Vakar, 2.maijā, Prāgā tikās triju Baltijas valstu un Čehijas prezidenti

Foto: Māris Svilāns — “Latvijas Vēstnesim” Vakar, 2.maijā, Prāgā: Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels, Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus, Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 2.maijā, piedalījās Čehijas prezidenta Vāclava Havela un triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās reizē Prāgā.

“Mūsu tikšanās jēga ir demonstrēt senas draudzības attiecības starp četrām valstīm un paust Čehijas atbalstu un simpātijas Baltijas valstu centieniem,” tikšanās sākumā uzsvēra V.Havels.

Viņš sacīja, ka pārņem zināmu stafeti no Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska, kurš ir ticies ar trīs Baltijas valstu prezidentiem šā gada martā Viļņā un paudis Polijas atbalstu Baltijas valstu centieniem. V.Havels uzsvēra, ka atbalstu Baltijas valstīm viņš ir paudis jau daudzkārt starptautiski ar nolūku, lai šīs idejas un argumenti par labu Baltijas valstīm NATO iesakņotos arī alianses vidū. Viņš arī atzina, ka šī tikšanās varētu kļūt vēsturiska, jo iezīmēs nākotnes pasaules drošības arhitektūru. Prezidenti runāja arī par jauno NATO identitāti un bija vienisprātis, ka aliansei, atbildot uz jaunajiem drošības izaicinājumiem pasaulē, joprojām ir jāievēro tie principi, kas deklarēti jau iepriekš — ārpus NATO valstīm nevienai citai nav veto tiesību, katras kandidātvalsts gatavība aliansei un atvērto durvju politika.

“Alianses paplašināšanās Baltijas valstu virzienā ir ne tikai Baltijas valstu interesēs, bet arī visas pasaules kārtības un drošības interesēs,” sacīja V. Havels un atzīmēja, ka Prāga ir pilsēta, kurā jau vēsturiski aizsākta jaunās Eiropas veidošana, jo tieši šeit tika likvidēts Varšavas pakts.

Valsts prezidente V. Vīķe–Freiberga pateicās V. Havelam par šo nozīmīgo un vēsturisko tikšanos, kurā Čehija pauž atbalstu Baltijas valstu dalībai NATO. Viņa uzsvēra V. Havela morālā līdera lomu NATO paplašināšanās kontekstā.

Runājot par NATO iespējamo paplašināšanos šā gada rudenī, prezidente sacīja: “Tas būs nozīmīgs lēmums, kas dzēsīs Eiropas sadales līnijas, vēsturiskās pārestības un kļūdas un ļaus virzīties nākotnē uz pilnīgi citiem pamatiem un noteikumiem.”

Pēc V.Vīķes–Freibergas vārdiem, V.Havela vēsturiskā runa Bratislavā iezīmē NATO paplašināšanās morālo dimensiju, apliecinot, ka tā aizstāv civilizācijas un demokrātijas principus. Prezidente arī pauda Baltijas valstu apņemšanos, esot NATO ietvaros, stiprināt šo aliansi, dodot savu ieguldījumu, kā jau to ir centusies darīt līdz šim, partnervalsts statusā.

“Mūs vieno brīvības alkas, centieni pēc taisnīguma un izpratne, ko šīs vērtības nozīmē,” nobeigumā teica V.Vīķe–Freiberga.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 2. maijā, Prāgā tikās ar Čehijas prezidentu Vāclavu Havelu.

V.Havels pauda prieku par tikšanās iespēju ar triju Baltijas valstu prezidentiem, tādējādi turpinot apliecināt atbalstu trijām Baltijas valstīm. “Tā ir svarīga zīme, ka tiekamies Prāgā, kur rudenī notiks NATO sammits,” sacīja V. Havels.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels Prāgā 2.maijā Foto: Māris Svilāns — “LV”

Valsts prezidente pauda prieku par iespēju trijiem Baltijas valstu prezidentiem tikties ar Čehijas prezidentu, kura morālā autoritāte Baltijas valstu atbalstam starptautiskajā arēnā ir vēsturiska un nozīmīga šo valstu nākotnei.

“Šodienas tikšanās ir vēsturiska, tā apliecina to, cik svarīgs ir šis jūsu žests, tas ir drošsirdības žests vēl pirms Reikjavīkas konferences un Prāgas NATO galotņu sanāksmes attiecībā uz Baltijas valstu dalību NATO,” V.Havelam sacīja prezidente.

Viņa arī uzsvēra, ka Latvija augstu novērtē V.Havela principiālo stāju un viņa vairākkārtējo atgādinājumu starptautiskajai sabiedrībai, ka NATO paplašināšanās ir ne tikai militārs un politisks jautājums, bet arī Eiropas civilizācijas vērtību jautājums.

V.Vīķe-Freiberga un V. Havels pārrunāja Latvijas un Čehijas divpusējās attiecības. Abas puses bija pilnībā vienisprātis, ka Latvijai un Čehijai, divām valstīm bez robežām savā starpā, ir dziļas vēsturiskas un kultūras saites, ko apliecināja arī atmodas laiks un ciešā abu nāciju sadarbība.

“Arī šodien redzam, cik mūsu valstis ir tuvas. Šodien nevar pāriet Kārļa tiltam, lai nesatiktu kādu latvieti, varbūt kādreiz, pārejot pāri Doma laukumam, arī nebūs iespējams nesatikt kādu čehu,” sacīja prezidente.

Vāclavs Havels uzsvēra mazo valstu solidaritātes nozīmību mūsdienu Eiropā. “Mēs kā mazas valstis vieglāk varam viena otru izprast un pārrunāt problemātiskus jautājumus, kādi valda šodien pasaulē.”

V. Havels interesējās par to, kā Latvija risina iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā (ES), un vēlējās arī uzzināt par sabiedrības atbalstu Latvijas dalībai ES. Prezidente atzīmēja, ka politiskais atbalsts Latvijas dalībai ir panākts jau pirms vairākiem gadiem un sabiedrības atbalsts šobrīd svārstās atkarībā no dažādām aktivitātēm, kas saistītas ar iestāšanās sarunu procesiem un pašas ES reformām. V.Vīķe-Freiberga un V. Havels uzsvēra, ka valsts dalība ES nekādā mērā neapdraud tautu identitāti.

“Tā ir tikai iespēja attīstīt savu identitāti un izkopt tās kultūras vērtības, kas katrai tautai ir,” sacīja V. Havels. “Par identitātes iespējamo zaudēšanu parasti runā tie, kuriem vismazākā drošība sevī ir par to, cik stipra ir viņa identitātes apziņa,” piebilda V.Havels.

Abas puses pārrunāja arī iespējamos termiņus, kad varētu notikt referendums par dalību ES.

V.Vīķe-Freiberga pasniedza Čehijas prezidentam Latvijas Universitātes un Zinātņu akadēmijas Cicerona balvu par Čehijas prezidenta vēsturisko lomu Latvijas un pārējo Baltijas valstu atbalstā. “Tas ir paldies jums no Latvijas sabiedrības,” sacīja prezidente.

Atmiņai par šo tikšanos V.Vīķe-Freiberga dāvināja Nacionālās bibliotēkas un Ārlietu ministrijas apkopojumu par Vāclava Havela iespaidu uz dziesmoto revolūciju, kā tas tika atspoguļots presē atmodas laikā, kā arī prezidentes pētījumu par latviešu tautasdziesmām angļu valodā.

Valsts prezidenta preses dienests