputātu dzimtas un citas problēmas. Un juristi vienmēr saka, ka nav problēmu likumu tekstā, problēma ir nemācēšanā to izmantot un interpretēt. Es nevēlos šeit atbildēt katram, kas izteicis iebildumus. Taču pamatā es gribētu pasvītrot, ka visas šīs problēmas, uz kurām deputāti pamatoti vai jautājot mums šeit aizrāda, ir atrisināmas Saeimas Kārtības rullī, kurā tad detalizēti tiks noteikta svinīgā solījuma došanas kārtība, norādot gan uz iespēju izvēlēties lietot vārdu “zvēru” vai vārdus “svinīgi solu”, iespēja attiecīgi piemērot “uzticīgs” vai “uzticīga”, izejot no dzimtes, tajā pašā laikā es gribu pasvītrot, ka Lujāna kungs varētu uzmanīgāk lasīt tekstu. Zvēresta tekstā ir skaidri un gaiši teikts: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus.” Tātad katru reizi, kad kāds uzņemsies pastāvīgi vai uz laiku aizvietojot vai kaut kā savādāk Saeimas deputāta amata pienākumus, viņš svinīgi solīsies attiecīgi šeit, šajā telpā, saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību. Līdz ar to es neredzu nekādu problēmu, lai mēs visus iebildumus, no vienas puses, atzīstot par pietiekami pamatotiem, tomēr tos spētu noregulēt Saeimas Kārtības rullī vai attiecīgi atrisināt, interpretējot likumu un Satversmes tekstus. Paldies!

Aicinu jūs atbalstīt 7. — Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns uzstāj uz balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nekādā gadījumā!”) Tiek noņemts.

Vai frakcija “Latvijas ceļš” uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj.

Vai deputāte Viola Lāzo vēlas balsot par savu priekšlikumu?

Vai deputāts Dainis Stalts uztur balsojumu? Neuztur.

Vai deputāti Jurkāns, Lujāns un Pliners uztur balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputātu Jurkāna, Lujāna un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 47, atturas — 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai tiek uzturēts spēkā Juridiskā biroja priekšlikums? Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 3. 7.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Pie Satversmes 21.panta nekādi priekšlikumi netika izteikti.

101. Satversmes pantam tiek piedāvāti četri grozījumu varianti. Es aicinu ieskatīties atsevišķajā lapiņā, kur tie ir sakārtoti nedaudz savādākā secībā.

Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvā mums alternatīvu 8. vai 9. priekšlikumu, kurā nedaudz savādāk ir interpretēta valsts valoda, tās lietošana ne tikai pašvaldībās, bet arī valsts, pašvaldību un to institūcijās. Vai otrajā variantā — valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda — tiek norādīts, ka ir valsts valoda.

Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos abus priekšlikumus? Tātad pirmām kārtām tādēļ, ka 101. pantā mēs šeit runājam par pašvaldībām. Tātad nedaudz, no vienas puses, ņemot vērā mūsu Satversmes lakonisko stilu, ir problēmas ar to, ka varbūt ļoti detalizēti nav atrisināts pašvaldību jautājums mūsu Satversmē, taču tajā pašā laikā, nedaudz kompensējot šo problēmu, es domāju, ka šis variants, kas šobrīd ir Juridiskās komisijas piedāvātajā 11. variantā, integrējot sevī Juridiskā biroja variantu un to nedaudz precizējot, tomēr ir gan juridiski, gan loģiski labākais.

Pirmām kārtām, jau mums attiecībā uz valsts institūciju darba valodu… darbojas Satversmes 4. pants. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka ir vesela rinda nianses — tiesu sistēmā ir nianses ar valsts valodu, ir arī nianses dažādos dokumentos, ko nosūta vai saņem valsts institūcijas, izmantojot ne valsts valodu, tajā pašā laikā, protams, ir arī problēmas… tas ir, likumā noteikta savādāka kārtība, kā citās tiesu varā piederīgās institūcijās apliecina, nostiprina vai kā citādāk risina jautājumus ar dokumentiem, kas tiek izmantoti ārzemēs vai var tikt sastādīti ne tikai valsts valodā.

Tādējādi Juridiskā komisija uzskatīja, ka vārdam “valsts” šajā pantā, kur pamatā mēs runājam par pašvaldībām, un visa doma bija attīstīt, tātad iesniedzēju doma, iesniedzot šos labojumus, bija attīstīt tieši valsts… tieši, es atvainojos, pašvaldību šo te problēmu, tātad šeit nevajadzētu sākt risināt valsts jautājumus.

Otrām kārtām, vārds “institūcija”, tā nav tāda labākā vai Satversmes stilam atbilstoša terminoloģija, mēs šeit ar institūciju saprotam ļoti plašu jēdzienu, un praksē, teiksim, tās varētu arī būt privātas institūcijas. Tādējādi mēs redzam, ka Satversme, ņemot vērā tās nedaudz savdabīgo izteiksmes valodu, nekad nelieto šādu vārdu, viņa lieto vārdu “iestāde”. Un zem “iestādes” nesaprot tikai to šauro tiešo iestādes jēdzienu, bet arī iestāde plašākā nozīmē. Tādā ziņā, kā mēs šodien likumdošanā lietojam vārdu “institūcija”.

Mēs neuzskatījām, ka šobrīd mums vajadzētu saraibināt Satversmi ar divu tipu terminiem — gan iestādi, gan institūciju, jo tad juristiem un pārējiem, kuri izmanto, interpretē un lieto Satversmi, rastos jautājums — ar ko tad iestāde, kas minēta citā pantā, atšķiras no institūcijas, kas būtu minēta 101. pantā? Līdz ar to arī diemžēl mēs šādu terminoloģijas uzlabojumu vai maiņu nevarējām ņemt vērā. Mums likās, ka mūsu formulējums — pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda, kāds tas bija arī pirmajā lasījumā, ir pietiekami labs.

Tajā pašā laikā mēs uzskatījām, ka mēs nevaram pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu, un arī tas bija valodnieku norādījums, kuri aktīvi piedalījās mūsu komisijas darbā, konkrēti akadēmiķe Skujiņa tātad, ka pareizāka izteiksme būtu, ja sadala divos teikumos. Tātad pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Punkts. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Īsi, skaidri, saprotami, bez diskusijām, pārpratumiem un dažādiem kalambūriem, kā tas mums varbūt bija iepriekš piedāvāts.

Līdz ar to es aicinātu jūs atbalstīt 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumu — un neatbalstīt 8., 9. un 10.priekšlikumu, kas attiecas uz 101. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu uzsvērt vienu sekojošu lietu, ka, manuprāt, nepietiekami kvalitatīvi ir strādājusi Juridiskā komisija, jo Sociāldemokrātu savienības priekšlikums, un es viņu vēlreiz nocitēšu: “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda ir valsts valoda” vai plašākā veidā — “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda” nav veidots apzināti kā alternatīva šoreiz, bet kā papildinājums. Un, ja vien Juridiskā komisija būtu vēlējusies, tā būtu daļēji atbalstījusi mūsu priekšlikumu un atbilstoši savienojusi ar visām pārējām lietām, kas arī ir svarīgas, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un tā tālāk.

Bet es gribētu uzsvērt vienu, ko valdības partijas negribēja visas kā viena, tas ir, lai nebūtu tāda situācija, ka tikai pašvaldībās, to lēmējinstitūcijās un tikai Saeimā kā parlamentā, lēmējinstitūcijā, ir šī darba valoda, dokumentos un lietvedībā lietojamā latviešu valoda kā valsts valoda, tātad valsts valoda. Šo vēlmi apzināti sašaurināt to jomu, kur mēs Satversmē nostiprinām latviešu valodas nozīmi kā valsts valodas nozīmi, valdības partijas visas kā viena ir noraidījušas. Tas ir arī Sociāldemokrātu savienības priekšlikums, tā būtība, kuru mēs jau darījām zināmu tajā brīdī, kad mums kolēģi no valdības partijām nāca un vienojās ar mums par to, ka mēs atbalstām arī viņu priekšlikumus. Mēs skaidri un gaiši izteicām, ko mēs gribam panākt: mēs negribam veidot situāciju, ka Satversmē valsts valoda ir nostiprināta tikai divās lēmējinstitūcijās — Saeimā, parlamentā, pat ne parlamenta kancelejā, un pašvaldībās kā lēmējinstitūcijās, pat ne izpilddirekcijās, nemaz nerunājot par Ministru kabinetu, nemaz nerunājot par Valsts prezidenta kanceleju, nemaz nerunājot par Valsts kontroli un tiesām, un tā tālāk.

Diemžēl šāda ir valdības partiju griba, un mēs redzam arī to, ka tas nozīmē, cik ierobežota ir valdības partiju gatavība nostiprināt valsts valodas tiesības attiecīgi Satversmē.

Es gribētu vērst uzmanību, ka arī Valsts valodas komisiju un arī Māru Zālīti kā šīs komisijas priekšsēdētāju Saeimā mēs... Arī valdības partijām 21.martā šogad atsūtīja priekšlikumu, kurā ir burtiski tāds pats formulējums kā mums, Sociāldemokrātu savienībai, viens no otra neatkarīgs.

Es citēšu šo viņas priekšlikumu, kuru valdības partijas apzināti ir ignorējušas: “Valsts, pašvaldību, kā arī to institūciju darba valoda ir latviešu valoda.”

Kolēģi, mēs šeit redzam, ka valdības partijas ir gatavas zināmā mērā nostiprināt ļoti šaurā, tiesa, nozīmīgā, jomā latviešu valodas spēku un intereses, bet nav spējīgas vienoties par nopietnu valodas aizsardzību un pacelt šo Valodas likumā fiksēto valsts valodas jomu Satversmē pilnā apjomā. Tā ir šī kļūda, šis vājums, šis “Ahileja papēdis”, kas ir valdības partijām!

Man aizvien liekas, ka diemžēl laikam, virzoties uz NATO, kopā ar kādām starptautiskām institūcijām vai pasaules lielvarām droši vien atkal ir slēgti kādi “līkopi”, kas nosaka, cik tālu Satversmē drīkst un ko drīkst slēgt, attiecīgi vienojoties, kur drīkst nostiprināt latviešu valodu. Es vēlreiz uzsveru, ka pašreiz diemžēl ir nostiprināts tikai lēmējinstitūcijā pašvaldībā un tikai parlamentā — ļoti šaurās divās institūcijās. Es gribētu šo jautājumu sasaistīt ar to, ka kopš 1998.gada pieņemtajiem grozījumiem Valsts valodas likumā ir mazināta latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzības joma, tajā skaitā uz privāto uzņēmēju darbību, un arī vēlāk Ministru kabineta noteikumos nr.296 šī aizsardzības joma ir stingri samazināta pat tādā jomā, kura skar patērētāju tiesību aizsardzību, attiecībā uz tādām profesijām kā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. ... pārdevēji, bārmeņi, frizieri un tā tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien esam pulcējušies šinī interesantajā nodarbē, tad arī ir jāstrādā. Un tad man ir jautājums: līdz šim bija tas, ka var ievēlēt par Saeimas deputātu pilntiesīgu Latvijas pilsoni. Tad tagad mēs ieliekam ar Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Tad man ir jautājums Juridiskajai komisijai: “Kā vēlēšanu komisija noteiks vēlētāju, kas balsos pašvaldībā, ka viņš ir pilntiesīgs vai nepilntiesīgs?” Ja jūs būtu ierakstījuši, ka pašvaldībā ievēlē amatpersonu — pilntiesīgu pilsoni, bet pagaidām iznāk pēc tā traktējuma, ka tiks gradulēti Latvijas pilsoņi. Un to jau mēs ierakstām Satversmē. Tātad ir jautājums: “Kādā veidā jūs noteiksit pilsoņu vēlētāju kopu? Kādi būs šie kritēriji, un kādos likumos, cienījamais Muciņa kungs, tālāk tas tiks izteikts?”

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es jūtos izbrīnīts par šiem priekšlikumiem, ko proponē Juridiskā komisija un vēl Satversmei.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Noklausoties Juridiskās komisijas priekšsēdētāja informāciju par šā panta grozījumiem, es gribētu tomēr iebilst dažām lietām.

Pirmkārt, to, ko jau Baldzēna kungs teica. Grozījumi skar tikai divas institūcijas — tā ir Saeimas valdošā koalīcija, tā ir Saeima, un tā ir pašvaldība. Šie grozījumi par darba valodu neskar ne Ministru kabinetu, ne Valsts kontroli, ne Valsts prezidenti, ne arī tiesu varu, ne arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, lai arī kā šis vārdiņš nepatiktu Satversmes “tēviem”, varēja Juridiskā komisija vārdu “institūcijas” nomainīt pret “iestādēm”, bet iesniedzējiem — autoriem — bija viedoklis tāds, ka “institūcija” ir daudz plašāks jēdziens nekā “iestāde”, jo pašreiz jau pagājušajā sēdē pieņemtie likumi liecina par to, ka “institūcija” ir vienlaicīgi gan valsts un pašvaldību iestāde, “institūcija” ir arī uzņēmējsabiedrība vai komercsabiedrība, kas pieder valstij vai pašvaldībai. Tādējādi mūsu priekšlikums skāra gan iestādes, gan arī uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības, kas pieder valstij vai pašvaldībām, kur darba valodai ir jābūt valsts valodai. Neizprotamu iemeslu pēc šis priekšlikums jau vairākkārt netiek atbalstīts no valdošās koalīcijas. Un Muciņa kunga argumentācija, ka runāts šajā 101.pantā vai astotajā nodaļā, nebūtu īsti vietā. Tad rodas jautājums bet kādā sakarībā tad šajā pantā jau esošā redakcija izteikta sekojoši: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā.” Kāpēc tad Juridiskā komisija šeit nesvītro vārdiņu “valsts”, ja par valsti šajā pantā nebūtu jārunā, kā Muciņa kungs teica?

Tālāk attiecībā par vispār šo jēdzienu, kur to meklēt likumā. Jā, vispārējā nodaļā ir runa par latviešu valodu kā valsts valodu valstī. Un šī valoda ir mēģināta nostiprināt dažādās vietās, šinī gadījumā Cilvēku pamattiesību nodaļā un nodaļā “Saeima”. Mēs vēlreiz atgādinām, ka cita ceļa kā astotajā nodaļā nav. Astotā nodaļa bija vienīgā vieta, kur varēja ielikt iekšā šo darba valodu, attiecinātu uz visām valsts un pašvaldību iestādēm, ja nemaina 4.pantu, ko reāli nevar izmainīt.

Attiecībā vēl par šeit pieminēto Lujāna kunga pilntiesīgo Latvijas pilsoni, to nosaka Vēlēšanu likums. Un juridiskas problēmas nevajadzētu rasties ar jēdziena “pilntiesīgs” izpratni. Tas ir tas, kam nav noņemtas vēlēšanu tiesības vai nu ar tiesu, vai ar likumu. Ir problēma mazliet par pašvaldību ievēlētām institūcijām vai pašvaldībām, kuras ievēlē. Pašlaik mums reģionālās pašvaldības neievēlē, bet izveido ar likuma starpniecību, un vēlēšanu procedūra ir pastarpināta. Es ceru, ka Juridiskā komisija, pieejot šim grozījumam, ir domājusi par to, ka reģionālās pašvaldības ir jāatjauno tieši vēlētas, nevis tā kā tagad — ar likumu pastarpināti izveidotas.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Speciāli Sociāldemokrātu savienībai un arī deputātam Modrim Lujānam pēc tam. Sociāldemokrātu savienība nez kāpēc uzskata, ka aizliegts ir viss, kas nav atļauts Satversmē. Bet, cienījamie kolēģi, tā nostāja tiesiskā valstī ir nedaudz citāda. Atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu. Es jūs aicinātu ielūkoties Satversmes 4.pantā, un tad jums būs skaidrība. Uzsvars uz šiem diviem pantiem, uz šīm divām tautas vēlētajām institūcijām, uzsvars, es atkārtoju, ir likts tikai viena iemesla dēļ. Tie ir tautas vēlēti priekšstāvji gan Saeimā, gan pašvaldībās, un šajā statusā ir vajadzīga īpaša konstitucionālā aizsardzība, papildu nostiprinājums. Tas absolūti nenosaka, ka tagad tas, kas nebūs papildus ierakstīts kā instrukcija, ka tas uzreiz būs aizliegts. Tā ir druscītiņ tomēr, es atvainojos, kolēģi, padomju laika izpratne.

Un tad par deputāta Lujāna priekšlikumiem es gribētu teikt tikai to. Cienītais kolēģi, pie ieejas Saeimā ir iespējams saņemt Satversmi pat ne vienu vien — vairākus eksemplārus — un izlasīt to rūpīgi. Tāpēc es citēšu 8.pantu: “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.” Un savukārt 9.pants runā par tiesībām tikt ievēlētam. Tātad Satversmes veidotāji jau tālajos divdesmito gadu pirmsākumos skaidri un precīzi formulēja savu domu, un, protams, man ir skumji, ka 7.Saeimā pēc 80 gadiem ir deputāti, kas nav lasījuši Satversmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie deputāti! Manā skatījumā ļoti neveiksmīga redakcija bija apstiprināta Juridiskajā komisijā. 101.panta redakcija. Jo mani uztrauca viens teikums. Un šis teikums skan: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.” Kur ir tā problēma? Visas Latvijas valdošās partijas saista mūsu nākotni ar Eiropas Savienību. Un šeit mēs palaidām garām vienu ļoti nozīmīgu lietu, ka mums būs jāapstiprina un jāratificē Eiropas Savienības līgums, kur skaidri rakstīts 8.B.pantā, ka mums jānodrošina iespējas kā balsot, tā arī būt ievēlētiem visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas pastāvīgi uzturas Latvijas teritorijā. Ja mēs kārtīgi pildīsim šo Satversmē ierakstīto pantu, tad mēs nevarēsim dot iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem balsot un… nevis balsot, bet būt ... tikt ievēlētiem Latvijas pašvaldībās. Un tas nozīmē, ka mums pēc diviem gadiem nāksies mainīt mūsu Satversmi, kas nav tik viegli. Mēs to varam redzēt pēc mūsu šodienas pieredzes un pielāgoties Eiropas Savienības līgumam. Tas ir pirmais.

Es, protams, nerunāšu par to, ka vispār Satversmē rakstīts, ka pašvaldības valoda ir latviešu valoda, nav pareizi, jo atkal mēs ratificēsim, es ceru tā, ka mēs ratificēsim Eiropas Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, un mums atkal nāksies mainīt Satversmi. Jo šis teksts neatbilst ne konvencijas garam, ne arī burtam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamais Rasnača kungs! Es gribētu vērsties tieši pie jums, jo šī grozījuma būtība skar valsts un pašvaldību institūcijas, tātad iestādes un uzņēmējsabiedrības, komercsabiedrības un tā tālāk, kas pieder valstij un pašvaldībām. Šis grozījums atbalsta tajā skaitā arī to, ko valdošā koalīcija atbalsta gan Saeimā, gan pašvaldībās. Jā, ir speciālie likumi, Valodu likums, bet kāds parlamenta mērķis bija, atverot, grozot šīs normas? Nostiprināt valodas normas likumdošanā augstākajā likumā — Satversmē, ko var mainīt tikai ar divām trešdaļām balsu. Un speciālo likumu var mainīt ar balsu vairākumu no parlamentā klātesošajiem. Tad rodas jautājums — vai mēs gribam nostiprināt šajā augstākajā likumā negrozītas, vismaz cerams, negrozītas normas tikai attiecībā uz Saeimu un uz pašvaldībām, vai mēs gribam grozīt šīs normas attiecībā uz Ministru kabinetu, Valsts prezidenti, Valsts kontroli ar speciālo likumu, ja parlamenta sastāvs būs savādāks, kā tas ir šodien? Attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmējsabiedrībām un uz komercsabiedrībām, ja parlaments būs savādāks kā šodien? Nav drošības! Nostiprināšana tikai uz Saeimu un pašvaldībām — tas ir par maz. Tas negarantē to, ka piecdesmit procenti kādreiz pamainīs speciālo likumu, Valodu likumu, savādāk un runās citā valodā uzņēmējsabiedrībās, kas pieder valstij un pašvaldībām, un arī iestādēs.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Vēlreiz gribētu uzsvērt sekojošo, ka praktiski visa šī 7. Saeima ir vājinājusi latviešu valodas — valsts valodas statusu. Pirmo reizi īsi pirms vēlēšanām ir atsevišķi nelieli mēģinājumi nostiprināt latviešu valodas valsts valodas statusu. Atsevišķi nelieli, minimāli kompensējoši, bet zaudējumi ir daudz lielāki.

Atgādināšu vakardien Dzintras Hiršas teikto: tātad Ministru kabineta noteikumos nr. 296 attiecībā uz profesijām, kurām obligāti ir jāzina latviešu valoda zināmā zināšanu pakāpē, ir 1072 profesijas. Bet privātajā sfērā ir palikušas 35. 35! Tajā skaitā tas neattiecas uz pārdevējiem, frizieriem, bārmeņiem. Ko es varu teikt? Tie ir lieli sasniegumi, kolēģi! Tagad man Rasnača kungs skaidro, kāda šeit esot loģika, ka mēs piedāvājam attiecināt ne tikai uz pašvaldību, ne tikai uz Saeimu kā lēmējinstitūciju. Es atbildēšu par loģiku — tā ir šī 2/3 loģika. Ne jau par velti šie… Valsts valodas likumā jau formāli mums viss ir.

Bet, ja mums ir griba nostiprināt, tad mums ir jautājums — ko mēs gribam nostiprināt? Un izrādās, ka mēs gribam nostiprināt tikai Saeimas 100 deputātus un tikai pašvaldību deputātu darbu. Ja ar to pietiek… pietiek ar šiem rezervātiem Latvijā, nu tad arī šajos rezervātos uzturēsim latviešu valodu.

Kas šeit attiecas par lietas būtību? Es uzskatu, ka šeit ir politiskā greizsirdība, jo nebija nekādu problēmu pie šīs situācijas, kā mēs likām priekšā valdības partijām vēl pirms mūsu iesniegšanas veidot šo kopīgo priekšlikumu, kurā būtu apvienots arī Sociāldemokrātu savienības piedāvājums, it īpaši ņemot vērā to, ka arī Valsts valodas komisija ir iesniegusi analoģisku priekšlikumu, un to jūs nevarat noliegt.

Kolēģi! Ir jautājums — vai šī 7. Saeima nostiprinās Valsts valodas likumu tikai ar šiem kosmētiskajiem līdzekļiem, kādus piedāvā valdības partijas, vai ir gatavas spert platāku soli. Izskatās, ka nē, un mums atkal skaidros to, ka viss, kas ir atļauts un nav aizliegts, ir kārtībā.

Es gribētu pateikt — te ir pavisam cita loģika. Ja Ždanokas kundze jau ir pateikusi, ka viņa nepretendē vairs uz valsts valodas statusu krievu valodai, ka viņai pietiktu ar oficiālo valsts valodu, tad ir jāņem vērā pavisam viena elementāra lieta. Ja, teiksim, Ždanokas kundzei būs Saeimā šī 51 balss, tad viņa izmainīs Valsts valodas likumu un ieliks tekstu: “Par oficiālo valsts valodu”, nemainot nevienu teikumu par valsts valodu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Jūs paši nonākat pretrunā ar savu deklarēto. Jums nepatīk sava bijušā kolēģa izstrādātais akadēmiskais sacerējums, kurā ir apkopotas dažādu likumu un starptautisko normatīvo aktu normas, bet paši vienlaikus aizstāvat ideju, ka šajā Satversmē vajadzētu apkopot likuma normas. Tā ir tā jūsu lielākā problēma un traģēdija.

Bet tagad par būtību, kāpēc mēs augstākajā līmenī virs starptautisko līgumu vietas normatīvo aktu hierarhijā, virs starptautisko līgumu vietas tātad Satversmē paceļam šo deputātu — gan Saeimas, gan pašvaldību deputātu — statusu. Pamatā tam ir mūsu darba procedūras likumos, piemēram, Kārtības rullī, minētās normas, un vienu, Baldzēna kungs, es jums noteikti minēšu, kurai noteikti ir vajadzīga Satversmes aizsardzība. Tātad saskaņā ar Kārtības ruļļa 18.pantu deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Tad, Baldzēna kungs, man jums ir jautājums. Ja šajā Saeimā ievēlēs deputātu, kurš nepārvaldīs valsts valodu, kurš būs no galvas iekalis zvēresta tekstu un to te nolasīs, bet tā arī vairāk neko nevarēs izdarīt, tad kā Saeima panāks Satversmes 4.pantā minētā nosacījuma realizāciju? Tikai ar šo normu nostiprināšanu konkrēti pārējos pantos. Un tad arī neviens mums nevarēs pārmest vai arī izdarīt kaut kādu starptautisko spiedienu. Tā ir elementāra loģika.

Tā ka, Baldzēna kungs, es jūs ļoti lūdzu, izlasiet Saeimas Kārtības ruļļa 18.panta otro daļu! Es ļoti ceru, ka jūs būsiet 8.Saeimā, un es ļoti ceru, ka 8.Saeimā nebūs neviens tāds, kas nepārvalda latviešu valodu. Bet, ja tāds būs, tad es ļoti ceru, ka jūs būsiet starp tiem, kas balsos par viņa izslēgšanu no Saeimas sastāva saskaņā ar 18. panta otro punktu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Sociāldemokrātu izstrādātās izmaiņas nav sacerējums, tas ir pusotra, divu, pat vairāk gadu darbs, un nevienai partijai...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu!

L.Bojārs. ... un... Bet nevajag būt slinkiem! Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Diskusiju laikā par šo jautājumu Juridiskajā komisijā atklājās dažas grūtības, kas šobrīd reāli ir valsts un pašvaldību izpildinstitūcijās. Un, ja mēs skatāmies no šī viedokļa, tad, protams, ir skaidrs, kāpēc valdošās koalīcijas partijas baidās Satversmē iekļaut normu, ka arī parlamenta un pašvaldību izveidotajām darba institūcijām ir obligāti jāizmanto latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Tas varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc Dzintra Hirša, kura daudzus gadus cīnījās, cīnījās materiāli pat nemotivēta, cīnījās par latviešu valodas reālu ieviešanu valstī, aizgāja no amata, kurš it kā formāli deva viņai visas tiesības darīt to, par ko viņa cīnās. Un tādā gadījumā, ja jūs šodien baidāties nobalsot par to, ka šī norma ir nepieciešama un jānodrošina reāla valsts valodas nodrošināšana vienīgi latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ne tikai parlamentā un pašvaldībā, tad pasakiet to godīgi un nemeklējiet citus iemeslus, kāpēc jūs balsojat “pret”. Kāpēc jūs balsojat pret latviešu valodas nostiprināšanu darba institūcijās — pašvaldībās un citās valsts institūcijās: ministriem, tiesai, Valsts kontrolei?

Tāpēc, ja jūs patiešām reāli gribat nostiprināt latviešu valodu Latvijā, balsojiet “par” un atbalstiet mūsu priekšlikumu! Ja jūs liekuļojat, varat balsot kā sirdsapziņa atļauj. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamie deputāti! Mēs neiebilstam pret jūsu priekšlikumiem un neapstrīdam tos. Iespējams, ka tie vienā otrā gadījumā, ja tiktu pieņemts mūsu priekšlikums, būtu saīsināmi vai noņemami. Mēs piedāvājam ļoti ietilpīgu priekšlikumu, formulējumu 101.pantā. Tas sakrīt ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes iesniegto, kur šajā komisijā strādā speciālisti.

Tad es vēlreiz atkārtoju: ja mēs piedāvājam, ka valsts un pašvaldību iestādēs, institūcijās, vai sauciet, kā jūs gribat, valodai ir jābūt latviešu valodai, tad tas nozīmē, ka dažādās šajās iestādēs, uzņēmējsabiedrībās, kas ir pašvaldību institūcijas, arī ir jārunā latviešu valodā. Mēs to piedāvājam, proponējam un uzskatām, ka tas ir pietiekami ietilpīgi, un nevaram saprast, kāpēc notiek tiepšanās par detaļām vai par niansēm. Un tad man rodas tādas aizdomas, ka ir kaut kāda mums nezināma vienošanās aiz muguras, ka šajā pantā var iet tik tālu, bet te vairs nekad un nemūžam! Ja mēs, Sociāldemokrātu savienība, esam izteikuši savu atbalstu grozījumiem Satversmē, mēs saprotam, ka tas arī ir pirmais solis uz to, uz ko mūs vedina spert nākamo soli un izdarīt izmaiņas Vēlēšanu likumā.

Ja jūs, cienījamie kolēģi, valdošās koalīcijas pārstāvji, nesaprotat šo mūsu vēlmi un šo mūsu piekrišanu jūsu ierosinātajai politikai, tad mēs nākamajā solī ilgi un dikti domāsim, kā rīkoties.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, tika izteikts daudz dažādu priekšlikumu, aizdomu, interpretāciju un pamācību, kurus diemžēl nedz es, nedz Juridiskā komisija nevar uzskatīt par pamatotiem.

Pirmām kārtām Lujāna kungu es aicinātu biežāk pārlasīt Latvijas Republikas Satversmi.

8.pants. “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem”.Runa ir par Saeimu.

9.pants. Runa ir atkal par Saeimu. Runa ir par Saeimu. “Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni”. No šejienes tad ir paņemts, no 8. un 9. panta ir paņemti šie termini. “Pilntiesīgs pilsonis”. Tāpēc “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi” — ir ļoti korekts, izsvērts un normāls priekšlikums. Es neredzu šeit nekādu satraukumu, it sevišķi, ja tieši tādā pašā interpretācijā mēs šo terminoloģiju un tieši šo terminu lietojam Satversmes 8. un 9.pantā. Un tālāk mēs, protams, Vēlēšanu likumos varam interpretēt, ko mēs uzskatām par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Gan ievēlēšanas, gan pasīvajās, gan aktīvajās vēlēšanu tiesībās.

Kas attiecas uz plašāku Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu raksturojumu. Diemžēl, cienījamie kolēģi Sociāldemokrātiskās savienības frakcijas biedri, kuri aktīvi uzstājās šeit debatēs, šo jautājumu pagrieza politiski. Es varu jums apzvērēt, ka Juridiskajā komisijā mēs jūsu priekšlikumu neapspriedām politiski. Mēs apspriedām to tikai no juridiskās lietderības, no juridiskās loģikas un terminoloģijas principiem, cienījamais Baldzēna kungs! Mums nebija nekāda vēlme aprobežot jūsu ļoti labo priekšlikumu, kurš varbūt iederētos citā vietā un citā lietā, un es atzīšu, ka tas ir ļoti vispārīgs. Un tā arī bija tā nelaime, kāpēc mēs to nevarējām pieņemt. Jo, ja vienā vietā tas mums derētu tādēļ, ka tas no loģikas viedokļa ir vispārīgs un cenšas vai pat, iespējams, aptver visas jomas un visus institūciju veidus, izņemot vienu, uz ko Salkazanova kungs aizrādīja, kam es arī piekrītu, tad nekādā gadījumā mēs nevaram šo te ļoti vispārīgo jēdzienu pacelt Satversmes līmenī kā absolūti pāri stāvošu normu, līdz ar to atceļot visu sistēmu, kas mums ir iedibināta tajos likumos, par ko es jums jau teicu — Valodu likumā, Tiesu varas likumā, Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa kodeksā, Notariāta likumā, citās jomās, kur ir tiesības griezties un saņemt informāciju arī ne tikai valsts valodā.

Jautājums arī, protams, būtu par to, kā interpretēt, kā jau es teicu, jautājumu, kas saistās ar darba valodu, kā arī jēdzienu “institūcija”. Bez tam, bez šaubām, ja arī mēs gribam absolūtismu, tad mums jārunā ne tikai par valsti un pašvaldību, bet arī par pašpārvaldēm. Tā arī ir ļoti svarīga joma, kuru diemžēl mūsu likumdošanā vēl visā pilnībā nepārvalda, un mēs redzam šeit, ka ir zināmas vēl juristu diskusijas un strīdi, un brīžiem, man pat liekas, nepietiekami intelektuāls potenciāls, lai mēs visus šos te jautājumus sakārtotu, it sevišķi ejot uz Eiropu un jautājumā par nepietiekamu administratīvo kapacitāti, ko mums pārmet.

Kas attiecas uz Bartaševiča kunga sacīto attiecībā par Eiropas Savienības pilsoņiem, nu, es aicinu nebūt svētākiem par Romas pāvestu, risināsim jautājumu par Eiropas Savienību, un tad arī lemsim par Eiropas Savienības tiesību aktu iedzīvināšanu un sakārtošanu, un vēlēšanu tiesību piešķiršanu un tā tālāk. Mēs jau gribam teikt “Hop!”, pirms vēl mēs neesam pārlēkuši.

Tā ka līdz ar to es domāju, ka Juridiskā komisija — pirmām kārtām, viņai nebija nekādas politiskas pieejas, analizējot šo priekšlikumu, otrām kārtām, šeit mēs nevarējām lietot šo te visaptverošo juridisko loģiku, jo Satversmē mums darbojas šī augstākā likuma loģika un mums eksperti pamatoti norādīja uz pretrunām, kas desmitos likumu veidojas, un tāpēc mēs to noraidījām, nevis tāpēc, ka mums nepatiktu jūsu priekšlikums.

Un, trešām kārtām, es domāju, ka mums ir arī svarīgi Juridiskajā komisijā, lai mēs saņemtu kaut kādu konsensu no lielākām frakcijām. Ne tikai šeit dalot tās valdošajās, nevaldošajās, bet dalot pēc principa, ka priekšlikumi var tikt pieņemti tikai tad, ja tiem ir attiecīgās divas trešdaļas balsu. Tāda arī bija mūsu loģika, un tādējādi es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas 11.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms sākam balsošanu, jāizskata 13 deputātu priekšlikums ar ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma
līdz darba kārtībā iekļautā jautājuma izskatīšanai. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 22, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 23, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai tiek uzturēts… Vai kāds uztur balsojumu par 10.priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 16, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 16, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 12. — Juridiskā biroja priekšlikums — tika atbalstīts Juridiskajā komisijā, un šī priekšlikuma būtība ir tikai valodnieciska, jo jēdzieniski mēs sadalām 104. pantu atsevišķos divos teikumos. Tātad šobrīd Satversmē 104. pantā ir teikts: ikvienam ir tiesības vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Otrajā lasījumā tātad mēs papildinājām ar diviem vārdiem “un saņemt atbildi latviešu valodā pēc būtības”, papildinājām ar vārdiem “latviešu valodā”, un no latviešu valodas lietošanas un juridiskās skaidrības principa Juridiskais birojs piedāvāja tātad sadalīt divos teikumos. Tātad ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Viens teikums. Un otrs teikums: ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.

Vēlos pasvītrot, ka “ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā” ir rakstīts vienā rindkopā ar iepriekšējo tekstu. Tas ir loģiski saistīts ar šā iesnieguma iesniegšanu — saņemt atbildi pēc būtības. Līdz ar to mēs to nenodalām ar atsevišķu daļu, bet tas ir interpretējams saistībā ar iepriekšējo pirmo teikumu, un tā arī Juridiskā komisija to veidoja, un tādā veidā arī Juridiskā komisija skaidro tā lietošanu.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Es mēģināšu runāt ļoti īsi. Ņemot vērā, ka jūs nolēmāt iztirzāt arī mūsu partijas sagatavoto grozījumu Satversmē, es atļaušos vēl dažus vārdus pateikt par jūsu kopdarbu.

Pirmkārt, diskusija bija pietiekami emocionāla no iesniedzēju puses, un jūs mēģinājāt izdiskutēt un izanalizēt profesionālo sadaļu, tad beigās konkretizējāt, ka labāk būtu, ja jūs arī politiski vienotos. Es jums piekrītu.

Tāpat kā jūs politiski vienojāties, iesniedzot šos četrus pantus kopumā, jums arī vajadzēja novadīt politiskās konsultācijas un konkretizēt bez iedziļināšanās profesionālajā sadaļā, kura partija par kuru pantu balsos, un tādā veidā būtu interešu sfēras sadalītas un viss būs kārtībā.

Ja mēs runājam par profesionālo sadaļu, tad, atvainojiet, mēs kopumā atbalstīsim to, bet vēlreiz atkārtošu — jūs izmainījāt to garu, pie kura kādreiz turējās Satversmes veidotāji. Es domāju, ka arī tālāk īpaši diskutēt par šo jautājumu nevajadzētu. Viss tas, par ko mēs šodien runājām, varat ticēt, ir ierakstīts tajās 18 lapaspusēs, uz kā stāv šodien mūsu Satversme. Ļoti konkrēti ierakstīta latviešu valodas vieta un loma.

Mēs šodien runājam tikai par Satversmi, balstoties un zemapziņā paturot jēdzienu — mums jāatgriežas pie Vēlēšanu likuma. Tādā aspektā mums arī vajadzēja runāt, un par šo Vēlēšanu likumu mēs esam gatavi diskusijai, mēs esam gatavi atvērtai sarunai, un tur arī mēs diskutēsim. Un pie šī… noslēdzot, protams, arī mēs īpaši nediskutējām… Varbūt Lāzo kundze mēģināja paskatīties, kāds varētu būt zvēresta teksts. Bet, mūsuprāt, arī zvērestam kopumā šeit nav vietas. Un mūsu partijas sagatavotais likumprojekts, kurš tiks skatīts, manuprāt, atbild uz daudziem jautājumiem, par kuriem mēs šodien diskutējam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
12. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. 12.priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija arī uzskatīja, ka Satversmes 18.4 panta grozījums būtu saistāms ar jaunievēlēto Saeimu. Tādēļ arī mēs apspriedām un ierosinājām šādu priekšlikumu, ka šis grozījums 18. pantā stājas spēkā 2002.gada 5.novembrī. Bija arī apspriests tāds variants, ka varētu stāties spēkā ātrāk, lai arī mums būtu iespēja ar rudens sesijas sākumu nodot šo zvērestu, taču Juridiskā komisija neatbalstīja tādu priekšlikumu, ko izteica kolēģi...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Modris Lujāns. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Modri, nedod zvērestu tūlīt!”)

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist “Latvijas ceļa” kolēģim Muciņa kungam. Es domāju, tas būtu aizraujošs treniņš gan tagadējiem deputātiem, gan iespējamiem nākamās Saeimas kandidātiem — šeit viens otram draudzīgi nozvērēt, kā mēs tagad esam iebalsojuši šinī Satversmē. Un es domāju, ka šis Juridiskās komisijas priekšlikums... es domāju, ka arī kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstīs, ir ļoti kaitīgs un nepareizs, jo, es domāju, cienījamais Vidiņš un Tabūna kungs, un arī Dobeļa kungs grib dzirdēt, kā cienījamais Golubova kungs noskaitīs šo jauno zvērestu. Un tādēļ es aicinātu tomēr cienījamos kolēģus neatbalstīt. Ja jau mēs esam šīs iniciatīvas balsotāji, tad arī paši realizēsim un izmēģināsim! Es domāju, tas būs katram patīkami, ka viņam paliks fotogrāfija, ka viņš tagad ir balsojis un pats arī nozvērējis jauno zvēresta tekstu. Tādēļ es aicinātu... es dzirdu, ka arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvisti ļoti aktīvi atbalsta mani, un es domāju, ka viņi nobalsos šinī gadījumā “pret”, jo ir jāatbalsta savi vārdi ar reālajiem darbiem. Jo citādāk jau būs grūti, it sevišķi, kad Rasnača kungs runāja par valodas nezinātājiem, tad, cik es atceros, savā laikā no LNNK... no “Tēvzemes”... toreiz “Tēvzeme” vēl bija laikam ārpus parlamenta... tad viens bija deputāts Zīgerists, kurš nezināja neviena vārda latviski un staigāja ar tulku. Tā ka mūsu frakcijai jau nevajag to pārmest, kas pašiem ir sava slimība.

Un tādēļ es aicinu neatbalstīt Muciņu vismaz trešajā lasījumā, šādu radikālu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, sadod viņiem!”)

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad te jau no zāles noskanēja Muciņa kungam jautājums, vai tad viņš pats negribētu nozvērēt... Redz, ka atbild jau, ka grib, grib, viss jau ir pareizi, es arī gribētu. Bet situācija ir tāda, ka, tā vai savādāk, tīri teorētiski un, nedod Dievs, arī praktiski pastāv tāda iespēja, ka arī šodien, 7. Saeimas laikā, var jau nomainīties kāds deputāts. Un tādā gadījumā jau tāpēc arī bija šis ierosinājums tomēr ar rudens sesiju 18.pantam stāties spēkā. Protams, ņemot vērā, kā jūs baidījāties nobalsot par Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu, skaidrs, ka jums gribētos atlikt šo jautājumu arī uz nākamo Saeimu. Bet situācija nav tik traģiska, var jau arī nenobalsot par šo pārejas noteikumu punktu. Rezultātā būs parastā kārtība, 14 dienu laikā lai stājas spēkā Satversme, un tad mēs varēsim dzīvot pēc jaunās, jau uzlabotās Satversmes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 12. Juridiskās komisijas priekšlikums ir guvis atbalstu. Lūdzu balsošanas režīmu!

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 15, atturas — 1. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Saeimas Juridiskās komisijas sēde augšā — Juridiskās komisijas telpā. Tūlīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam deputātu Valdi Lauski 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas re-
zultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntars Krasts, Helēna Soldatjonoka, Ērika Zommere, Māris Vītols, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Jānis Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Pēc 2002.gada 30.aprīļa ārkārtas sēdes

— “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Reģ.nr.1214) (Dok.nr.4424, 4424a, 4424b) Balsojums: 72 par, 15 pret, 1 atturas.

Saeimas preses dienests