Par nekustamā īpašuma iegādi

Nekustamā īpašuma tirgus attīstība Latvijā pagājušajā gadā krietni vien pārsniegusi vispārējās ekonomiskās attīstības ātrumu. Tiesa, speciālisti ir satraukti, ka šobrīd samērā nepārdomātas ir investīcijas nozarē, jo lielākā daļa tiek ieguldīta dārgu privātmāju un ekskluzīvu ciematu izbūvē, taču situācijas analīze liecina, ka tieši šeit veidojas pārprodukcija.

Nozares attīstību lielā mērā ietekmēja tas, ka bankas samērā aktīvi finansēja dažādus ar nekustamo īpašumu saistītus projektus. Tas veicināja aktīvu celtniecības attīstību, un pieaugums nekustamā īpašuma tirgus apgrozījumam bija vērojams ne vien Rīgā, bet arī Latvijas rajonos. Tāpat krietni pieejamāki kļuvuši hipotekārie aizdevumi.

Pērn, tāpat kā iepriekšējos trīs gados, stabili attīstījies sekundārais tipveida dzīvokļu tirgus Rīgas mikrorajonos. Turklāt nozares speciālisti apgalvo, ka šogad pirmo reizi izjusts pat dzīvokļu trūkums Rīgas mikrorajonos. Lielā pieprasījuma dēļ pieauga arī tipveida dzīvokļu cenas – pagājušā gada laikā aptuveni par 10–15%. Pieprasītākajos rajonos, piemēram, Purvciemā, dzīvokļa cena šobrīd ir 320–330 ASV dolāri par kvadrātmetru, taču lētākajos rajonos – Ķengaragā, Vecmīlgrāvī u. c. cenas ir pieaugušas pat par 20%, tas nozīmē, ka šā tirgus segmenta aktivitāte ir pārvietojusies lētākās dzīvojamās platības virzienā.

Starp citu, pēc speciālistu aplēsēm, tā sauktais Latvijas vidusslānis šobrīd nav spējīgs maksāt par dzīvojamo platību vairāk par 350 dolāriem kvadrātmetrā. Tādējādi samērā neapskaužamā situācijā nonākušas tās firmas, kas vēlas pārdot dzīvokļus, kas atrodas rekonstruētās un uzlabotās tipveida mājās pilsētas mikrorajonos – ar modernu fasādi, liftu, stikla paketēm – un kuru cena ir ap 420 dolāriem par kvadrātmetru.

Tiem, kas cer, ka pēc kāda laika dzīvokļus varēs iegādāties lētāk, pašreiz šīm cerībām nav īsta pamata.

Arī nekustamā īpašuma kompānijas Latio speciālisti prognozē, ka cena tipveida neremontētiem dzīvokļiem turpinās augt. Pēc Latio aprēķiniem, šādu dzīvokļu pieprasījums aptuveni trīs reizes pārsniedz piedāvājumu, bet cenas aug par 2–3% mēnesī. Firmas speciālisti norāda, ka uz cenu krišanos šajā segmentā varēs cerēt tikai tad, kad tiks sākti plānotie daudzdzīvokļu māju būvniecības projekti.

Pašreiz investīcijas tipveida dzīvokļu būvniecībā ir tuvu nullei, jo lielākā daļa investoru pievērsušies privātmāju celtniecībai dažādos ciematos. Latvijā vidusslānis tomēr vēl nav attīstījies pietiekami, tāpēc jau šobrīd dažādo ciematiņu īpašniekiem rodas problēmas ar māju realizāciju.

Tā, piemēram, Jūrmalā pagājušajā gadā uzceltās rindu mājas nespēj atrast pircēju apmēram 30 tūkstošiem kvadrātmetru dzīvojamās platības. Lielas problēmas rodas arī ar privātmāju tirdzniecību dažādajos ciematiņos Rīgas apkārtnē, kaut gan to cenas īpaši nepārsniedz 100 tūkstošus ASV dolāru. Pavisam ap Rīgu dažādās realizācijas stadijās ir aptuveni 20 ciematu, kuros ietilpst apmēram 700 vienģimenes māju, taču aizvien dzirdams par kārtējām jaunām iecerēm ciematu būvniecībā.

Problēmas ar dārgo dzīvokļu, rindu un vienģimenes māju tirdzniecību, kuru cena pārsniedz 80 tūkstošus dolāru, norāda, ka pašreiz mazā un vidējā biznesa pārstāvju, kā arī vidējā un augstākā līmeņa vadītāju slānis vēl nav pietiekami liels. Situācija varētu mainīties, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, jo tas varētu veicināt mazā un vidējā biznesa attīstību, kā arī sekmēs tā slāņa palielināšanos, kurš spēs masveidā pirkt dzīvojamo platību cenu diapazonā no 70 līdz 150 tūkstošiem dolāru.

Joprojām ir pieprasītas arī vecās mājas Rīgā, kuru cena ir ap 60 tūkstošiem dolāru, bet ārpus Rīgas – 40 tūkstoši. Privātmājām cenu pieaugums tuvākajā laikā nav gaidāms. Speciālisti arī norāda, ka lielākā aktivitāte dzīvojamo māju un dzīvokļu tirdzniecībā joprojām saglabājas Rīgā un tās apkārtnē, savukārt laukos šis tirgus ir tik minimāls, ka ir samērā grūti runāt par kaut kādām tendencēm. Lauku teritorijās šobrīd lielākais pieprasījums ir pēc lauksaimniecības zemēm un nekustamā īpašuma gleznainās vietās ar domu vēlāk šeit attīstīt, piemēram, lauku tūrismu. Šobrīd vidējā zemes cena par hektāru lauku rajonos ir apmēram 200 latu, kas ir nedaudz dārgāk nekā iepriekš, turklāt cenu pieaugums gaidāms arī turpmāk. Jāpiebilst, ka atšķirībā no Rīgas un tās pievārtes, kur cenas nekustamam īpašumam galvenokārt tiek noteiktas dolāros, laukos par to maksā latos.

Nekustamā īpašuma vērtība celsies tieši zemes dēļ. Zemes cena pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi par 20%, atsevišķās vietās pat par 50%. Tiesa, šogad zemes vērtības pieaugumu temps ir nedaudz samazinājies. Tā kā būvniecības izmaksas pat samazinās, tad tieši zemes dēļ nekustamais īpašums varētu sadārdzināties. Zemes cenā noteicošais faktors ir vieta, komunikācijas un infrastruktūra.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”