Par revolūcijas nepieciešamību

Saeimas deputāts Guntars Krasts:

Mums ir vajadzīga revolūcija ekonomiskajos procesos. Mēs jau esam veikuši revolūciju, kas nepieciešama, lai pārietu no vienas ekonomiskās sistēmas uz otru. Taču mums vēl vajadzīga revolūcija likumu kvalitātē, aptveramībā un, galvenais, to ieviešanā. Mums vajadzīga revolūcija valsts institūciju attieksmē pret tirgus ekonomikas esenci – uzņēmumu. Nedrīkst būt tā, ka ar tik svarīgu likumu kā Komerclikums muļļājas četrus gadus. Igaunijā šāds komerclikums ir spēkā kopš 1995. gada.

Taču diez vai kāds cilvēks Latvijā var pateikt, uz kā tieši mēs balstīsim savu ekonomiku. Protams, mazā valstī uzsvars jāliek uz darba un intelekta ietilpīgajām nozarēm. Ja tiek radīta investīcijām labvēlīga vide, tad tās nāks un meklēs tādu atbilstošu darbības formu, kas atbilst Latvijas darbaspēka resursu apjomam un Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, kā arī Latvijas attiecībām ar ārējo pasauli, lai te gatavoto produkciju būtu iespējams eksportēt uz ārvalstīm.

Uzņēmējdarbības videi traucē valsts vājā administrācija jeb valsts pārvalde visos līmeņos. Es personīgi ar to sadūros 1998. gada jūlijā, kad vēl biju premjers. Toreiz pēc ilgām un grūtām debatēm ar koalīcijas partneriem tika akceptēta valsts pārvaldes reforma, kas paredzēja mazas, labi apmaksātas ierēdniecības veidošanu, kas sadarbotos ar speciālistiem, kurus valsts pārvaldē piesaistītu uz līguma pamata. Šis projekts izraisīja zināmas iebildes no Eiropas Savienības. Taču man izdevās pārliecināt ES amatpersonas, ka Latvijas budžeta iespējām un valsts mērogiem, kā arī vēlmei būt dinamiskai valstij, šis pārvaldes modelis ir labāks nekā smagnējie ES modeļi, kur ierēdniecība ir milzīga ar milzu garantijām un valsts budžetam tik jāspēj viņiem visiem maksāt. 1999. gada 1. februārī visiem likumdošanas aktiem vajadzēja būt izstrādātiem atbilstoši šai koncepcijai, bet sākās politiskā negribēšana vai nevarēšana.

Tad, kad pieauga spiediens no ES un Pasaules bankas, valdība mēģināja kaut ko lietas labā paveikt. Bet kas tad ir izdarīts? Politiskās gribas trūkums ir novedis pie tā, ka reāli valsts pārvaldes reforma nav virzījusies. Un te parādās tās bažas, ka Latvija ar savu administratīvo spēju nebūs spējīga aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā. Mums būs pieejami lieli finanšu resursi, bet mēs nebūsim spējīgi tos apgūt, piesaistīt.

Mani satrauc tas, ka tagad iekasējam nodokļos mazāk nekā 1998. gadā. Un tā ir administrēšanas vaina. Kamēr Valsts ieņēmumu dienests ķers mazos nodokļu nemaksātājus, bet liks mierā lielos, tikmēr nekāda uzlabojuma nebūs.

Nav taisnība tiem, kuri teic, ka ES mūs grib tikai paverdzināt un izmantot, jo ES interesēs nav, lai tai tieši blakus būtu stagnējošs un neattīstīts reģions, jo tad ES apdraudētu imigrācija un ekonomiskie un politiskie satricinājumi kaimiņos. ES ir ieinteresēta, lai te būtu plaukstošs reģions, tad arī tagadējo ES valstu uzņēmēji te varēs tirgot savas preces, un tāpēc ES ir svarīgi, lai šejieniešiem būtu laba pirktspēja. ES ir ieinteresēta stabilā un augošā Austrumviduseiropā.

“LAUKU AVĪZE”