Lai stingri sargātu valsts intereses mežā

Vakar, 11. maijā, valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" rīkoja preses konferenci Līvānos, Dienvidlatgales novada mežsaimniecībā.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (VAS LVM) biroja vadītājs Tomass Kotovičs teica, ka šis uzņēmums ir jauns un valstij piederošos mežus — 1,4 miljonus hektāru — apsaimnieko tikai no šā gada 1. janvāra. LVM pirmajā šā gada darbības ceturksnī pierādījusi, ka ir strādātspējīgs un stabils uzņēmums, jau izveidotas visas reģionālās struktūras, atrasti darbinieki un arī darbības rādītāji ir ļoti stabili. Kopumā 1. ceturksnī ir pārdoti 1,292 miljoni kubikmetru koksnes "uz celma", un ieņēmumi kopumā bijuši virs 5 miljoniem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa). Vidējā koksnes cena Latvijā bijusi 4,02 lati par kubikmetru.

T. Kotovičs pastāstīja, ka aprīļa beigās LVM kopā ar Valsts meža dienestu (VMD) un vairākiem lieliem ar mežsaimniecību un mežizstrādi saistītiem uzņēmumiem rīkoja virkni pasākumu meža dienu ietvaros. Vēl tiek apkopoti akcijas rezultāti, bet jau pašlaik apstādītās platības un paveiktais meža sakopšanas darbs priecē un vieš pamatotas cerības, ka izvērstā akcija bijusi ļoti veiksmīga. Dienvidlatgales novada mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Klaušs informēja, ka novadā ar jaunu mežu ir apstādīti 256 hektāri plānoto 205 hektāru vietā. Tiesa, bijušas problēmas ar stādāmo materiālu — tā trūcis, un te akmens metams VMD dārziņā. Turklāt stādāmais materiāls un sēklas ir salīdzinoši dārgas, un tas draud ar ārvalstu lētā stādāmā materiāla pastiprinātu ieplūšanu Latvijas tirgū — turklāt ar visām no tā izrietošajām sekām. Taču, ja arī stādīšanas darbi sekmējušies, apstādīto platību inventarizācija tiekot gaidīta ar nedrošu sirdi, jo ieilgušais sausums var slikti ietekmēt labi paveikto sēju.

VAS LVM juridiskās daļas vadītājs Andis Zalpēters runāja par valsts mežā konstatētajiem pārkāpumiem:

— Saskaņā ar nesen pieņemto Meža likumu VAS LVM veic meža īpašnieka funkcijas Latvijas valsts mežā — meža apsaimniekošanā un aizsardzībā. Mūsu uzdevums, veicot valsts kā meža īpašnieka funkciju, ir nodrošināt ne tikai meža aizsardzību, bet arī piedzīt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem no personām, kuras vainojamas mežpārkāpumā. Šā gada 1. ceturksnī vispārējās tendences mežpārkāpumu izdarīšanā, ir šādas. Gada pirmajos trīs mēnešos VAS LVM valdījumā esošajos mežos pavisam konstatēti 206 mežpārkāpumi, kas izpaudušies kā prettiesiska koku ciršana. Vislielākais šādu pārkāpumu skaits konstatēts Ziemeļlatgales mežsaimniecībā — 58 gadījumi, Dienvidkurzemes mežsaimniecībā — 40, Dienvidlatgales mežsaimniecībā — 38 gadījumi. Vismazākais mežpārkāpumu skaits konstatēts Rietumvidzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībā. Jāteic, ka februārī un martā šādu gadījumu skaits ir palielinājies.

Ja salīdzinām mežpārkāpumu skaitu šā gada pirmajā ceturksnī ar attiecīgu laika posmu pērn (aprēķins varbūt nav gluži precīzs, jo atšķiras metodika), jāsecina, ka mežpārkāpumu skaits ir pieaudzis par 3 procentiem jeb par 6 gadījumiem.

Taču nelikumīgi nocirstais koksnes apjoms ir samazinājies par 26 procentiem jeb 1818 kubikmetriem. Tātad mežpārkāpumu skaitam nav tendences strauji palielināties. Jau tagad 36 patvaļīgu koku ciršanas gadījumos ir ierosinātas krimināllietas, no tām 11 gadījumos — Dienvidkurzemes mežsaimniecībā. Ierosināto krimināllietu skaitam ir tendence palielināties. Šogad izdarītajos mežpārkāpumos ir atklāti 72 mežpārkāpēji — noskaidrotas vainīgās personas, pārējos gadījumos vainīgie vēl tiek meklēti. Labprātīgi VAS LVM ir atlīdzināti zaudējumi 9619 latu apmērā, pārējos gadījumos, kad ir notikusi patvaļīga koku ciršana un vainīgās personas ir zināmas, ir iesniegtas civilprasības par zaudējumu piedziņu par labu VAS LVM. Ar gandarījumu jākonstatē, ka visos gadījumos, kad tiesa ir skatījusi civilprasības par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesas spriedums vienmēr ir bijis par labu VAS LVM, tātad zaudējumu summas ir tikušas piespriestas par labu mums.

Kopumā jākonstatē, ka pirmajos trijos šā gada saimnieciskās darbības mēnešos VAS LVM ir nodarīti zaudējumi 91 804 latu apmērā, no tiem janvārī — 14 610, februārī — 38 268, martā — 38 925 latu. Janvārī un februārī vislielākie zaudējumi aprēķināti Dienvidlatgales mežsaimniecībā — attiecīgi 6571 un 10 290 lati, martā — Ziemeļlatgales mežsaimniecībā — 13 179 lati. Vismazākie aprēķinātie zaudējumi vienā mēnesī pašlaik ir Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, kur janvārī nodarīti zaudējumi 741 lata vērtībā. Tāda īsumā ir informācija par mežpārkāpumiem Latvijas valsts mežā kopumā, kas ir VAS LVM valdījumā.

Jānis Klaušs savukārt pastāstīja, ka Dienvidlatgales novada mežsaimniecībā šajā gadā ir konstatēts 51 mežpārkāpums, un visvairāk — 28 gadījumi — bijuši Jēkabpils reģionā. Runājot par nelikumīgiem meža ciršanas gadījumiem, Jānis Klaušs teica:

— Es jau iepriekšējā preses konferencē sāku runāt par meža zādzībām. Un atļāvos teikt, ka man ir informācija, ka daudzos gadījumos šīs zādzības veic paši Valsts meža dienesta darbinieki. Cilvēki, kuru pienākums ir mežu sargāt, kuri saņem algu par to, ka viņi it kā sargā valsts mežu, patiesībā šo mežu zog. Zog paši un organizē šīs zagšanas. Traģiskākais, ka tas notiek arī — augstāk nekā mežsargu līmenī. Katrā reģionā tas ir citādi: Preiļos nav tā, kā tas ir Jēkabpilī, un Krāslavā nav tā, kā tas notiek Daugavpilī. Bet es pret meža zagļiem cīnīšos ar ļoti dažādām metodēm, jo zagšana nav pieņemama. Es gribu pateikt paldies Jānim Mūrniekam, Jēkabpils virsmežzinim, kurš palīdzēja atklāt vislielāko zādzību, kāda notika Latvijā valsts mežā, Krustpils pusē, un par kuru ir ierosināta krimināllieta — tiesas sēde notiks 30. un 31. maijā.

VAS LVM sagatavotajos materiālos teikts, ka šo zādzību Krustpils mežsaimniecībā veicinājis VMD ierēdnis, mežsargs. Konkrēti — Līvānu virsmežniecības Krustpils mežniecības mežsargs Aivis Eglītis. Jānis Klaušs lēsa, ka no 1999. gada pavasara līdz 2000. gada janvārim, kad notika Latvijas valsts meža pārvaldes institucionālā reorganizācija, mežam nodarītais kaitējums, kura rašanos veicinājis mežsargs Aivis Eglītis, pārsniedz 10 000 latu.

Runājot par otro lielāko meža zādzības gadījumu Latgales pusē, Bukmuižas mežniecībā, pašlaik reāli pierādītais kaitējums ir par vairāk nekā 1000 latu lielu summu. Taču Jānis Klaušs, kurš rūpīgi seko notikumiem un dara visu iespējamo, lai meža nelikumīgie cirtēji tiktu atrasti, domā, ka šis nav vienīgais mežpārkāpums, kad pie atbildības būtu saucams Dienvidlatgales novada mežsaimniecības Bukmuižas mežniecības mežzinis, VMD darbinieks Jānis Pauliņš.

— Pārkāpēji tiek meklēti, bet ļoti bieži bez rezultāta — teica Jānis Klaušs.

— Kādēļ nav rezultāta? Tādēļ, ka visas struktūras, kas nodarbojas ar pārkāpēju meklēšanu, neapvieno viens koordinējošais spēks, kas būtu orientēts nevis uz procesu, kāds raksturīgs valsts iestāžu darbiniekiem, bet gan uz atrisinājumu, uz rezultātu. Un kas vēl. Tas, ka meža zagļiem, ja tie arī tiek atrasti, nekas nepieder. Viņi ir nabagi. No viņiem nav iespējams neko piedzīt par labu valstij. Kāds ir risinājums? Šiem cilvēkiem ir jāsēž cietumā. Un viss. Un te cita ceļa nav. Ceru, ka šie gadījumi, kas ir atklāti, būs pirmā bezdelīga mūsu valstī, kad meža zagļi arī tiks apcietināti.

VAS LVM darbinieki uzskata, ka nevajag šos konkrētos VMD darbiniekus identificēt ar visu VMD. Jo katrā iestādē un institūcijā var būt daži, kuri neizvēlas likumīgus ceļus, līdz ar to metot ēnu uz visu iestādi. VAS LVM pārstāvji atzinīgi novērtēja VMD vadības un darbinieku, mežziņu un virsmežziņu ieinteresētību un palīdzību, lai negodīgie ierēdņi tiktu atklāti. Talkā aicināta un labu atbalstu sniegusi arī Zemessardze un valsts tiesībsargājošās iestādes, tajā skaitā Ekonomikas policija. Jānis Klaušs iecerējis mežpārkāpumu atklāšanā turpmāk iesaistīt arī Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus. "Vecajai" meža likumdošanas paketei bija izveidota regulējošā normatīvā bāze, taču stājoties spēkā jaunajam Meža likumam, regulācijas vēl nav izstrādātas. Un tas traucē strādāt, teica Jānis Klaušs.

VAS LVM Dienvidlatgales novada mežsaimniecības jurists Leons Fonabergs piebilda, ka gan VAS LVM, gan VMD galvenokārt cīnās ar meža kaitējumu sekām — konstatē nelikumīgu ciršanu un iesniedz nepieciešamos dokumentus attiecīgā rajona policijā. Bet ir uzsākts darbs, lai novērstu mežpārkāpumu kā tādu. Un viens ceļš ir šāds:

— Ir negodīgi kokmateriālu iepircēji, kuri pieņem koksni bez attiecīgajiem nepieciešamajiem dokumentiem. Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu esam iecerējuši rīkot kopīgus reidus pa šaubīgām kokmateriālu iepirkšanas vietām, lai radītu problēmas negodīgiem iepircējiem. Un — arī negodīgiem meža cirtējiem.

Pēc VAS LVM sniegtās informācijas, sadarbībā ar VMD, Valsts policiju un Prokuratūru ir noķerti meža zagļi arī Kārsavas mežniecībā, Rugāju mežniecībā un Tukuma mežniecībā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore