Par uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu

Vakar, 11.maijā, Uzņēmumu reģistrā (UR) notika preses konference par uzņēmumu gadu pārskatiem un to iesniegšanas gaitu.

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Māris Gulbis un viņa vietnieks Jānis Endziņš pastāstīja par svarīgāko šajā tik nozīmīgajā darba jomā.

Kas tad ir gada pārskats un kam tas jāiesniedz? Gada pārskatu veido šādi finansu dokumenti: bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pielikums un ziņojums. Gada pārskata uzdevums ir sniegt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmumu līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Kā atzīmēja M.Gulbis, gada pārskats ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Piemēram, ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārskata gads beidzas 31.decembrī, tad gada pārskats ir jāiesniedz līdz 1.maijam.

Preses konferencē tika atzīmēts, ka līdz 1. maijam atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz šie pārskati. Tiem uzņēmumiem, kuru bilances kopsumma ir lielāka par vienu miljonu latu, neto apgrozījums ir lielāks par 2 400 000 latiem, vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 250, gada pārskats ir jāiesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Gada pārskati ir jāiesniedz gan Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai saskaņā ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atrašanās vietu un tai UR iestādei, kurā reģistrēts uzņēmums. M.Gulbis bija gandarīts, ka tieši pēdējā nedēļā aktivizējusies šī pārskatu iesniegšanas plūsma. Līdz 8.maijam UR bija iesniegti 19 000 gada pārskatu no gaidītajiem 26 000 līdz 27 000. Taču līdz 11.maijam UR iesniegti 25 925 pārskati no gaidītajiem 27 000.

Kāpēc tomēr uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vilcinās iesniegt gada pārskatus vai vispār tos neiesniedz? UR galvenais valsts notārs atzīmēja vairākus iemeslus: uzņēmēju un grāmatvežu nolaidīga un pavirša attieksme pret saviem pienākumiem; naudas trūkums, jo audita pakalpojumi ir visai dārgi; nevēlēšanās atklāt sabiedrībai uzņēmuma darba rezultātus, jo pēc iesniegšanas UR pārskats kļūst publisks; ļaunprātīga un apzināta likuma prasību neievērošana; daudzi uzņēmumi pārtraukuši darbību vai arī nav sākuši, taču ziņas par tiem glabājas datu bāzēs.

Kā uz minētā likuma par gada pārskatiem ignorēšanu var reaģēt Uzņēmumu reģistrs? Par gada pārskata neiesniegšanu vai nepilnīgu iesniegšanu paredzētajā laikā UR ir tiesīgs sastādīt administratīvo protokolu un, pamatojoties uz to, nosūtīt tiesai. Tiesa savukārt var uzlikt naudas sodu līdz 250 latiem. Pērn UR uzrakstījis aptuveni 300 administratīvo protokolu, no kuriem vismaz puse attiekusies uz gada pārskatu neiesniegšanu vai ar tiem saistītiem jautājumiem.

Pašlaik, vēl šajā mēnesī, UR nerakstīšot administratīvos protokolus, jo, iespējams, daudziem pārskatu atsūtīšana aizkavējusies pasta vai vēl kādu citu neparedzētu iemeslu dēļ, taču, ja gada pārskati netiks saņemti UR līdz 31.maijam, reģistrs izmantos tiesības pat ierosināt prasību tiesā par to uzņēmumu, kuri atkārtoti neiesniedz gada pārskatus, atzīšanu par likvidējamiem, un uzņēmumi var tikt izslēgti no UR. Lai gan, kā atzīmēja Jānis Endziņš, Uzņēmumu reģistrs nav represīva iestāde, tomēr nedrīkst arī pieļaut tādu situāciju, ka uzņēmumi nepilda likumu. Starp citu, tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri atkārtoti neiesniedz gada pārskatu, tiks iekļauti fiktīvo uzņēmumu datu bāzē. Tādējādi to darbību pastiprināti kontrolēs Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts iestādes.

Māris Gulbis piebilda, ka vērtīga pieredze šajā ziņā ir Norvēģijā, kur par katru nokavēto dienu gada pārskata neiesniegšanā tiek iekasēta soda nauda, bet, ja pēc sešiem mēnešiem tas nav izdarīts, tad tiesā iesniedz prasību par šāda uzņēmuma likvidāciju.

Jāatzīmē, ka gada pārskats nav jāiesniedz individuālajam uzņēmumam, ģimenes uzņēmumam, zemnieka un zvejnieka saimniecībai, ja tā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 45 000 latu pārskata gada sākumā.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore